Bārbele parastā
Berberis vulgaris L.

Parastā bārbele

Parastā bārbele ir stipri sazarots, dzelkšņains krūms, augumā 1,5-2,5m, ar horizontālu koksnainu sakneni, no kura izaug viena galvenā sakne un daudzas sīkākas. Dzinumi daudzi, stāvi, dzelteni vai dzelteni- purpura, vēlāk balti pelēki. Pumpuri garumā līdz 1mm, smaili, kaili. Uz īsiem dzinumiem veidojas parastas lapas, uz pagarinātiem dzinumiem, lapu vietā dzelkšņu, parasti 3-5. Lapas izkārtotas pamīšus, apgriezti- olformas vai eliptiskas, garumā līdz 4cm, platumā līdz 2cm, pie pamatnes sašaurinātas- ķīļformas, ar noapaļotu, retāk smailu galotni, smalki vai asi zāģzobainas uz īsiem lapu kātiem.

Ķekaros 15-25 ziedi, garumā līdz 6cm. Ziedi dzelteni, diametrā 6-9mm, pazarēs, nokarenos ķekaros. Auglis- izstiepta oga, eliptiska, spilgti sarkana vai purpura, garumā līdz 12mm, pēc garšas skāba. Sēklas 4-5mm lielas, mazliet saplacinātas un sašaurinātas augšdaļā. Zied aprīlī- maijā. Augļi ēdami, nobriest septembrī- oktobrī.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto bārbeles lapas, saknes, mizu un augļus. Bārbeles lapas ievāc maijā un jūnijā, ziedēšanas periodā. Griežot lapas ir jābūt uzmanīgam, jo krūms ir dzeloņains. Vislabāk lapas ir žāvēt labi vēdināmā un ēnainā vietā, īpaši ja ir iespējams, to darīt bēniņos, zem metāla jumta. Izžāvētas lapas virspusē ir tumši zaļas, apakšā gaiši zaļas, plānas, lūstošas, sarullētas, ar savdabīgu smaržu un vāji skābu garšu. Uzglabā 1-1,5 gadiem.

Saknes rok rudenī, oktobrī- novembrī vai agrā pavasarī, aprīlī. Saknes attīra no augsnes, nogriež smalkās saknītes, apžāvē svaigā gaisā. Tās nekādā gadījumā nemazgā, jo augā atrodas berberīns, kurš lieliski šķīst ūdenī. Griež šķēlītēs līdz 2cm. Žāvē labi vēdināmā, apēnotā vietā vai piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 45-50C, jāievēro, ka žāvēšanas process nedrīkst būt ilgāks par 4-5 dienām. Izžāvētas saknes ir gareniski krunkainas, iekšā citrondzeltenas, ārpusē brūnas, ar vāju smaržu un rūgtu garšu.

Ievācot saknes, ieteicams, krūma to nenogriezt visu, bet atstāt 15cm garu saknīti. Uz katriem 10m2 nepieciešams atstāt vienu pilnvērtīgu krūmu.

Saknes var uzglabāt līdz 3 gadiem.

Mizu ievāc aprīlī- maijā, no jaunajiem zariņiem, sulu laikā. Žāvē tāpat, kā saknes. Miza iekšpusē dzelteni pelēkas, ārpusē pelēkas vai brūni dzeltenas. Smarža vāja, specifiska, garša rūgta. Uzglabāt var līdz 3 gadiem. Augļus ievāc nobriedušus, vēlā rudenī, pēc pirmajām salnām. Žāvē saulē, bēniņos, piespiedu žāvētājos u.t.m.l.

Visās bārbeles daļās ir alkaloīdi (<0,3%). Lapās un saknēs atrasts alkaloīds berberīns, berbamīns, berberrubīns, palmitīns, jatrocīns un citi. Sakņu mizā, bez berberīna, atrasts arī alkaloīds oksiakantīns, Leontīns, kā arī palmitīns; zaru mizā, bez alkoloīdiem ir miecvielas, krāsvielas un sveķvielas. Lapās ir atrastas miecvielas un sveķvielas, ēteriskā eļļa, C un E vitamīns, kā arī ābolskābe un askorbīnskābe, karotīns, filohinons, tokoferoli. Bārbelē ir cukurs, karotīns, vitamīni K un C, citronskābe, ābolskābe, vīnskābe, berberīns, miecvielas, pektīnvielas, krāsvielas un minerālie sāļi.

Ārstnieciskā nozīme

Šī auga ārstnieciskās īpašības saistās ar augā esošo alkaloīdu berberīnu, kuram piemīt spazmolītiskas un sāpju remdējošas īpašības, kā arī tas rada antibakteriālu aktivitāti. Bārbeles preparātiem piemīt pretiekaisuma, žulti dzenošas, urīna dzenošas, pretmikrobu, savelkošas, asiņošanu apturošas un antiseptiskas īpašības.

Preparātu iedarbības mehānisms saistās ar antispastisku iedarbību uz žultspūsli, kā arī ar holerētisku efektu. Berberīns samazina arteriālo spiedienu, samazina pulsu (tahikardijas gadījumā), pastiprina žults atdali. Nostādinājumi no lapām un mizas pastiprina asinsreci, sašaurina asinsvadus dzemdē un pastiprina dzemdes saraušanos, veicina asiņošanas apstāšanos.

Nostādinājums no bārbeles lapām tautas medicīnā tiek izmantots ginekoloģijas praksē, lai apturētu asiņošanu. Ar to pastiprina žulti dzenošās īpašības hepatīta, hepatoholecistīta, žultsakmeņu slimības, žultspūšļa diskinēzijas, hroniska holecistīta bez temperatūras paaugstināšanās gadījumā.

Bārbeles mizas nostādinājumus izmanto, lai ārstētu hepatītu, holecistītu, nieru iekaisuma slimības un urīnpūsli. Lapu nostādinājumu izmanto, kā pretiekaisuma un žulti dzenošu līdzekli, aknu un žults pūšļa slimību gadījumā. Novārījumu no saknēm un mizas lieto žultsakmeņu slimības, drudža, pēc dzemdību dzemdes asiņošanas ārstēšanai, kā asiņošanu apturošu un pretiekaisuma līdzekli. Ar to var mazgāt asiņojošas brūces, čūlas, kā arī iekaisušas acu gļotādas. Novārījumus no bārbeles ziediem izmanto sirds sāpju, hipertonisko slimību, hepatoholicistīta un drudža gadījumā.

Bārbeles nostādinājumus lieto, lai uzlabotu apetīti, gastrītu ar pazeminātu kuņģa sulas saturu gadījumā, lai mazinātu slāpes drudža slimniekiem, kā pretsklerotisku līdzekli un lai stiprinātu asins kapilārus.

Nav ieteicams lietot

Bārbeles preparātus nelieto pēcdzemdību dzemdes asiņošanas laikā, ja vēl nav pilnībā atdalījusies placenta. Bārbele nav izmantojama aknu cirozes, smagu formu hepatīta un žultsakmeņu slimības gadījumā, ja akmeņu pārvietošana var nosprostot žultsvadus.

Bārbeles preparātus neizmanto bērnu ārstēšanai, kuri nav sasnieguši 12 gadu vecumu.

Augu aizliegts lietot grūtniecības laikā.

Nenobriedušas bārbeles ogas var vieglā veidā radīt saindēšanos, jo satur sevī koncentrēti alkaloīdu berberīnu.

Lasīt par parasto ceriņu ->

 .