Kurpīte zilā
ACONITUM NAPELLUS

   

  • Angliski: Monk’s-hood
  • Vāciski: Blauer Eisenhut
  • Zviedru: äkta stormhatt
  • Igauņu: sinine käoking
  • Lietuviešu: mėlynoji kurpelė
  • Krievu: борец синий

Zilā kurpīte ir daudzgadīgs augs, augumā 50-120cm. Sakne resna, bumbuļveida. Stublājs stāvs, zarains un apmatots. Augums liels 50—120 cm. Sakne bumbuļveida. Stumbrs stāvs, zarains, apmatots. Lapas dalītas 5—7 daļās, garums 5—10 cm, platums 8—14 cm, izkārtotas pamīšus. Ziedi blīvā ķekarā. Ziedi tumši zili vai zili violeti, lielums 1—2 cm. Zied jūlijā, augustā. Auglis — someņu kopauglis.

Ārstniecībā izmanto visas auga daļas. Virszemes daļu ievāc jūnijā- jūlijā. Šajā laikā ievāc arī šī auga ziedus.

Augs Latvijas dabā ir sastopams reti, taču tas mēdz dzīvot dažkārt, nezālienēs un pļavās.

Kurpītes gumus ievāc oktobrī- novembrī. Gumus obligāti ir jāšķiro- vecie un melnie ir izmetami, pavisam jaunos atstāj jaunai izsēšanai. Pārējos attīra no mazajām saknītēm, mazgā tekošā ūdenī un klāj uz sietiem žūt. Labi vēdināmā un apēnotā vietā. Žāvēšanai vajadzētu būt ne garākai par 1-2 nedēļām. Gumus laiku pa laikam nepieciešams apmaisīt. Lai mazinātu risku ar šo augu saindēties, to ievāc un turpmākās darbības veic cimdos. Telpās, kurās tiek žāvēta zilā kurpīte atrasties var ne ilgāk par 2h, citādi var saindēties.

Ir pieļaujama gumu žāvēšana piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 60-80C temperatūru. Ar nosacījumu, ka telpa, kurā tas notiek ir iespējama spēcīga ventilēšana. Lapas un ziedus ieteicams žāvēt dabīgā veidā; izžūstot tie nedrīkst zaudēt savu krāsu.

Pilnīgi visas šī auga daļas satur alkaloīdu, kuri ir kaitīgi cilvēkam. Vislielākais daudzums alkaloīdu ir auga saknēs/ gumos, kad augs nobriedina sēklas, stublājos un lapās lielākā koncentrācija alkaloīdu ir ziedēšanas sākumā un ziedēšanas laikā.

Uzglabā drogu hermētiskos traukos, atsevišķi no citām zāļu tējām, bērniem nepieejamā vietā, ar norādi "Indīgs". Ne ilgāk par 2 gadiem.

Saknēs un sakneņos vidēji ir 0,9-4,9% dažādu grupu alkaloīdu ( aksinatīns, aksīns, lappakontīns, mezakontīns, ekscelazīns), kā arī kumarīni, miecvielas, flavonoīdi. Lapas un stublāji satur lielu daudzumu dažādus mikroelementus un C vitamīnu.

Ārstnieciskā nozīme

Zilajai kurpītei piemīt pretiekaisuma, pretmikrobu, narkotiska, pretaudzēju, atsāpinoša, spacmolītiska iedarbība.

Speciālisti to iesaka lietot gadījumos, kuri rezultējas ar operāciju- dzemdes miomas, prostatas adenoma un citi audzēji. Slimības, kuras neļaujas ārstēt medicīniski- paralīze, Parkinosns, epilepsija u.c. Zilās kurpītes pamat nozīme ir ārstēt dzīvību apdraudošas slimības, kā vēzis.

Kurpīte tiek zinātniski pētīta, kā augs ar kuru varētu ārstēt onkoloģiskās saslimšanas. Augā esošie alkaloīdi ir spējīgi iedarboties uz cilvēka šūnām, bloķējot barības vielu nokļūšanu pie tām, attiecīgi, tās varētu ietekmēt arī slimības skarto vietu. Pareizi pielietojot auga indīgās vielas, var mazināt audzēju palielināšanos, kā arī metastāžu veidošanos. Pagaidām preparāti, kuri veidoti uz šī auga bāzes, onkoloģijas slimniekiem, ir eksperimentāli.

Kurpītes lapās atrastas vielas, kuras iedarbojas imunomodelējoši, tās iedarbojas uz cilvēku šūnu līmenī, aktivizējot organisma dabīgās aizsargspējas. Auga radītais viegli indīgais efekts palīdz ķermenim mobilizēties un izmantot slēptās rezerves. Saprotams, tā kā šis augs ir ļoti indīgs, tā lietošana ir pieļaujama tikai un vienīgi speciālistu uzraudzībā.

Augs iedarbojas arī atsāpinoši. Tautas medicīnā ar šo augu atsāpina kaulus un locītavas. Taču auga indīguma dēļ, visbiežāk izvēlas to lietot ārīgi, kā iekšķīgi. Taču ievērojot pareizas devas un preparātu sagatavošanas principus, to lieto arī iekšķīgi.

Ir svarīgi saprast, ka šis ir augs, kura sastāvs mainās pēc vietas kurā tas aug, piemēram, preparāts no kurpītes izgatavots citā valstī, var krasi atšķirties no auga kurš iegūts pie mums- pēc alkaloīdu satura. Tāpēc precīzu receptūru šim augam uzrādīt ir ļoti grūti un jābūt ir ļoti uzmanīgam, lasot ārvalstu literatūras ieteikumus.

Nav ieteicams lietot

Zilā kurpīte ir uzmanīgas attieksmes cienīgs augs, jo šis augs vieglā veidā spēj radīt letālu iznākumu, tāpēc to parasti lieto ārīgi. Izgatavot iekšķīgi lietojamu preparātu no šī auga ir sarežģīti un risks smagi saindēties.

Šo augu nav vēlams lietot nieru un aknu mazspējas gadījumā. Kategoriski tas ir aizliegts grūtniecības un laktācijas periodā, nemaz nerunājot par tā lietošanu bērniem.

Šī auga lietošana nereti raisa nelielas saindēšanās, mikropārdozēšanas rezultātā. Šajā mirklī ir iespējams novērot sliktu pašsajūtu, galvas reiboņus, vājumu- ir nepieciešama devas maiņa.

Izmantot jeb kuru auga daļu, lai veiktu pašārstēšanos ir stingri aizliegta, jo tas tiešākajā veidā apdraud Jūsu dzīvību. Šī auga smarža arī var radīt saindēšanos, tāpēc to arī nav ieteicams audzēt, kā krāšņuma augu.  Pietiek ar 1gr. šī auga, lai jau izraisītu organisma saindēšanos.

Mirklis, kad jāsāk meklēt ārsta palīdzību: sašaurinās acu zīlītes, trūkst elpas, mainās sirds pulss, parādās slikta dūša, tirpst mēle, vaigi, pirkstu gali, karstuma un aukstuma viļņi rokās un kājās, slāpes, nemiers, muskuļu raustīšanās, samaņas zudumi. Sākum stadijā parādās bradiaritmija, ekstrasistolija, vēlāk paroksizmāla tahikardija, kura pāriet ventrikulu fibrilācjā. Letāls iznākums iestājas pēc 3-5h.

Pirmā palīdzība

Pret zilo kurpīti pretinžu neeksistē, tāpēc glābšana tiek veikta, kā organisma tīrīšana un dzīvības uzturēšana. Neskatoties uz to, ko tālāk minēšu, iespējas gadījumā ļaujiet par Jums parūpēties medicīnas darbiniekiem un sevis glābšanu neuzsāciet. Bet ja iespējas nokļūt pie mediķiem nav tad:

  • izdzert 0,5-1L ūdeni un izsaukt vemšanu. Tādu procesu atkārto, līdz kuņģis tiek atbrīvots no pārtikas;
  • izdzert 30gr. magnija sulfātu uz 1/2 glāzes ūdens;
  • ja nav pieejamas magnija sulfāts, taisa klizmošanu. 1 glāze silts ūdens, ar pievienotu saimniecības vai bērnu ziepju skaidiņām.
  • iedzert 20-30gr. smalcinātas aktivētās oglītes, kura izšķīdināta ūdenī;
  • dzert stipru tēju vai kafiju;
  • sildīties ar segām un sildierīcēm;
  • izskatīt visus iespējamos variantus, kā nokļūt pie mediķiem un pie tiem arī nokļūt.

Receptes

Visbiežāk, zilo kurpīti izmanto novārījumos, lai ārstētu paralīzi, parkonsonu vai epilepsiju.

10gr. sasmalcinātu gumu vāra 1,5L ūdenī uz nelielas liesmas. Vāra 2h līdz novārījums, kļūst tīrs un caurspīdīgs. Lieto pa 1 ēdamkarotei, trīs reizes dienā pirms ēdienreizes.

Lietojot zilo kurpīti ilgāku laiku, vienu brīdi parādīsies nelieli galvas reiboņi. Tieši šajā mirklī, tas būs signāls, ka ārstēšanās jāpārtrauc un jāievēro 1 mēneša pārtraukums. Nākamajos kursos ir iespējams nedaudz palielināt, jo organisms pie iepriekšējās devas jau būs pieradis.

Lasīt par pusmēness ķekarpapardi ->