Nosauksim to par priežu pumpuru sīrupu, taču sastāvā ir daudz vairāk augu, jo es reti, kad izmantoju tīru sīrupu- sīrups, kurš sastāv no viena veida auga. Ja zāļu tēju maisījumos es nereti aizeju līdz 20 augiem, tad izgatavojot sīrupus es izmantoju vismaz 3 un vairāk augus. Iemesls ir pavisam vienkāršs, padarīt sīrupā esošo bioloģiski aktīvo vielu koncentrāciju iespējami daudzveidīgu, lai tās pārklāj iespējami plašu spektru, jo ne vienmēr, cilvēks spēj noteikt konkrētu veselības problēmu, tāpēc ārstējot es iesaku izmantot gana plaša spektra maisījumus. Viss ir pavisam vienkārši, ja mēs lietojam vienu augu, tad tajā esošās vielas mēs uzņemsim lielākā koncentrācijā, kā ja augs būs tikai viena sastāvdaļa no maisījuma. Un bioloģisko vielu daudzveidība, radīs plašāku iedarbību uz ķermeni. Sīrupos ir mazliet savādāk, jo tajos es pievienoju katru augu lielā koncentrācijā, tādā veidā maksimāli samazinot lietojuma daudzumu, jo lasot ikdienā dažādas receptes es nereti sastopos ar sīrupiem, kuros ir ieteikts līdz 5 un vairāk ēdamkarotēm dienā un vēl iesaka 30 minūtes pirms ēšanas. Nepietiek ka cukura koncentrātu lieto pa 5 ēdamkarotēm dienā, vēl arī ik reizi ēd!

Šajā sīrupā es izmantoju trīs augus: priežu pumpurus (pinus sylvestris), trejkrāsu vijolīti (viola tricolor) un mazo mārsili (Thymus serpyllum).

Priežu pumpuri

Ierastajā medicīnā priežu čiekurus izmanto pamatā, kā atkrēpošanos veicinošu līdzekli, taču tautas medicīna par pumpuriem spēj pastāstīt vairāk! Tautas medicīnā, priežu pumpurus izmanto, kā pretiekaisuma, antiseptisku, pretmikrobu, dezodorējošu, polivitamīnu, urīna dzenošu, sekretoru, pretvīrusu, asins attīrošu, imunostimulējošu un nomierinošu līdzekli.

Trejkrāsu vijolīte

Vijolītes līdzekļi iedarbojas, kā atkrēpošanos veicinoši un pretiekaisuma līdzekļi, tiem piemīt arī mērena žulti dzenoša un diurētiska iedarbība.

Mazais mārsils

Mazā mārsila preparātiem piemīt daudz ārstniecisko īpašību. Auga nostādinājums veicina atkrēpošanos un iedarbojas, kā pretmikrobu līdzeklis.

Mazais mārsils pastiprina bronhiālo dziedzeru sekrēciju, stimulē augšējo elpceļu epitēlija aktivitāti, sašķidrina gļotas elpceļos un paātrina iekaisuma veicinošo materiālu evakuāciju no elpceļiem.

Kad esam iepazinušies ar augiem pāriesim pie receptes!

Es ņēmu cukuru (1,5kg) un ūdeni (2l) un novietoju to uz lēnas uguns silt un gatavoju cukura sīrupu. Cukuram izkūstot, es izslēdzu lielāku liesmu un piebēru klāt priežu pumpurus (apmēram 100gr.). Ļāvu šādam maisījumam atdzist un lai pumpuri izdod maksimāli daudz vielu.

Nereti iesaka pumpurus vienkārši apliet ar medu un ļaut tiem nostāvēties, bet es neesmu īpašs piekritējs ledusskapī uzglabājamiem sīrupiem. Kaut arī zaudēju daļu vērtīgo vielu temperatūras ietekmē, es tomēr izvēlos sīrupus pagatavot tā un uzglabāt to tālāk istabas temperatūrā. Pēc burciņas atvēršanas, es to ielieku ledusskapī, lai tajā neparādās pelējums, taču, šķiet, arī šo problēmu atrisināju pašreiz gatavojot sīrupus 155ml burciņās.

Kad maisījums jau ir atdzisis, es ieslēdzu lēnāko iespējamo liesmu uz gāzes plīts un sāku to atsildīt. Kad maisījums ir tuvu vārīšanās temperatūrai es pievienoju trejkrāsu vijolīti (50gr) un mazo mārsili (50gr). Vāru tālāk, līdz masa iegūst sīrupa konsistenci- te es izmantoju savas Mammas ieteiktu metodi- paņem vēsu šķīvi un uzpilinu no maisāmās karotes vienu pilīti sīrupa uz šī šķīvja. Pēc neilga laika sagāžu šķīvi sāniski un ja sīrups netek, tad tas ir gatavs.

Laikam aizmirsu piebilst: receptē izmantotie priežu pumpuri bija svaigi, vijolītes un mārsila drogas izžāvētas no pagājušās sezonas.