Sīkziedu sprigane
Impatiens parviflora

  

  • angliski: small Balsam, small- flowered Jewelweed, small yellow balsam;
  • vāciski: Kleinblütiges Springkraut;
  • zviedriski: blekbalsamin;
  • igauniski: väikeseõiene lemmalts;
  • lietuviski: smulkiažiedė sprigė;
  • krieviski: недотрога мелкоцветковая.

Sīkziedu sprigane ir viengadīgs augs, kurš izaug vidēji 30-60cm augumā. Stublājs stāvs, kails, sazarots, mezglojuma vietās paresnināts. Lapas izvietotas pamīšus. Lapas eliptiskas formas, malas zobotas, gals smails. Ziedi gaiši dzelteni- dzelteni, aug no virsotnes lapu žāklēm un novietoti virs lapām. Galvenā atšķirība ar ko augs atšķiras no meža spriganes, tas smalkziedu spriganes ziedam piesis ir taisns, meža spriganei izliekts. Ziedi nelieli, apmēram, 1cm garumā. Ķekarā izvietoti 2-9 ziedi, kuri zied pakāpeniski. Augs zied sākot ar jūniju līdz septembrim. Tāpat kā citas spriganes arī sīkziedu sprigane sēklas spēj izsviest, izmatojot spriganēm raksturīgās vārsnes, kuras sarullējas un strādā, kā atspere, sēklu izsviešanai.

Der zināt, ka augs ir invazīvs un bīstams Latvijas videi. Augs spēj izdalīt fitotoksiskus savienojumus, tādi samazinot apkārtējo augu iespēju augt. Auga ievākšanai ierobežojumu nav, jo lielākas tā audzes apgūsiet, jo labāk.

Sīkziedu spriganei ievāc virszemes daļu auga ziedēšanas laikā. Ievāc auga lapas, ziedus un stublājus. Žāvē apēnotās, labi vēdināmās telpās, izklātu uz sietiem plānā slānī. Pieļaujama žāvēšana arī piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 40C temperatūru.

Der zināt, ka šis augs ir pētīts maz! Sīkziedu spriganē ir atrastas miecvielas, triterpēnu grupas saponīni, C vitamīns, alkaloīdi, karotīna atvasinājumi, kumarīni, sveķvielas, kofeīnskābe, ferulskābe un flavona glikozīdi. Lapās ir C vitamīns, ogļhidrāti, fenolkarbonskābes, antociānu hidrolizāts, kvercetīns, leikoantociāni un kemferols. Auga sēklās satur ogļhidrātu planteozi, augu taukus, kuras sastāvā ir etiķskābe.

Ārstnieciskā nozīme

Tautas medicīnā svaigas auga lapas izmanto aplikācijās pret dermatomikozēm. Spirta ekstrakti, savukārt, ir bagāti ar antibakteriālām vielām. Nostādinājums no auga virszemes daļas iedarbosies kā hemmostatisks līdzeklis, paaugstinās kopējo tonusu, kā arī palielinās endometrija saraušanās amplitūdu. Augs vērtējams arī kā pretiekaisuma, spazmolītisks un psoriāzes ārstējošs līdzeklis.

Lapu drogu novārījums tiek izmantots, kā diurētisks un asiņošanu apturošs līdzeklis, hemoroīdu un dzemdes asiņošanas gadījumā- tas tiek uzskatīts, kā spēcīgs līdzeklis.

Sulu izmanto, lai ārstētu ādas karpas.

Vēsturiski ir liecības, ka šī auga sulu lietoja arī čūsku koduma gadījumos, kā pretindi. Tāpat arī ir pierādījumi, ka augs spēj iedarboties kā pretinde pret efeju, mazinot tās ietekmi uz organismu. Taču saindēšanās gadījumā, domāju, ka ārsta apmeklējums ir obligāts.

Auga nostādinājums ir arī derīgs kā prethelmintu līdzeklis.

Ar smalkziedu spriganes preparātiem skalo matus un izmanto, lai mazinātu galvas ādas niezi. Tāpat izmanto arī, lai ārstētu ādas apdegumus.

Tiek veikti arī pētījumi, kuros pēta šī auga iedarbību uz ādas vēzi- melanomu. Pašreizējie pētījumi norāda uz labu efektivitāti pret šo kaiti, taču tie ir tikai pētījumi un ir jāpaiet vēl laikam.

Nav ieteicams lietot

Starp zināmajām blaknēm ir noteikts, ka svaiga auga lietošana uzturā var radīt problēmas ar pārlieku liela kalcija oksalāta saturu. Kalcija oksalāts atrasts citās spriganēs un pieņemams, ka arī šajā tas ir. Augs nav ieteicams cilvēkiem, kuri sirgst ar reimatismu, artrītu, nierakmeņiem un kuriem ir paaugstināts kuņģa skābes saturs. Kā arī tas var radīt sliktu dūšu un alerģisku reakciju. Tas vairāk attiecas uz svaiga auga lietošanu. Interesanti ir tas, ka vairums informācijas norāda, ka auga bīstamība tiek noņemta, to apstrādājot- žāvējot, vārot.

Lasīt par pļavas spulgnagleni ->