Zaķskābene meža
OXALIS ACETOSELLA

   

Meža zaķskābene ir daudzgadīgs augs, augumā 5-10cm. Sakne tam ir tieva, ložņājoša. Lapas uz gariem kātiem, trīslapu saliktas, līdzīgas āboliņa lapām. Laikapstākļu ietekmē, kad ir lietus vai iestājas nakts, lapiņas aizveras, salokoties. Šī auga lapas var atrast pat ziemā zem sniega. Lapu sastāvā ir skābeņu skābe, kas tām piešķir raksturīgo garšu. Maijā un jūnija sākumā augs pāriet ziedēšanas fāzē.

Ziedi augam ir vientuļi, aktinomorfi, ar vāji izteiktu smaržu. Novietoti uz ziedu stublājiem, kuri izaug līdz 10cm. Ziedam ir piecas baltas vai rozīgi-purpura krāsas ziedlapas ar rozā vai violetas krāsas dzīslām. Pamatnē redzams dzeltens pleķis.

Ārstnieciskam nolūkam ievāc meža zaķskābenes virszemes daļu, kuru ievāc auga ziedēšanas laikā. Žāvē uz sietiem, labi vēdināmā telpā vai piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 45-50C temperatūru. Augu uzglabā papīra maisos ne ilgāk par vienu gadu.

Meža zaķskābenē ietilpst vitamīni (askorbīnskābe un A), karotinoīdi, tokoferoli, fenolās skābes, rutīns, benzohinona embelīns. Auga virszemes daļā ir flavonoīdi (kvercetīns, glikozilizoviteksīns), lapās atrastas organiskās skābes (skābeņskābe, dzintarskābe, ābolskābe, vīnskābe, fumārskābe, citronskābe, trikarbalilskābe). Skābo garšu augam nodrošina skābeņskābe un skābeņskābais kalcijs.

100 gramos šī auga lapu ir 92mg askorbīnskābes un 100mg karotīna. Jaunās lapās 0.07% C vitamīna, rudenī ap 0.15%.

Ārstnieciskā nozīme

Meža zaķskābenes ārstnieciskās īpašības saistās ar tajās esošo organisko skābju daudzumu. Citronskābe, dzintarskābe un skābeņskābe piedalās trikarbonātu skābju ciklā, kurš notiek šūnu mitohondrija matricā. Dzintarskābe ir viens no pamatu elementiem uz kura bāzes veido hepaprotektoros līdzekļus. Preparāti uz šī auga bāzes iedarbojas urīna un žulti dzenoši, gremošanas procesus regulējoši un kuņģa skābes pastiprinoši.

Tautas medicīnā augu izmanto, kā urīna dzenošu, žulti dzenošu, regulējošu un spēcinošu līdzekli. Senatnē, meža zaķskābeni pielietoja arī dzemdes asiņošanas apturēšanā, sāpīgu mēnešreižu, diatēzes gadījumā un kā sirds asinsvadu sistēmas stiprinošu līdzekli.

Augu izmanto gan svaigā, gan žāvētā veidā. Auga sula veicina organisma attīrīšanos no toksīniem un šlakvielām, no smagajiem metāliem, tādi kļūstot par vērtīgu pret audzēju augu. Sula ir ieteicama arī gremošanas traucējumu novēršanai (diareja) un mutes dobuma slimību ārstēšanai (stomatīts).

Auga sulai piemīt baktericīdas un pretiekaisuma īpašības, tāpēc augu var aplikāciju veidā lietot ādas dziedēšanā.

Auga virszemes daļa der profilaktiski, lai ārstētu hipo- un avitaminozi, hipoacīdu gastrītu un anoreksiju.

Meža zaķskābenes spirta izvilkumu lieto iekšķīgi, lai ārstētu aknas, kuņģa, žultspūšļa un urīnpūšļa spazmas, cingu, dzelteno kaiti un enurēzi. Ārīgi to lieto, lai paātrinātu brūču dzīšanu, čūlu un furunkulu ārstēšanai.

Meža zaķskābenes novārījumi ir efektīvi, lai ārstētu tuberkulozes skartus limfmezglus, kuņģa vēzi, sirds neirozi, kā arī aterosklerozes profilaksei. Starp citu šī auga novārījums ir spēcīgs pret helmintu līdzeklis, gan pieaugušajiem, gan bērniem.

Meža zaķskābenes novārījums pienā ir ar hemostatiskām un diurētiskām īpašībām, ko var pielietot saaukstēšanās slimību gadījumā.

Auga sulu var pielietot arī, lai uzlabotu izelpas aromātu.

Nav ieteicams lietot

Augs ir pieskaitāms pie vāji indīgajiem augiem- īslaicīga tā lietošana nekaitēs, taču aizraujoties var radīt ievērojamu kaitējumu veselībai. Dabā šo augu dzīvnieki uzturā nelieto vispār.

Meža zaķskābenes lietošana ārstnieciskam nolūkam ir pieļaujama, ja cilvēkam nav veselības problēmas, kuras šis augs var pastiprināt. Šo augu nedrīkst lietot smagu nieru un aknu slimību, oksalūrijas, urīnpūšļa akmeņu, sliktas asins reces, artrīta, uz krampjiem tendences gadījumā.

Ilgstoša auga lietošana var radīt urīna izvadkanālu sieniņu iekaisumu, kā arī nieru iekaisumu, pateicoties visnotaļ augstam skābeņskābes saturam augā.

Uztura receptes

Salāti no meža zaķskābenes

50 gr. meža zaķskābenes, 100 gr. sīpolu, 20 gr. krējuma, sāls, dilles pēc garšas.

Sasmalcinātu sīpolu un zaķskābeni, sālīt pēc garšas, pievienot krējumu un dilles.

Vārīti kartupeļi ar meža zaķskābeni

250 gr. vārīta kartupeļa, 50 gr. meža zaķskābeni, 20 gr. augu eļļas, sāls.

Novāra kartupeļus, rupji sagriež, neatdzesējot pārber ar zaķskābeni, sālīt un pārliet ar augu eļļu.

Meža zaķskābenes dzēriens ar medu

50 gr. zaķskābenes, 60 gr. medus, 1L ūdens. Zaķskābeni nomazgā, samaļ ar gaļas mašīnu, aplej ar atdzesētu vārītu ūdeni, nostādina 3-4h. Atdala biezumus un pievieno medu.

Meža zaķskābenes dzēriens ar medu un dzērvenēm

Gatavo pēc iepriekšējās receptes, pievienojot pus glāzi dzērveņu sulu.

Lasīt par parasto zalkteni ->