Bioloģikais apraksts
Parastā bisīte ir neliela izmēra sēne 2-10 cm lielu cepurīti un 2-3cm lielu kātiņu. Kātiņš dobjš. Pēc skata sēne atgādina “smadzenes” vai valrieksta mīkstumu.
Ievākšana un apstrāde
Parasto bisīti ievāc tikai tad, kad augļķermeņi ir pilnībā attīstījušies, bet joprojām jauni, cieti un bez bojājumiem. Sēnes vāc sausā laikā, izvairoties no mitruma, kas veicina pelējumu un toksīnu koncentrācijas svārstības. Ievācot, augļķermeņus attīra no lapām, mizas daļiņām un citām piemaisījumu daļām. Tālāk augļķermeņus griež gabalos, lai vienmērīgi notiktu turpmākā termiskā apstrāde vai žāvēšana.
Lai samazinātu toksisko savienojumu daudzumu, sēnes nepieciešams termiski apstrādāt, parasti dehidrējot vai karsējot kontrolētā temperatūrā. Literatūrā tiek ieteikts sēnes žāvēt temperatūrā, kas nepārsniedz 50–60 °C, lai saglabātu bioaktīvos komponentus, vienlaikus samazinot toksīnus. Žāvēšanas laikā nodrošina pietiekamu ventilāciju, izvairoties no mitruma kondensācijas, kas varētu veicināt pelējuma attīstību.
Žāvētas sēnes uzglabā hermētiskā traukā, pasargātu no saules staru ietekmes. Pareizi žāvētus augļķermeņus var glabāt līdz vienam gadam, lai saglabātu strukturālās un ķīmiskās īpašības. Jāuzsver, ka parasto bisīti nedrīkst lietot svaigu neapstrādātu, jo tā satur potenciāli toksiskas vielas, un visas ārstnieciskās lietošanas procedūras ir jāveic pēc rūpīgas termiskās apstrādes un atbilstošu pētījumu ieteikumiem.
Ķīmiskais sastāvs
Parastajā bisītē (Gyromitra esculenta) galvenās ķīmiskās vielas koncentrējas augļķermeņa mīkstumā un ietver hidrazīntipa savienojumus, no kuriem galvenais ir monometilhidrazīns (MMH), kā arī mazākās koncentrācijās sastopams giromitrīns un dihidro-giromitrīns. Papildus tam sēnē konstatēti dažādi organiskie savienojumi, tostarp aldehīdi, ketoni un fenolu atvasinājumi, kā arī polisaharīdi un olbaltumvielu frakcijas. Minerālvielu sastāvā atrodami kālijs, nātrijs, kalcijs, magnijs, fosfors, kā arī mikroelementi, piemēram, dzelzs, mangāns un cinks. Sēnē konstatēti arī lipīdi, nelieli triterpēnu atvasinājumi, aromātiskie savienojumi un sveķveida komponenti. Hidrazīntipa toksīni koncentrējas īpaši jaunajos augļķermeņos, taču to daudzums var atšķirties pēc reģiona, augsnes, laika apstākļiem un sēnes brieduma.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Parastā bisīte tiek uzskatīta par vienu no toksiskākajām sēnēm pasaulē, galvenokārt, tās augļķermenī atrodamā giromitrīna dēļ. Giromitrīns ir termolabisks hidrazīna atvasinājums, kas organismā tiek metabolizēts līdz metilhidrazīnam, spējot bojāt aknas, centrālo nervu sistēmu un hematopoētisko sistēmu. Literatūra uzsver, ka giromitrīna koncentrācija augļķermenī ir atkarīga no sezonas, ģeogrāfiskās izcelsmes un vides temperatūras. Rudens bisīte satur visvairāk toksīna, parastā bisīte- mēreni, dižajās bisītēs toksīns parasti nav konstatēts, bet potenciāls toksīna rašanās iespējamība pastāv.
Papildus toksiskajām vielām sēnē atrodami polisaharīdi, īpaši ST4, kas laboratorijas pētījumos in vitro un dzīvnieku modeļos demonstrējuši hondroitīnam līdzīgas īpašības, ietekmējot saistaudu struktūru un elastību. Šī īpašība tradicionāli tiek saistīta ar locītavu, kaulu un skriemeļu atbalstu, taču cilvēku klīniskie pētījumi vēl nav veikti, tāpēc medicīniskā iedarbība uz cilvēkiem nav precīzi zināma.
Sēni ārējai lietošanai var sagatavot kā spirta vai eļļas ekstraktus, ziedes un gēlus, kas ļauj izmantot tās polisaharīdu un lipofīlo komponentu īpašības lokāli, samazinot sistēmisko toksicitāti. Ārējā lietošana tradicionāli ir izmantota dažādu locītavu, muskuļu un plaušu saslimšanu simptomu mazināšanai, taču arī šie efekti cilvēkos nav pierādīti ar randomizētiem klīniskajiem pētījumiem.
Tautas medicīna
Tradicionālajā un etnofarmakoloģiskajā pieredzē parastā bisīte tiek izmantota ārēji dažādu veselības problēmu ārstēšanai. Āzijas un Eiropas tautas medicīnā ekstrakti un macerāti no sēnes tiek pielietoti locītavu un muguras sāpju, radikulīta, poliartrīta, osteohondrozes un reimatisma simptomu mazināšanai. Polisaharīdu ST4 dēļ, to lieto kā lokālu līdzekli, kas pēc uzklāšanas palīdz uzturēt elastību saistaudos un uzlabo audu tonusu.
Tautas pieredze arī ietver plaušu un bronhu slimību ārstēšanu, piemēram, kompreses uz krūtīm hroniska bronhīta un iekaisuma gadījumos, kā arī ārēju ieziešanu ar eļļas ekstraktiem.
Papildus tradicionālās zināšanas iesaka kombinēt parastās bisītes preparātus ar C vitamīnu, kas var palielināt polisaharīdu uzsūkšanos un potenciāli pastiprināt ārstniecisko efektu. Diemžēl, šādai iekšķīgai lietošanai ir jābūt, kā minimums laboratoriski izstrādāts/ kontrolēts parastās bisītes ekstraks.