- angliski: Moonwort
- vāciski: Mond-Rautenfarn
- zviedru: låsbräken
- igauņu: kuu-võtmehein
- lietuviešu: paprastasis varpenis
- krievu: гроздовник полулунный
Pusmēness ķekarpaparde ir daudzgadīgs, neliels lakstaugs ar
sakneni un vienu lapu, gadumā no 2-20cm, dalīts aptuveni vidū uz 2 segmentiem.
Auga nosaukums ir veidojies pateicoties tā lapas segmenta veģetatīvās daļas
izskatam. Neauglīgā daļa ir ādaina, praktiski bez lapu kāta, izstiepta, plūksnaini
salikta ar gandrīz pretēji izvietotiem pusmēness segmentiem (3-8 pāri), kails,
dzelteni zaļā krāsā. Sporu nesošais segments ir uz gara kāta (1-6cm), divkārši
vai trīskārši šķelts, kā likums, mazliet garāks par neauglīgo daļu. Sporangijas
izvietotas divās rindās. Sporas nobriest jūnijā- jūlijā. Pēc sporu nomešanas
lapa atmirst.
Ārstnieciskam nolūkam ievāc papardes saknes. To dara rudens
sākumā. Sakneņus attīra no augsnes un auga atmirušajām daļām, griež gabalos,
žavēšanu veic ēnā, vai piespiedu žāvētājos un pat cepeškrāsnīs. Orientējoša
temperatūra ir vidēji 40C. Gatavu drogu uzglabā vidēji 1 gadu, blīvi noslēgtā
stikla tarā. Ja žāvējot, kāda sakne sabrūnē to no drogas ir jāizmet- gatavai
drogai ir jābūt baltai.
Pusmēness ķekarpapardē ir atrasti flavonoīds kvercetīns un
kempferols, olbaltumvielas, alkaloīdi, albaspidīns, paparžskābe un
flavaspīdskābe, nikotīnskābe, filicīns un aspadinols- ficilīnskābes
atvasinājumi, vitamīni C, E, A. Lapās atrasts ogļhidrāts tregaloze. Sakneņos ir
miecvielas, glikozīdi, katehīni, augu tauku un ēteriskās eļļas.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskās īpašības saistās ar augā esošajām bioloģiski
aktīvajām vielām. Kvercetīns, kempferols, flavonoīdi, tregaloze, miecvielas
u.c. Ķekerpapardes saknenis iedarbojas hemostatiski un antiseptiski. Austrumu zinātnieki noskaidroja, ka šis augs
var būt vērtīgs arī, lai ārstētu brūces, apdegumus un čūlas, kā arī lai
apturētu dzemdes asiņošanu.
Pusmēness ķekarpapardes toksiskās vielas ir paparžskābe un
ficilīnskābe, kuras sadalās un veido flicīnu un aspadinolu. Šīs muskuļu indes
rada paralīzi dažādiem zarnu parazītiem. Tas ir lietojams, kā pret helmintu
līdzeklis.
Indijā šī auga novārījumu un nostādinājumu lieto, kā
hemostatisku līdzekli, sakneņu novārījumu lieto, lai paturētu dzemdes
asiņošanu.
Tautas medicīnā lapas lieto, kā antiseptisku un brūču
dziedējošu līdzekli, lai ārstētu brūces, apdegumus, trūces, furunkulus un citas
ādas traumas. Sakņu novārījumu lieto, lai apturētu dzemdes asiņošanu un arī, kā
pret helmintu līdzekli. Austrumu zemēs šo augu izmanto, kā pretindi čūsku
kodumiem.