 |  |  |  |  |
 |  |  |
Klinšu noraga ir daudzgadīgs augs, kurš augumā
sasniedz līdz 60cm. Tam raksturīgs, stāvs un kails stublājs, tas ir dobjš,
klāts ar nelielu pūciņu un augšpusē skaists ziedu veidots vairodziņš. Lapas
izvietojas stublāja apakšpusē, tās ir šķeltas, uz gariem kātiņiem, gar maliņām
zobotas, mēdz būt arī vientuļās olformas lapas. Lapas ir dažāda izmēra, jo tās
tuvāk augsnei, jo tās ir lielākas.
Ziediņi ir maziņi, taču lielā daudzumā- balti vai
maigi rozā krāsā. Ziedi čemuros pa 5-12 gabaliem, zied no jūnija līdz novembri.
Sēklas nobriest sākot ar augustu līdz decembrim, tās ir gaiši brūnā krāsā. Vairojas
tikai ar sēklu palīdzību.
Sakne klinšu noragai ir vidēji liela (līdz 2cm
diametrā), mietveida. Tumši brūnā krāsā, sniedzas 20 un vairāk centimetru
dziļumā.
Tradicionālā medicīnā pielieto klinšu noragas
sakneni, kuru rok septembrī- oktobrī. Izmanto tikai lielus un nobriedušus
augus, kuriem ir attīstījusies pilnvērtīgi arī sakņu sistēma. Saknes izrok,
noskalo tekošā ūdenī un izklāj žūt. Žāvē sakni ēnainā vietā izklātu uz sietiem.
Auga saknei piemīt pikanti salda garša un spēcīga smarža. Klinšu noragas
sakneni uzglabā slēgtā traukā un to smalcināt tieši pirms lietošanas. Drogu
uzglabāt drīkst 3 gadus.
Lai saglabātu audzi, pēc ievākšanas būtu jāatstāj
1/5 augus, lai jau jaunajā sezonā tie atkal spētu savairoties.
Lapas un stublājus ievāc maijā, līdz augs sāk
ziedēt. To izklāj ēnainā vietā uz sietiem un ļauj žūt (svaigā gaisā).
Klinšu noragas sēklas ievāc rudenī, kad tās jau ir
pilnībā nobriedušas. Gatavas sēklas ir gaiši brūnā krāsā, lai iegūtu sēklas
nogriež visu čemuru un to žāvē. Žāvējot sēklu čemurus pakārtus, apakšā der
paklāt audumu uz kura sabirs sēklas. Sēklas var uzglabāt līdz 2 gadiem tumšā
vietā, ieteicams, māla traukā.
Auga saknēs un sakneņos ir atrasti furokumarīni,
saponīni, rūgtvielas, sveķvielas, gumijvielas, miecvielas, cukuri, kumarīni, augu
tauki un ēteriskās eļļas, benzoskābe un etiķskābe.
Auga virszemes daļā ir 32% šķiedru, 11%
olbaltumvielu, 2,6% tauku. Ir arī karotīns un C vitamīns. Garša nav izteikta,
mazliet sīva, atsvaidzinoša un nedaudz savelkoša, garša "atverās"
pakāpeniski.
Ārstnieciskā nozīme
Klinšu noragu lieto, kā pretiekaisuma līdzekli,
lai ārstētu bronhītu, laringītu, angīnu, pneimoniju- gatavo gan kā novārījumu,
gan kā nostādinājumu. Augs palīdz mazināt temperatūru, veicina atkrēpošanos,
pastiprina svīšanu, mazina drudzi un iedarbojas savelkoši. Kalnu noragas spirta
izvilkums pāris minūšu laikā spēj atbrīvot no aizsmakuma. Svaiga sula palīdzēs
izārstēt iesnas.
Klinšu noraga palīdz atbrīvoties no tūskas un, kas
lieliski- tā palīdz, lai tūska neatkārtotos, tā uzlabo arī urīna izvades orgānu
darbību. Ilglaicīgi lietojot šo augu tas iedarbojas, kā spēcīgs urīna dzenošs
līdzeklis, kas palīdz izvadīt no nierēm un urīna pūšļa smiltis un akmeņus.
Augs palīdz gastrīta un aizcietējuma gadījumā,
uzlabo gremošanas trakta darbību un pastiprina apetīti. Lietojot uzturā svaigas
tā lapas uzlabojas zarnu peristaltika un mazinās meteorisms. Šim augam piemīt
arī sāpju mazinošas īpašības, kuras palīdzēs atvieglot stāvokli iekšējo čūlu un
podagras gadījumā.
Klinšu noragai piemīt arī nomierinošs efekts.
Spirta izvilkums palīdz noguruma, galvassāpju un satraukuma gadījumā. Augā
esošie pretsāpju līdzekļi iedarbosies atslābinoši un uzlabos pašsajūtu smagu
slimību gadījumā.
Klinšu noragu izmanto dažādos zāļu tēju
maisījumos, ar kuriem ārstē apdegumus, hemoroīdus, ādas plīsumus. Ierīvē ādā,
kā sāpju noņemošu līdzekli dažādu locītavu sāpju gadījumā. Daudzās valstīs to
izmanto, kā pretaudzēju augu un lieto onkoloģiju gadījumā.
Kā ierasts, arī klinšu noraga var radīt alerģisku
reakciju. Augu nelieto arī grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī bērni
līdz 12 gadu vecumam. Blaknes, kuras var rasties, ja pret to ir alerģija:
izsitumi, tūska, iesnas, apgrūtināta elpošana. Pārdozēšanas gadījumā parādās
fotodermatīts. Lietojot šo augu vajag stingri vadīties pēc ārstniecisko devu ieteikumiem.