Ķekarpaparde pusmēness
Botrychium lunaria L.

Botrychium lunaria

    

Pusmēness ķekarpaparde ir daudzgadīgs, neliels lakstaugs ar sakneni un vienu lapu, gadumā no 2-20cm, dalīts aptuveni vidū uz 2 segmentiem. Auga nosaukums ir veidojies pateicoties tā lapas segmenta veģetatīvās daļas izskatam. Neauglīgā daļa ir ādaina, praktiski bez lapu kāta, izstiepta, plūksnaini salikta ar gandrīz pretēji izvietotiem pusmēness segmentiem (3-8 pāri), kails, dzelteni zaļā krāsā. Sporu nesošais segments ir uz gara kāta (1-6cm), divkārši vai trīskārši šķelts, kā likums, mazliet garāks par neauglīgo daļu. Sporangijas izvietotas divās rindās. Sporas nobriest jūnijā- jūlijā. Pēc sporu nomešanas lapa atmirst.

Ārstnieciskam nolūkam ievāc papardes saknes. To dara rudens sākumā. Sakneņus attīra no augsnes un auga atmirušajām daļām, griež gabalos, žavēšanu veic ēnā, vai piespiedu žāvētājos un pat cepeškrāsnīs. Orientējoša temperatūra ir vidēji 40C. Gatavu drogu uzglabā vidēji 1 gadu, blīvi noslēgtā stikla tarā. Ja žāvējot, kāda sakne sabrūnē to no drogas ir jāizmet- gatavai drogai ir jābūt baltai.

Pusmēness ķekarpapardē ir atrasti flavonoīds kvercetīns un kempferols, olbaltumvielas, alkaloīdi, albaspidīns, paparžskābe un flavaspīdskābe, nikotīnskābe, filicīns un aspadinols- ficilīnskābes atvasinājumi, vitamīni C, E, A. Lapās atrasts ogļhidrāts tregaloze. Sakneņos ir miecvielas, glikozīdi, katehīni, augu tauku un ēteriskās eļļas.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskās īpašības saistās ar augā esošajām bioloģiski aktīvajām vielām. Kvercetīns, kempferols, flavonoīdi, tregaloze, miecvielas u.c. Ķekerpapardes saknenis iedarbojas hemostatiski un antiseptiski.  Austrumu zinātnieki noskaidroja, ka šis augs var būt vērtīgs arī, lai ārstētu brūces, apdegumus un čūlas, kā arī lai apturētu dzemdes asiņošanu.

Pusmēness ķekarpapardes toksiskās vielas ir paparžskābe un ficilīnskābe, kuras sadalās un veido flicīnu un aspadinolu. Šīs muskuļu indes rada paralīzi dažādiem zarnu parazītiem. Tas ir lietojams, kā pret helmintu līdzeklis.

Indijā šī auga novārījumu un nostādinājumu lieto, kā hemostatisku līdzekli, sakneņu novārījumu lieto, lai paturētu dzemdes asiņošanu.

Tautas medicīnā lapas lieto, kā antiseptisku un brūču dziedējošu līdzekli, lai ārstētu brūces, apdegumus, trūces, furunkulus un citas ādas traumas. Sakņu novārījumu lieto, lai apturētu dzemdes asiņošanu un arī, kā pret helmintu līdzekli. Austrumu zemēs šo augu izmanto, kā pretindi čūsku kodumiem.

Nav ieteicams lietot

Pusmēness ķekarpaparde , tāpat kā visas papardes ir pieskaitīta pie indīgajiem augiem, tāpēc tā lietošana ir nopietni jāizsver. Kategoriski šo augu nevajadzētu lietot grūtniecības, laktācijas periodā, kā arī ar to neārstē mazus bērnus. Augs nederēs arī alerģiskiem cilvēkiem, sirgstošajiem no kuņģa čūlas, aknu un nieru slimībām, kā arī sirds mazspējas. Augs nav lietojams arī anēmijas, gastrīta un tuberkulozes gadījumā.

Pārdozējot sākas vemšana, slikta dūša, galvas sāpes, krampji un samazinās asinsspiediens.

Lasīt par ķērsu ->