Salvija ārstniecības
SALVIA OFFICINALIS L.

    

Ārstniecības salvija ir pundurkrūms, daudzgadīgs ārstniecības augs 20-70cm augstumā, tam ir taisni stāvoši, gaiši ar apmatojumu stublāji, pie pamatnes tie pārkoksnējas un kļūst cieti. Galos ir biezas, matainas, kraupainas, gaiši pelēcīgi zaļas lapas ar mazliet zobainām malām. Ziedi augam ir zili violeti, retākos gadījumos gaiši rozā un pat balti- novietoti auga galotnītēs. Augļi- četri olveidīgi- trīsšķautņu rieksti, kuri nobriest jūlijā- augustā.

Ārstnieciskam nolūkam ievāc auga lapas tiklīdz augs sāk ziedēt un otro reizi septembrī. Ievāktās auga lapas žāvē uz sietiem ēnainās un labi vēdināmās vietās, vai arī žāvētājos- te svarīgi saprast, ka maksimālā temperatūra ir 40C, taču jo pie zemākas temperatūras žāvēsiet, jo augā vairāk saglabāsies ēteriskās vielas.

Ārstnieciskās salvijas lapās ir 2.5% ēteriskās eļļas, kura sastāvā ir cineols līdz 15%, linalools, alfa un beta pinēns, barneols un tā acetāts, tujons, linalilacetāts un citi terpentīnu savienojumi.

Lapās ir arī miecvielas, vitamīni P un PP, flavonoīdi: hispidulīns, genkvanīns, 6-metoksigenkvinīns, salvitīns, luteolīns, 6-hidroksiluteolīns, cirziliols, cinarozīds, nepetīns; alkoloīdi, miecvielas; triterpenoīdi: ursolskābe un oleanolskābe; diterēns salvīns; fenolkarbonātu skābes: hlorogēna, noohlorogēna, kriptohlorogēna, kafijas, rozmarīna skābes; rūgtvielas un fitoncīdus.

Ārstnieciskā nozīme

Ārstniecības salvijas pamata īpašības saistās ar pretmikrobu, pretiekaisuma un savelkošu īpašību. Tas ir pateicoties lapās esošajā miecvielām un flavonoīdiem, kā arī pateicoties ēteriskām eļļām un P, PP vitamīniem.

Pretmikrobu iedarbība vairāk saistās ar grampozitīvām baktērijām, mazāk iedarbīga salvija ir uz gramnegatīvajiem mikroorganismiem.

Salvijas pretiekaisuma īpašības saistās ar asins vadu un kapilāru sieniņu caurlaidības samazināšanu, kā arī ar asins sastāva atjaunojošām spējām. Šīs īpašības tiešā veidā ietekmē iekaisuma procesus, radot bremzējošu ietekmi patogēnās mikrofloras dzīvot spējai.

Lietojot ārstniecības salviju iekšķīgi, tā rada spēcinošu iedarbību uz centrālo nervu sistēmu, kā arī normalizē dzimuma dziedzeru darbību. Augu saturošie preperāti arī rada nelielu spazmolītisku, aknu aizsargājošu, čūlu ārstējošu, antilitogēnu iedarbību.

Ārstniecības salvijas lapu novārījumam un tējām ir noteikta arī cukura līmeni mazinoša iedarbība, tāpēc to iesaka lietot pie vieglām cukura diabēta formām. Auga lapās esošās rūgtvielas veicina kuņga trakta sekrēciju.

Ar salviju jābūt ļoti uzmanīgām barojošām mātēm, jo tā spēj apturēt laktāciju.

Ārstniecības salviju kā uzlējumu pielieto arī ārēji, lai skalotu mutes dobumu, inhalācijām un kompresēm. Kopā ar medikamentoziem preparātiem, fiziorefleksoterpiju un ārstniecisko vingrošanu, augu pielieto pie dažādu locītavu saslimšanu ārstēanas. Ārstniecības salviju plaši pielieto arī homeopātijā.

Ārstniecības salvijas spējas bija zināmas jau izsenis. Tautas medicīnā to plaši pielietoja, lai ārstētu neauglību, kā arī pielietoja, aizsardzībai pret mēri.

Tautas medicīnā šo augu pielietoja visnotaļ plaši. Iekšķīgi- aterosklerozes, hipertonijas, elpceļu orgānu slimību, gremošanas orgānu slimību, aknu, nieru, nervu sistēmas, ādas slimību, endokrīno pataloģiju ārstēšanai, kā arī ginekoloģijā un locītavu slimību gadījumā (metaboliskie artrīti). Ārīgi- mutes un kakla iekaisumu, gingvinīta, stomatīta, smaganu asiņošanas, abscesa, angīnas un augšējo elpceļu katara ārstēšanai.

Nav ieteicams lietot

Salviju nebūtu ieteicams lietot, šādos gadījumos:

  • polikistoze,
  • grūtniecība,
  • laktācija,
  • mioma,
  • endometrioze,
  • hipotireoze,
  • hipotonija,
  • amenoreja,
  • pielenofrīts,
  • glomerulonefrīts,
  • u.c.

Lasīt par zemo samteni ->

 .