Plostbārdis
TRAGOPOGON

   

Plostbārži parasti ir divgadīgi vai daudzgadīgi augi, augumā no 50-120cm.  Stublāji ir sazaroti, pļavas plostbārdim (Tragopogon pratensis L.) rozīgi- violetā krāsā. Auga sakne ir taisna, koniskas formas, kura sniedzas augsnē līdz 30cm dziļumā, diametrā tā ir līdz 4cm. Sakņaugļi ir gaļīgi un ēdami. Lapas izstiepti lancetiskas, sēdošas. Augam pirmajā gadā veidojas piesaknes rozete ar pelēki zaļām lapām, kuras ir līdz 30cm garas. Otrajā dzīves gadā plostbārdis veido zieda stublāju (līdz 120cm garumā) uz kura izveidojas ziedkopa. Augs sāk ziedēt jūnijā un zied aptuveni mēnesi. Latvijā mītošās sugas ir ar dzelteniem ziediem, taču pasaulē ir sastopamas arī ar rozīgi vilotiem ziediem. Latvijā mīt trīs sugas pļavas plostbārdis (Tragopogon pratensis L.), kuru parasti arī ievāc, lielais plostbārdis (Tragopogon major Jacq.) un pūkainais plostbārdis (Tragopogon heterospermus Schweigg.), kurš ir aizsargājams un to neievāc vispār un ļoti reti, bet ir sastopams arī austrumu plostbārdis (Tragopogon orientalis), kuru viegli var sajaukt ar pļavas plostbārdi, jo daudzi norāda, ka tā ir pļavas plostbārža forma.

Daudzgadīgajiem plostbāržiem ir interesanta īpatnība, tie var uzziedēt arī pirmo reizi tikai 3-5 gadu vecumā. Auglis ir paliela sēkliņa, kurai ir sava pūciņa (līdzīgi pienenes sēklai), kuras aiznes vējš. Sēklu dīgšanas spēja saglabājas līdz 3 gadiem.

Daudzas plostbārža sugas jau tiek kultivētas medicīniskām un kulinārijas vajadzībām.

Ārstnieciskām vajadzībām izmanto visas auga daļas: saknes, jaunās lapas un stublāji. Saknes ievāc viengadīgiem augiem, rok tās rudenī, attīra no augsnes un žāvē. Lai atbrīvotos no sakņu rūgtās garšas, tās vajag pavārīt vieglā sālsūdenī.

Šī auga ražu ievāc oktobrī- novembrī. Pirmās salnas šī auga saknēm nav bīstamas- saknes, kļūst tikai saldākas. Plostbārža saknes ir ļoti trauslas, tāpēc tās jārok uzmanīgi. Bojātas saknes izmet uzreiz, negaidot, līdz tās sāks bojāties.

Virszemes daļu ievāc izmantojot sekātoru, jo augs ir samērā ciets. Ziedkopas rauj ar rokām, to ziedēšanas laikā. Nebīstieties, ja sastopat, ka augs ir aizvēries- tas dienas pirmajā pusē ir atvēries, dienas otrajā pusē jau aizvēries.

Der zināt, ievācot plostbārdi ir jāuzmanās ar rokām skarties klāt gļotādām un acīm. Augs ir spēcīgi rūgts un spēj arī kairināt.  Pēc ievākšanas rokas vēlams kārtīgi nomazgāt.

Visas auga daļas žāvē labi apēnotās un vēdināmās vietās, tālāk tās sasmalcina un ievieto slēgtā traukā. Šādā veidā grodu uzglabā ne ilgāk par diviem gadiem.

Plostbārži vēl aiz vien tiek pētīti un šobrīd pieejamā informācija nav pilnīga. Taču ir zināms, ka augs satur lielu daudzumu PP un B grupas vitamīnus, kā arī C vitamīnu. Tajā ir kālijs, fosfors, magnijs, dzelzs, selēns, nātrijs, kalcijs, cinks u.c. minerāli. Sakņaugļos atrasta ciete, olbaltumvielas un inulīns. Auga virszemes daļā, ziedēšanas laikā: proteīns ap 20%, šķiedrvielas ap 25%, tauki līdz 10%, slāpekli nesaturošas ekstraktīvas vielas, viegli uzņemami ogļhidrāti, rūgta piensula.

Ārstnieciskā nozīme

100 gr plostbārdis satur ap 15% no nepieciešamās diennakts devas kālija. Tāpēc šo augu var rekomendēt lietot, sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai un profilaksei.

Pētījumi arī uzrādījuši, ka šis augs palīdz no organisma izvadīt radioaktīvās vielas. Turklāt tas labvēlīgi ietekmē aknu, žultspūšļa, aizkuņģa dziedzera, nieru un urīnpūšļa darbību.

Interesanti ir tas, ka uz šī auga bāzes veidoti preparāti spēj palielināt sievietes seksuālo aktivitāti un vēl interesantāk ir tas, ka tie iedarbojas pozitīvi arī uz vīriešu potenci un šo augu var pieskaitīt afrodīzijiem.

Žāvētā plostbārdī aktīvā viela ir virs 50%. Pēc pētījumiem, šis augs ir ieteicams cilvēkiem ar cukura diabētu. Inulīns ir ar zemu ogļhidrātu saturu, līdz ar to tas neietekmē cukura un insulīna saturu asinīs, cukura diabēta slimniekiem.

Tautas medicīnā augs ir pazīstams izsens. Sakņu novārījumu lieto, kā atkrēpošanos veicinošu līdzekli bronhīta un augšējo elpceļu katara ārstēšanai, kā arī, kā urīna dzenošu un žulti dzenošu līdzekli, lai ārstētu nieru, urīnvadu un aknu slimības. Auga virszemes daļu izmanto arī kompresēs, lai dziedētu nedzīstošas un sastrutojušas brūces. Auga lapas lieto, kā “izvelkošu” līdzekli, pampumu, trūču un citu ādas problēmu gadījumā. Plostbārža piensulu izmanto, lai dziedētu brūces, izgulējumus un ādas iekaisumus.

Plostbārdis ir īpaši vērtīgs augs, kuru vajadzētu iekļaut cukura diabēta slimnieku ēdienkartē, jo augā ir liels īpatsvars inulīna. Šo augu iekļauj daudzos maisījumos, kuri ir paredzēti cīņai pret ļaundabīgajiem audzējiem.

Pateicoties tam ka šajā augā ir C vitamīns un citas vērtīgas vielas, to iesaka izmantot avitaminozes, saaukstēšanos slimību un cingas ārstēšanai, kā arī to pielietot, kā imūnās sistēmas stimulējošu līdzekli.

Plostbārža tēju lieto arī tautas ginekoloģijā, lai mazinātu pēcdzemdību iekšējo asiņošanu.

Plostbārža spirta izvilkums likvidē nepatīkamu smaku mutē.

Auga novārījumus lieto, lai atbrīvotos no blaugznām un stiprinātu matus, kā arī no tā gatavo barojošas sejas maskas visiem ādas tipiem.

Nav ieteicams lietot

Šim augam nav izteiktu blakņu, taču uzmanīgi to ir jālieto grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī maziem bērniem. Reti, taču mēdz būt uz šo augu alerģiskas reakcijas, tad arī no šī auga lietošanas vēlams atturēties.

Uztura receptes

Salāti no plostbārža

200 gr. svaigu stublāju un lapu, 50 gr. sīpolu, 40 gr. krējuma, sāls.  Stublāji un lapas izklapē ar koka āmuriņu un notur 1-2 minūtes verdošā ūdenī. Noņem no stublājiem miziņu. Visus zaļumus sagriezt, sasālīt un pievienot krējumu.

Zupa ar plostbārdi

100 gr. kartupeļu, 200 gr. svaigus plostbārža stublājus un lapas, 40 gr. sīpolu, 20 gr. tauku, 0.5 olu, 20 gr. krējuma, sāls pēc garšas.

Kartupeli sagriež gabalos, vāra līdz tie ir pusgatavi sāls ūdenī, pievieno gaļas mašīnā maltu plostbārdi, kā arī uz pannas sautētu sīpolu līdz zupa gatava. Pievieno krējumu un olu.

Kartupeļu zupa ar plostbārdi

200 gr. kartupeļu, 100 gr. plostbārža saknes, 20 gr. burkāna, 20 gr. sīpola, 20 gr. margarīna, 20 gr. krējuma, sāls un garšvielas pēc garšas.

Kartupeļus un sagatavotas saknes gatavo līdz daļējai gatavībai sāls ūdenī. 5-10 minūtes līdz vārīšanas beigām  pievieno uz pannas sautētus burkānus, sīpolu, sāli un garšvielas. Pievieno krējumu.

Plostbārža un skābenes pasta

100 gr. jaunās lapas un stublāju, 100 gr. skābenes, sāls un pipari pēc garšas.

Lapas un stublājus izklapē ar koka āmuriņu un notur verdošā ūdenī 1-2 minūtes. Sasmalcināt gan plostbārdi, gan skābenes lapas gaļas mašīnā, pievienot sāli un piparus. Esošo pastu izmanto, kā piedevu zupām, kā arī garnīram uz otrajiem gaļas ēdieniem.

Plosbārža lapu pulveris

Žāvētas lapas saberž pulverī, sijā caur sietu. Pievieno zupām. Pievieno 1 tējkaroti uz zupas bļodu.

Lasīt par kamolaino pukstenīti ->

 .