Ramalīnas
Ramalina

Ramalīnas

Ramalīnas ir askuķērpju klases ramaīnu dzimtas (Ramalinaceae) ģints. Latvijā sastopamas 11 sugas no kurām biežākās ir miltainā ramalīna (Ramalina farinacea), ošu ramalīna (Ramalina fraxinea) un vienādgalotņu ramalīna (Ramalina fastigiata). Ramalīnas ir pieskaitāmas pie krūmu ķērpjiem. Lapotnis pelēkzaļš līdz iedzeltens. Uz lapotņa bieži redzami sorāļi un apotēciji.

Visbiežāk, Latvijā uz dažādu koku stumbriem sastapsiet miltaino ramalīnu. Miltainā ramalīna spēj paciest mēreni piesārņotu vidi, līdz ar to tās izplatība ir lielāka. Tās lapotnis ir zaļganīgi dzeltenīgs līdz pat pelēki zaļam. Retu reizi šis krūmķērpis pārsniedz 5cm izmērus. Lapotņa zari ir plakani, lentveidīgi, vidēji 3mm plati. Šai ramalīnai ir sava īpatnība- gar visu daivas malu ir redzami sorāļi. Tie līdzinās miltainiem plankumiem.

Viens no varenākajiem ķērpjiem ir ošu ramalīna, kura lapotņa garums mēdz izaugt līdz pat 15cm un vairāk. Tam ir lentveida, saplacinātas daivas, kuras mēdz būt līdz pat 4cm platas. Uz daivām veidojas diskveidīgi augļķermeņi (apotēciji). Šo ķērpi ir viegli atpazīt, pēc tā iespaidīgajiem izmēriem.

Viengalotņu ramalīna ir neliels krūmķērpis, vidēji 5cm augsts. Lapotnis ir stipri sazarots, krunkains un tas var būt gan ar saplacinātām, gan apaļām daivām. Lapotņa daivu galotnēs veidojas diskveidīgi augļķermeņi (apotēciji).

Ramalīnas, tāpat kā citi ķērpji rada interesi arī zinātnei un to pielietojumu meklē gan kosmētikas, gan farmācijas nozares.

No ķīmiskā viedokļa, laboratoriski ir noteikts miltainās ramalīnas vērtīgo vielu saturs: manols, n-oktadekanols, eicosene-1, n- tetradekanols, manola oksīds- 13- epi, alfa pinēns, korvceacīns, linalols u.c. Ramalīnās ir depsīdi (evernīnskābe, obtusātskābe, sekikaīnskābe un atranorīns), depsidoni (prototetrarīnskābe) un dibenzofurāns (usnikskābe), kuri arī nodrošina šī ķērpja galvenās ārstnieciskās īpašības.

Ramalīnu sastāvā viena no svarīgākajām veselību ietekmējošām skābēm ir usnīskābe, kura dažādās ramalīnu sugās variē no 0.13-3.23%. Vislielākais usnī skābes saturs, starp ramalīnām, ir atrodams vienādgalotņu ramalīnā (3.23%) un ošu ramalīnā (3.3%), miltainajā ramīlijā ir ap 0.17% usnīskābes. Usnī skābei ir antibiotiska iedarbība.

Ramalīnas ievākt var visa gada garumā, taču efektīvāka tā būs pozitīvas temperatūras ietekmē- gada siltajā periodā. Ievākšanu veic sausā laikā. Der, saprast, ka ķērpji ir ļoti lēnaudzīgi, tai skaitā arī ramalīna. Tāpēc ir svarīgi izsvērt ķērpja ievākšanas nepieciešamību un apjomu!

Žāvēšana notiek piespiedu žāvētājos vai labi vēdināmā vietā. Maksimāli pieļaujamā žāvēšanas temperatūra 40C. Iegūto masu uzglabā hermētiski slēgtā traukā, līdz 5 gadiem.

No ārstnieciskā viedokļa, ramalīnas lieto gan iekšķīgi, gan ārīgi! Ramalīnas rada pretiekaisuma, antibakteriālu, antioksidantu, fungicīdu aktivitāti. Tās izmanto, gan lai cīnītos ar dažādām baktērijām, kā Pseudomonas aeruginosa, Acinetobacter sp., Escherichia coli, gan ar sēnītēm. Tāpat ramalīna ir viens no ķērpjiem, kura sastāvā ir pietiekams daudzums vielu, kuras rada citostatisku iedarbību. Ramalīnu preparāti spēj iedarboties arī brīvajiem radikāļiem, mazinot to daudzumu organismā (antioksidants).

Ramalīnas tiek plaši pielietotas arī kosmētikas līdzekļos- dažādos “pret novecošanas” līdzekļos, šampūnos, matu maskās un ādu kopjošos līdzekļos. Tāpat arī no tām var gatavot līdzekļus, kas palīdzēs ārstēt ādu no dažādām sēnīšu un baktēriju raisītām saslimšanām.

Nav ieteicams lietot

Ir jāsaprot, ka šis raksts ir veidots uz zinātnisku rakstu un pētījumu bāzes. Tas sevī ne vienmēr ietver tiešus pētījuma rezultātus uz cilvēku! Attiecīgi, ik vienam, kurš ir izlēmis lietot ķērpi veselības jautājumu kārtošanai ir jābūt uzmanīgam un jāapzinās kas tiek darīts un kāpēc!

Biežāk sastopamajās ramalīnās, kuras arī ir pārbaudītas laboratoriski nav konstatēta indīgu vielu klātbūtne. Un ir informācija, ka senatnē ramalīnas lietoja arī kā vienu no uztura produktiem!

Lasīt par bārdaino usneju ->

 .