Dievkociņš
Artemisia abrotanum L.

    

  • angliski: southernwood
  • vāciski: Eberraute
  • zviedru: åbrodd
  • igauņu: sidrunpuju
  • lietuviešu: diemedis
  • krievu: божье дерево

Dievkociņš, kā jau pēc nosaukuma saprotams ir vībotnes un vērmeles radinieks. Par dievkociņu tas ir nosaukts, jo agrāk to audzēja klosteros, kā ārstniecības augu, tad tā nonāca dārzos  nosaukums palika. Dievkociņš ir spēcīgi aromātisks augs, taču to bieži jauc ar siltummīli, citronu vībotni (Artemisia balchanorum), kas ir pavisam cits augs, kaut bieži aprakstos lasīsiet aprakstus tieši par to.

Dievkociņš ir daudzgadīgs asteru dzimtas puskrūms. Sakne ir paresna, koksnaina. Labi attīstīta krūma augums sasniedz 0,7-1,5m. Stublāji stāvi, koksnaini, lapas uz kātiem, ovāla veidola un daudzkārt šķeltas diegveida daļās. Augšējās stublāja lapas veselas. Viss augs ir klāts ar vaska aplikumu. Ziediņi maziņi, zaļgani dzeltenīgi, savākti ziedu groziņā 3mm diametrā. Ziemeļrietumos augs zied augustā- septembrī. Augļi- sēkliņu kārbas, maziņas, zaļgani pelēcīgā krāsā, saplacinātas, nobriest tikai Dienvidu rajonos. 1000 sēklu masa ir vidēji 0,2-0,3gr. Uzglabājot sēklas tās ātri zaudē dīgtspēju un praktiski, tās dīgst tikai kad ir dabīgi izsējušās no auga.

Augu žāvē labi vēdināmā un apēnotā vietā, sienot buntēs vai izklājot uz sietiem; piespiedu žāvētājos ar nosacījumu, ka nodrošināsiet zemas temperatūras. Augu uzglabā papīra maisos ne ilgāk par diviem gadiem.

Augā ir liels daudzums ēteriskās vielas 0,62%, tādi padarot augu visnotaļ spēcīgu. Auga lapas satur alkaloīdu abrotanīnu, miecvielas, flavonoīdus, rūgtvielas, kumarīnus, A, B, C grupas vitamīnus, organiskās skābes un sveķus, un citas vērtīgas sastāvdaļas. Pateicoties auga ķīmiskajam sastāvam, īpaši ēterisko vielu klātbūtnei, augs pastiprina citu augu efektivitāti ārstnieciskajos maisījumos.

Ārstnieciskā nozīme

Tautas medicīnā tiek pielietotas visas dievkociņa daļas. Šī auga novārījumus un nostādinājumus ir vērts lietot žultspūšļa iekaisuma gadījumā; lai uzlabotu gremošanas trakta darbību; angīnas, anēmijas un skrofulozes gadījumā; lai izvadītu no organisma toksīnus; lai normalizētu menstruālo ciklu; lai uzlabotu apetīti.

Smalcinātu sakneni lieto aplikāciju veidā uz sasitumiem, izmežģījumiem un sastiepumiem. Ar dievkociņa un kumelītes izvilkumu skalo muti, lai ārstētu stipras zobu sāpes. Augu pielieto arī kosmetoloģijā, ādas ārstēšanai, pret matu lūšanu un izkrišanu.

Dievkociņam piemīt ne tikai skaists ārējais izskats, bet tam ir arī daudz vērtīgo īpašību. Tāpēc ir vērts 2-3 šī auga krūmus iestādīt arī piemājas dārzā. Turklāt šis augs nav prasīgs pret augšanas apstākļiem.

Vielas, kuras atrodas augā, normalizē žults izvadi un palielina gremošanas sulu izdali kuņģī. Dievkociņa preparāti palīdz noņemt spastiskās sāpes. Tiem piemīt pretsēnīšu iedarbība. Nereti to izmanto, kā drudža mazinošu līdzekli. Dievkociņš palīdz likvidēt iekaisuma procesus un ātri palīdz dziedēt brūces. Turklāt, tas labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu.

Der pieminēt arī dievkociņa vērtību sievietēm:

  • Mazina sāpju simptomus mēnešreižu laikā;
  • Dievkociņa preparāti normalizē organisma stāvokli klimaktēriskajā periodā;
  • Dievkociņš ir spēcīgs līdzeklis dzimumorgānu infekciju ārstēšanai sievietēm.

Der zināt, ka pirms lietot dievkociņu ir nepieciešams konsultēties ar speciālistu.

Nav ieteicams lietot

Dievkociņa lietošanai ir ļoti daudz blakņu, jo tas rada spēcīgu ietekmi uz organismu. Taču pamata bīstamību šis augs rada, cilvēkiem, kuri sirgst ar:

Hroniskām un akūtām gremošanas trakta slimībām;

Anēmiju.

Tāpat arī šo augu nedrīkst lietot grūtnieces un bērni.

Augu jāpārtrauc lietot, ja novērojat sliktu dūšu un vemšanu. Šie simptomi norāda par auga nepanesamību.

Lasīt par meža dipsaku->