  |  |  |   |  |
 |  |  |
- Angliski: Goat’s-beard
- Vāciski: Bocksbart
- Zviedru: haverrot
- Igauņu: piimjuur
- Lietuviešu: pūtelis
- Krievu: козлобородник
Plostbārži parasti ir divgadīgi vai daudzgadīgi augi,
augumā no 50-120cm. Stublāji ir sazaroti, pļavas plostbārdim (Tragopogon
pratensis L.) rozīgi- violetā krāsā. Auga sakne ir taisna, koniskas formas,
kura sniedzas augsnē līdz 30cm dziļumā, diametrā tā ir līdz 4cm. Sakņaugļi ir
gaļīgi un ēdami. Lapas izstiepti lancetiskas, sēdošas. Augam pirmajā gadā
veidojas piesaknes rozete ar pelēki zaļām lapām, kuras ir līdz 30cm garas.
Otrajā dzīves gadā plostbārdis veido zieda stublāju (līdz 120cm garumā) uz kura
izveidojas ziedkopa. Augs sāk ziedēt jūnijā un zied aptuveni mēnesi. Latvijā
mītošās sugas ir ar dzelteniem ziediem, taču pasaulē ir sastopamas arī ar
rozīgi vilotiem ziediem. Latvijā mīt trīs sugas pļavas plostbārdis (Tragopogon
pratensis L.), kuru parasti arī ievāc, lielais plostbārdis (Tragopogon major
Jacq.) un pūkainais plostbārdis (Tragopogon heterospermus Schweigg.), kurš ir
aizsargājams un to neievāc vispār un ļoti reti, bet ir sastopams arī austrumu
plostbārdis (Tragopogon orientalis), kuru viegli var sajaukt ar pļavas
plostbārdi, jo daudzi norāda, ka tā ir pļavas plostbārža forma.
Daudzgadīgajiem plostbāržiem ir interesanta īpatnība,
tie var uzziedēt arī pirmo reizi tikai 3-5 gadu vecumā. Auglis ir paliela
sēkliņa, kurai ir sava pūciņa (līdzīgi pienenes sēklai), kuras aiznes vējš.
Sēklu dīgšanas spēja saglabājas līdz 3 gadiem.
Daudzas plostbārža sugas jau tiek kultivētas medicīniskām
un kulinārijas vajadzībām.
Ārstnieciskām vajadzībām izmanto visas auga daļas:
saknes, jaunās lapas un stublāji. Saknes ievāc viengadīgiem augiem, rok tās
rudenī, attīra no augsnes un žāvē. Lai atbrīvotos no sakņu rūgtās garšas, tās
vajag pavārīt vieglā sālsūdenī.
Šī auga ražu ievāc oktobrī- novembrī. Pirmās salnas šī
auga saknēm nav bīstamas- saknes, kļūst tikai saldākas. Plostbārža saknes ir
ļoti trauslas, tāpēc tās jārok uzmanīgi. Bojātas saknes izmet uzreiz, negaidot,
līdz tās sāks bojāties.
Virszemes daļu ievāc izmantojot sekātoru, jo augs ir
samērā ciets. Ziedkopas rauj ar rokām, to ziedēšanas laikā. Nebīstieties, ja
sastopat, ka augs ir aizvēries- tas dienas pirmajā pusē ir atvēries, dienas
otrajā pusē jau aizvēries.
Der zināt, ievācot plostbārdi ir jāuzmanās ar rokām
skarties klāt gļotādām un acīm. Augs ir spēcīgi rūgts un spēj arī
kairināt. Pēc ievākšanas rokas vēlams kārtīgi nomazgāt.
Visas auga daļas žāvē labi apēnotās un vēdināmās
vietās, tālāk tās sasmalcina un ievieto slēgtā traukā. Šādā veidā grodu uzglabā
ne ilgāk par diviem gadiem.
Plostbārži vēl aiz vien tiek pētīti un šobrīd pieejamā
informācija nav pilnīga. Taču ir zināms, ka augs satur lielu daudzumu PP un B
grupas vitamīnus, kā arī C vitamīnu. Tajā ir kālijs, fosfors, magnijs, dzelzs,
selēns, nātrijs, kalcijs, cinks u.c. minerāli. Sakņaugļos atrasta ciete,
olbaltumvielas un inulīns. Auga virszemes daļā, ziedēšanas laikā: proteīns ap
20%, šķiedrvielas ap 25%, tauki līdz 10%, slāpekli nesaturošas ekstraktīvas
vielas, viegli uzņemami ogļhidrāti, rūgta piensula.
Ārstnieciskā nozīme
100 gr plostbārdis satur ap 15% no nepieciešamās
diennakts devas kālija. Tāpēc šo augu var rekomendēt lietot, sirds un asinsvadu
slimību ārstēšanai un profilaksei.
Pētījumi arī uzrādījuši, ka šis augs palīdz no
organisma izvadīt radioaktīvās vielas. Turklāt tas labvēlīgi ietekmē aknu,
žultspūšļa, aizkuņģa dziedzera, nieru un urīnpūšļa darbību.
Interesanti ir tas, ka uz šī auga bāzes veidoti
preparāti spēj palielināt sievietes seksuālo aktivitāti un vēl interesantāk ir
tas, ka tie iedarbojas pozitīvi arī uz vīriešu potenci un šo augu var
pieskaitīt afrodīzijiem.
Žāvētā plostbārdī aktīvā viela ir virs 50%. Pēc
pētījumiem, šis augs ir ieteicams cilvēkiem ar cukura diabētu. Inulīns ir ar
zemu ogļhidrātu saturu, līdz ar to tas neietekmē cukura un insulīna saturu
asinīs, cukura diabēta slimniekiem.
Tautas medicīnā augs ir pazīstams izsens. Sakņu
novārījumu lieto, kā atkrēpošanos veicinošu līdzekli bronhīta un augšējo
elpceļu katara ārstēšanai, kā arī, kā urīna dzenošu un žulti dzenošu līdzekli,
lai ārstētu nieru, urīnvadu un aknu slimības. Auga virszemes daļu izmanto arī
kompresēs, lai dziedētu nedzīstošas un sastrutojušas brūces. Auga lapas lieto,
kā “izvelkošu” līdzekli, pampumu, trūču un citu ādas problēmu gadījumā.
Plostbārža piensulu izmanto, lai dziedētu brūces, izgulējumus un ādas
iekaisumus.
Plostbārdis ir īpaši vērtīgs augs, kuru vajadzētu
iekļaut cukura diabēta slimnieku ēdienkartē, jo augā ir liels īpatsvars
inulīna. Šo augu iekļauj daudzos maisījumos, kuri ir paredzēti cīņai pret
ļaundabīgajiem audzējiem.
Pateicoties tam ka šajā augā ir C vitamīns un citas
vērtīgas vielas, to iesaka izmantot avitaminozes, saaukstēšanos slimību un
cingas ārstēšanai, kā arī to pielietot, kā imūnās sistēmas stimulējošu
līdzekli.
Plostbārža tēju lieto arī tautas ginekoloģijā, lai
mazinātu pēcdzemdību iekšējo asiņošanu.
Plostbārža spirta izvilkums likvidē nepatīkamu smaku
mutē.
Auga novārījumus lieto, lai atbrīvotos no blaugznām un
stiprinātu matus, kā arī no tā gatavo barojošas sejas maskas visiem ādas
tipiem.