Dižzirdzene ārstniecības
ARCHANGELICA OFFICINALIS

  

  • angliski: garden Angelica
  • vāciski: Echte Engelwurz
  • zviedru: strandkvanne
  • igauņu: kikkaputk
  • lietuviešu: vaistinė šventagaršvė
  • krievu: дягиль аптечный

Spēcīgs, divgadīgs retāk daudzgadīgs augs ar patīkamu smaržu, augumā tas sasniedz 1-2.5m. Saknenis mietveida ar sāna saknītēm, tajā ir balta, dažkārt dzeltenīga piensula, kurai ir patīkama, salda smarža ar visnotaļ rūgtu garšu. Pirmajā dzīves gadā veidojas tikai saknes lapu rozete, otrajā gadā no sakneņa izspraucas liels, kails, dobs stublājs. Augšdaļā stublājs sazarojas. Ziedkopas vairogveidīgas, 8-15cm diametrā. Augs zied tikai otrajā dzīves gadā no jūnija līdz augustam. Augli nobriest septembrī.

Ārstnieciskām vajadzībām pielieto sakni, retāk lapas un ziedus. Ievācot šo augu, ir precīzi jānosaka tā atbilstība, jo tam līdzīgi ir vairāk indīgi augi, kā arī bieži Latvijas teritorijā sastopamā Meža dižzirdzene (Angelica sylvestris). Īpaša uzmanība jāpievērš šī auga stāvokli, jo bojāts augs nav lietojams, kā ārstnieciska droga. Drogu ievāc vēlu rudenī septembrī- oktobrī, pie tam rok pirmā gada augus. Otrā gada augus ievāc agrā pavasarī aprīlī- maijā. Ārstniecības dižzirdzenes saknes sarok, nokrata no augsnes un nogriež auga virszemes daļu. Tālāk sakneņus mazgā aukstā tekošā ūdenī, griež un karina žūt. Sakneņus žāvē pakārtus, labi vēdināmās telpās vai piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 35-40C.

Lapas ievāc ziedēšanas laikā un žāvē labi vēdināmās telpās. Ievākto drogu uzglabā labi noslēgtās kartona kastēs vai maisos, ne ilgāk par diviem gadiem.

Sakneni var izmantot arī, kā garšvielu, tad to rok fāzē, kad augs nogatavina sēklas. Pie viena var ievākt arī ziedkopas, tās sienot buntēs un apžāvējot- lai vieglāk iegūtu augu sēklas. Sēklas līdz galam izžāvē uz sietiem. Izžāvētos sakneņu un sēklas uzglabā, slēgtā papīra tarā- īpaši sakneņus, jo tie viegli uzsūc sevī mitrumu un zaudē savu aromātu. Kā garšviela, šis augs piešķir mazliet rūgtenu, viegli dedzinošu garšu un patīkamu smaržu.

Visas auga daļas satur vidēji 1% ēteriskās eļļas. Ēterisko eļļu pamatsastāvā ietipst monoterpentīni: fellandrēns, pinēns, barneols, cimols; terpenoīdi, kumarīni (osthols, ostenols, umbelliprenīns, ksantotoksīns, imperatorīns, angelicīns, arhangelicīns, umbeliferons); ftalskābes atvasinājumi: legustilīds, sedanolīds. Ārstniecības dižzirdzenes eļļā atrasti poliacetilēna savienojumi: falkarinols, falkarindiols; kumarīni: pinēnes, ostols un furokumarīni (angelicīns, ksantotoksīns, psolarēns, bergaptēns, oksioeucedanīns); fitosterīni, sveķi-6%, vaski, rūgtvielas un miecvielas, organiskās skābes (ābolu, etiķa, angelikskābe, baldriānskābe u.c.); cukurs, pektīni, karotīns, ciete. Augļos vidēji ir 20% augu eļļas; lapās- askorbīnskābe, kalcijs un fosfors.

Ārstnieciskā nozīme

Auga ārstniecisko nozīmi nosaka tajā esošās bioloģiski aktīvās vielas. Ēteriskai eļļai piemīt žulti dzenošas, sviedru dzenošas, tonizējošas, spazmolītiskas, atsāpinošas, baktericīdas, atkrēpošanos veicinošas, urīna dzenošas īpašības, kā arī tā spēj pastiprināt dziedzeru sekrēciju un gremošanas trakta motoriku, mazināt rūgšanas procesus zarnu traktā, normalizē CNS darbību, tonizē sirds- asinsvadu sistēmu, kā arī palielina žults izdali.

Rūgtvielas stimulē apetīti un tām piemīt žulti dzenošas īpašības; miecvielām piemīt savelkošas, pretiekaisuma, dezinficējošas, bakteriostatiskas, asinsvadu sašaurinošas, baktericīdas īpašības. Pinēnes veicina atkrēpošanos, pastiprina kuņģa sekrēciju; kumarīni iedarbojas antiseptiski, savelkoši, urīna dzenoši; borneols, savukārt, spazmolītiski, sāpju noņemoši, pret mikrobi, drudzi mazinoši, stimulējoši un pretiekaisuma. Furokumarīns rada pret audzēju efektu.

Ārstniecības dižzirdzenei arī piemīt fitoestrogēnas un fitohormonālas īpašības, kuras spēj normalizēt sievietes hormonālo fonu.

Ārstniecības dižzirdzenes eļļa iedarbojas baktericīdi un spazmolītiski uz elpceļiem. Vērtīgs arī ir medus, kurš ievākts no šī auga.

Tautas medicīnā šis augs ir pazīstams jau izsens un tas tiek plaši pielietots vēl aiz vien. Ar tā palīdzību agrāk ārstēja čūsku kodumu sekas. Dižzirdzenes sakneņa novārījumus pielieto, lai ārstētu aknu, žults pūšļa slimības, kā arī saaukstēšanos, bronhītu, laringītu, neirozes, pneimoniju un meteorismu.

Auga virszemes daļu pielieto, kā pret cērmju līdzekli un lai lietotu lokāli reimatisma gadījumā. Sakņu nostādinājumu lieto, kā stimulējošu, sviedru dzenošu, urīna dzenošu, savelkošu, atkrēpošanos veicinošu, pret cērmju, tonizējošu un stiprinošu līdzekli.

Nostādinājumu lieto iekšķīgi bronhīta, bronhiālās astmas, epilepsijas, histērijas, gremošanas traucējumu, dispepsijas, meteorisma, elpceļu iekaisumu, gastrīta, kolīta, holecistīta, žultsakmeņu, aizkuņģa dziedzera iekaisuma, urīna aiztures, bezmiega un “izdegšanas” gadījumos, kā arī zarnu motorikas un sekrēcijas aktivizēšanai. Ārīgi to lieto podagras, reimatisma, zobu un ausu sāpju gadījumā. Auga ekstraktu var pielietot, lai skalotu mutes dobumu dažādu iekaisumu gadījumā.

Ārstniecības dižzirdzenes ziede tiek lietota, lai ārstētu dažādas ādas slimības un pūžņojošas rētas. Dižzirdzenes augļu preparāti palīdz atbrīvoties no drudža un pastiprina žults izdali.

Ar ziediem ārstē vēdertīfu, holeru, skarlatīnu un masalas. Šis augs ir iekļauts Teriaka* sastāvā, daudzus gadsimtus tas tiek uzskatīts par universālu līdzekli.

* Universāla pretinde, kam jāizārstē viss, neizslēdzot saindēšanos, arī iekšējo slimību izraisītas organisma saindēšanās. Tika pieminēta arī spēja būt izcilam profilaktiskam līdzeklim. Izzuda pēc Viduslaiku perioda.

Sākotnēji tika nosaukts par MITRIDACIUM.

Ja ticēt leģendām, tad pirmais teariks tika radīts cara Mitridatona VI Epatora laikā (120-63 g. pirms mūsu ēras), kurš nepārtraukti satraucās par savu noindēšanu.

Senās Romas laikā teariksu pirmais sastādīja Andromahs (imperatora Nerona galma ārsts, 37-68 gads mūsu ērā).

Teriaksa maisījums nabagiem - mirres sveķi, laura koka ogas, aristolohija (pīpju koks, Aristolochia clematitis L.), Genciāna (Gentiana cruciata L)

Nav ieteicams lietot

Pirms lietot šo augu, būtu vēlama speciālista konsultācija. Šo augu nedrīkst lietot, dzemdes asiņošanas, grūtniecības, aborta, krūts barošanas periodā. Ļoti uzmanīgi jālieto tahikardijas, diarejas, trombozes un pēc infarkta perioda laikā.

Pārdozēšana raisīs CNS paralīzi, bet vienkārši saindēšanās (ilglaicīga lietošana) veicinās ādas slimību attīstību.

Pārtikas nozīme

No ārstniecības dižzirdzenes gatavo dažādus ārstniecības balzāmus. No tā stublāja cukādes, kuras pielieto biežāk, kā ārstniecības līdzekli. Ārstniecības dižzirdenei smarža ir patīkama, bet ļoti spēcīga, vēl vairāk auga saknei. Tāpēc pārtikā var izmantot auga sakni, bet drīzāk kā piedevu vai pat garšaugu, kopā ar neitrālas garšas augiem. Saknes lieto zupās, mērcēs, sautējumos, taču nelielos daudzumos! 

Ārstniecības dižzirdzene spēj lieliski uzlabot zupas garšu! Taču pēc novārīšanas sakne ir jāmet ārā, jo ja to sakožļāsiet, ēterisko eļļu dēļ, uz kādu laiku mēle kļūs nejūtīga. Aromāts zupai būs līdzīgs, kā selerijas aromāts! Cukādes gatavo no jauniem augiem, kad uz tiem ir tikai pāris lapas (2-3), bet drīkst izmantot arī lapu kātus lielākiem augiem.

Auga saknes un lakstus ir pieļaujams uz ziemu kaltēt. Der ievērot, ka ārstniecības dižzirdzene un meža zirdzene ir divvgadīgi augi. Saknes rok pirmā gada augam, kurš vēl negatavojas ziedēt. To dara agrā pavasarī vai vēlā rudenī!

Ja šis augs nav pieejams, droši var izmantot meža zirdzeni!

Uztura receptes

Ārstniecības dižzirdzenes ievārījums ar āboliem

3 kg mazi ābolīši, 300 gr. ārstniecības dižzirdzenes sakņu, 3L  cukura sīrupa (70% ).Cukura sīrupā vāra ārstniecības dižzirdzenes saknes. Pievieno ābolus un vāra līdz ievārījums ir gatavs.

Ārstniecības dižzirdzenes saknes teja

Saknes sagriež un izžāvē istabas temperatūrā. Izmanto tējas maisījumos, vienādās daļās ar citiem augiem.

Tēja ar ārstniecības dižzirdzeni

1 kg ugunspuķu lapas vai asinszāles, 100 gr. dižzirdzenes saknes, sagriež gabaliņos. Ievieto māla podiņā un liek silt krāsnī vai cepeškrāsnī uz 3h (silda zemās temperatūrās).

Iegūto masu žāvē istabas temperatūrā.

Ārstniecības dižzirdzenes pulveris

Dižzirdzenes saknes žāvē istabas temperatūrā, galējo žāvēšanu veic cepeškrāsnī. Tad samaļ un izsijā caur sietu. Dižzirdzenes pulveri pievieno mīklā, mērcēs, apber gaļu, to cepot.

Kosmētiskā nozīme

Ārstniecības dižzirdzenes saknes un sēklas satur organiskās skābes, starp kurām ir ferulskābe, etiķskābe, angelikskābe, kā arī kumarīnus, sveķvielas un miecvielas, ēteriskās eļļas, cukurus un pektīnvielas, alfa un beta pinēnus, sabinēnu, karēnu, alfa un beta fellandrēnu, mircēnu, ocimēnu, terpinolēnu un tridekanolīdu.

Dižzirdzene kosmētikā iedarbojas kā mīkstinošs un stimulējošs līdzeklis vienlaicīgi, tam piemīt izteikts pretiekaisuma efekts, tai pat laikā tas pastiprina asins mikrocirkulāciju ādā (pateicoties kumarīniem un ferulskābei). Pastiprināta apasiņošana veicina ādas reģenerāciju, šūnu proliferāciju un audu atjaunošanos, līdz ar to ārstniecības dižzirdzene pieskaitāma pie spēcīgiem preparātiem.

Auga ekstraktam iedarbība ir daudzpusēja, piemēram, sakneņa ekstrakts nomierina iekaisušu ādu un veicina mikrotraumu, un trūču dzīšanu, turklāt tam piemīt atsāpinošas un spazmolītiskas īpašības. Neretos gadījumos novērojama arī viegla antibakteriāla un antifungicīda iedarbība.

Šis augs noder kosmētikā, kura paredzēta “liftinga” efekta sasniegšanai un tas veicina spēcīgu kolagēna izstrādi.

Šī auga pamatuzdevumi kosmētiskos līdzekļos ir divi- mīkstināt un padarīt cilvēku jauneklīgāku.

Galvenokārt izmanto:

  • Lai padarītu jauneklīgāku sejas un ķermeņa ādu;
  • Ādas tonizēšanai un revitalizācijai;
  • Ādas mīkstināšanai un iekaisuma reakciju mazināšanai;
  • Brūču, trūču dziedēšanai;
  • Ādas tvirtuma pastiprināšanai.

Ārstniecības dižzirdzene var palielināt fotojūtību, tāpēc pēc šī auga lietošanas uz ādas, nebūtu vēlams doties saulē! Savukārt, ārstniecības dižzirdzenes ēteriskā eļļa ir spēcīgs alergēns, ja to pievienosiet, savā izstrādājumā vairāk par 3,9%, tad varat saskarties ar blaknēm.

Lasīt par izplesto doni->