Savvaļas burkāns ir čemurziežu dzimtas lakstaugs. Latvijā sastopams bieži visā teritorijā, augumā no 35-100cm. Saknenis bāli balts, līdzīgs klasiskajam sējas (dārza) burkānam ar burkānam raksturīgu smaržu. Stublājs stāvs, rievots, spēcīgi sazarots, apmatots. Lapas daudzkārt plūksnainas, garumā līdz 30cm, platumā līdz 10cm. Zemākās lapas uz gariem kātiem. Ziedi izvietoti blīvos čemuros. Ziedi balti līdz maigi sārti. Savvaļas burkāns ir divgadīgs. Zied no jūnija vidus līdz augustam, pēc tam jau sāk nogatavināt sēklas. Protams, laika apstākļu īpatnību dēļ mēdz būt nobīdes.
Savvaļas burkānu bieži sastapsiet dažādās atbērtnēs, ceļu malās, akmeņainās kraujās, pļavās, krūmājos, aramlaukos. Mīl augt vientuļi, retāk nelielās grupās.
Ārstnieciskām vajadzībām tiek ievākts viss augs. Auga virszemes daļa tiek ievākta ziedēšanas laikā. Sēklas, pēc ziedēšanas, kad tās ir nogatavinātas- septembrī, bet vēl pilnībā nenobriedušas. Griež augus pilnā augumā un žāvē buntēs, lai izgūtu sēklas. Un sakni rok, kad auga virszemes daļa ir nopuvusi. Līdz mirklim, kad atkal augs sāk augt. Rok pirmā gada saknes!
Savvaļas burkānu izmanto ārstniecībā plaši, pateicoties tā bagātīgam ķīmiskajam sastāvam. Ēteriskās eļļas, galvenokārt, ir daudz sēklās(<2.9%), ziedošos augos mazāk (<1,3%). Sēklās ir arī daudz taukskābes (<50%). Sēklas ir izmantojamas, lai iegūtu augstvērtīgu, dabīgu geraniolu. Saknēs ir atrodams līdz 9mg% karotīna un kumarīnu (<2,1%). Lakstaugā atrodami steroīdi, flavonoīdi (0.6%), fenoli, aromātiskie aldehīdi, augstākās taukskābes, alifātiskie ogļūdeņraži. Savvaļas burkānā ir arī ievērojams daudzums mikro un makro elementu daudzums.
No ievērojamākiem tiek izcelts dzelzs, fosfors, jods, varš un bors.
Ārstnieciskā nozīme
Ārstnieciskām vajadzībām izmanto, lai ārstētu nieru iekaisumu, hepatītu, žultsvadu diskinēziju, žultsakmeņu slimību, aizcietējumus, meteorismu, nierakmeņus, podagru, holangītu, holecistītu, hronisku kalkulozu pielonefrītu, podagru, sirds slimības.
Savvaļas burkāna augļiem (burkāniem) piemīt antiseptiskas, spazmolītiskas un pretiekaisuma īpašības. Tā preparāti padara skābāku urīnu, pastiprina urīna izdali un veicina akmens izvadīšanu. Pastiprina žults izveidi, žults atdali un uzlabo aknu apasiņošanos. Ko der ievērot, ka esošās īpašības var izmantot arī, lai ārstētu podagru.
Augam piemīt urīna dzenošas, prethelmintu, piena dzenošas, karminatīvas, žulti dzenošas, spazmolītiskas, pretiekaisuma un antimikrobas īpašības.
Savvaļas burkāna sēklas tautas medicīnā izmanto, lai ārstētu nakts aklumu, tuberkulozi, nieru un urīnpūšļa slimības, pinnes, dermatītus un citas ādas slimības.
Savvaļas burkāns ir īpašs ar tajā esošo A vitamīna daudzumu, tāpēc to izmanto, lai ārstētu dažādas slimības, kuras saistās ar tā deficītu.
Turklāt auga sēklas ir pierādījušas savu vērtību, lai ārstētu klepu, uzlabot pienradi jaunajām māmiņām un kā drošs prethelmintu līdzeklis, kuru var izmantot arī maziem bērniem. Tās preparāti iedarbojas nomierinoši uz CNS, kā arī pozitīvi ietekmē zarnas un palīdz cīnīties ar aizcietējumiem.
Sēklu preparāti lieliski iedarbojas uz sāļiem mūsu organismā. Ar šī auga sēklu preparātu palīdzību šķīdina akmeņus urīnpūslī un nierēs un tos palīdz izskalot no organisma. Turklāt, palīdz mazināt sāļu nogulsnēšanos locītavās. Palīdz attīrīt organismu no šlakvielām, iedarbojas hepatoprotektori, uzlabo aknu veselību, tāpēc šī auga sēklu preparātus lieto arī dzeltenās slimības gadījumā. Preparāti spēj atbrīvot no nieru kolikām.
Lapu uzlējumu izmanto, lai novērstu cistītu un nierakmeņu veidošanos, kā arī lai samazinātu jau izveidojušos akmeņus. Burkānu lapas satur ievērojamu daudzumu porfirīnu, kas stimulē hipofīzi un izraisa paaugstinātu dzimumhormonu līmeni.
Cukura diabēta ārstēšanā izmantota ziedu silta ūdens uzlējumu. Rīvētu neapstrādātu sakni, īpaši kultivēto formu, izmanto kā līdzekli pret vītņtārpiem. Sakni izmanto arī, lai novērstu menstruāciju kavēšanos. Savvaļas auga sakne var izraisīt dzemdes kontrakcijas, tāpēc grūtniecēm to nevajadzētu lietot. Tēja, kas pagatavota no saknēm, ir diurētiska un ir izmantota urīna akmeņu ārstēšanā.
Literatūrā figurē arī informācija, ka šo augu senatnē izmantoja, kā kontracepcijas līdzekli sievietēm. No tā sēklām gatavoja tējas, kā arī lietoja pulvera veidā pāris dienu laikā pēc dzimumakta. Receptes, protams, es neminēšu, jo šodienā ir pieejami drošāki kontracepcijas veidi.