- latviski: baltais āmulis
- angliski: Mistletoe
- vāciski: Laubholz-Mistel
- zviedru: mistel
- igauņu: Harilik puuvõõrik
- lietuviešu: paprastasis amalas
- krievu: омела белая
Baltais āmulis (Viscum album) ir 30 - 60 cm augsts
āmuļu dzimtas ziemzaļš pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem
no saimniekauga — bumbierēm, ābelēm, kļavām, vītoliem, apsēm, gobām, vīksnām,
retāk priedēm un dižeglēm. Krūmam ir lodveida forma. Atšķirībā no saimnieka un
vecuma tā diametrs var sasniegt līdz 120 cm. Zari augšupvērsti vai arī
nokareni. Baltais āmulis zarojas neīsti dihotomi. Augs ir dzeltenzaļš,
trausls,viegli salūst atsevišķos posmos. Lapas pretējas, ādainas, biezas,
iedzeltenas vai olīvzaļas, lancetiskas vai iegareni ovālas, kailas, sēdošas.
Tās nobirst otrā gada rudenī. Augs divmājnieks. Ziedi dzeltenzaļi, četrdaļīgi,
sīki, sēdoši, pa 3 - 6 zaru galā. Tiem īpatnēja ābolu smarža, un tos apputeksnē
mušas. Zied martā, aprīlī. Auglis neīsta, balta, spīdīga oga ar līmveida
mīkstumu un 1 sēklu. Sēklas izplata putni.
Ārstniecības nolūkā izmanto jaunos dzinumus un
lapas. Ārstnieciskās drogas ievāc laikā, kad saimnieka kokam nav lapu, vēlā
rudenī, ziemā vai agrā pavasarī. Žāvēšana notiek apēnotās, labi vēdināmās
vietās vai žāvētājos, izklājot augu plānā slānī, lai novērstu rūgšanu. Uzglabāt
ieteicams, kartona iepakojumā, ne ilgāk par 2 gadiem.
Baltais āmulis- tajā atrasts baltā amorfā viela-
viskotoksīns (līdz 0,1%), kurš sastāv no aminoskābēm un cukuriem; viscerīns,
alfa- viskols (beta-amarīns) un beta- viskols (lupeols); oleanola un ursola
skābes; alkoloīdveidīgas vielas (holīns, acetilholīns un propionilholīns);
spirti (pinīts, inozīts, kvebrahīts); amīni (viskalbīns, norviskalbīns,
tiramīns, β-feniletilamīns viskamīns), augu tauki, kura satur oleīnskābi,
linolskābes un palmitīnskābes skābes; askorbīna skābi, karotīnu, glikozīdu
siringinīns (mizā), kaučuku (ogās), sveķvielas un minerālos sāļus.
Dabas
aizsardzības pārvalde informē, ka atbilstīgi Ministru kabineta
noteikumiem Nr. 940 baltais āmulis ir mikrolieguma suga. Tas ir iekļauts
Ministru kabineta noteikumos Nr. 396 apstiprinātajā īpaši aizsargājamo sugu un
ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Ārstnieciskā nozīme
Baltajam āmulim piemīt asins apturošas,
hipotenzīvas, savelkošas, urīndzenošas, asins atjaunojošas, caureju veicinošas,
atsāpinošas, pretiekaisuma, antisklerotiskas, pretdrudža, tonizējoša iedarbība.
Starp citu baltais āmulis samazina arī arteriālo
asins spiedienu, mazina nervu sistēmas kairinājumus, pastiprina sirds darbību,
paplašina asins vadus, samazina CNS sistēmas uzbudinājumu, pastiprina diurēzi,
pastiprina slāpekļa saturošo produktu izdali un palielina piena daudzumu,
barojošām sievietēm.
Tautas medicīnā baltais āmulis tiek lietot kā
uzlējums vai nostādinājums, epilepsijas, hipohondrijas, histēriju, vēderu
sāpju, kā asins apturošs, aterosklerozes, nieru iekaisuma slimību, dzemdes
hronisku iekaisumu, balto ziedu, zarnu un kuņģa gļotādu iekaisuma, aizkuņģa
dziedzera slimību, krampju lēkmju, nakts nesaturēšanas, plaušu tuberkulozes,
bronhiālās astmas, išiasa, neiralģijas, varikozo vēnu un trofisko čūlu,
vairogdziedzera paaugstinātas funkcijas, cukura diabēta, priekšdziedzera
palielinājuma, spēku izsīkuma, reiboņu un citu slimību gadījumos.
Lapu un zariņu ūdens uzlējums uzlabo zarnu trakta
darbību, aptur iekšējās asiņošanas, nomierina nervu sistēmu, mazina drudzi un
epilepsijas lēkmes, atbrīvo no galvas sāpēm, palielina pienu barojošām
sievietēm.
Baltā āmuļa sula tiek lietota dizentērijas un
taisnās zarnas izkrišanas gadījumā. Efektīvi palīdz saindēšanās gadījumā ar
indīgajiem augiem. Baltā āmuļa tēja lietojama hipertonijas krīzes laikā,
insulta, aterosklerozes, sklerozes, menstruālā cikla un citu hormonālu problēmu
gadījumā.
No baltā āmuļa ogām mēdz gatavot ziedi, ar kuras
palīdzību ārstē tūskas un apsaldējumus; tāpat arī to sulu pielieto, kā brūču
dziedējošu (griezumu ārstēšanai), tāpat arī pret audzējiem, furunkuliem un
dažādām čūlām uz ādas. Ogu novārījumu lieto dzemdes erozijas un balto ziedu
ārstēšanai.
Visbiežāk balto āmuli mūsdienās pielieto dažādu
nelabvēlīgu audzēju ārstēšanai un metastāžu augšanas ātruma samazināšanai.
Dažāda veida baltā āmuļa novārījumus ārīgi lieto,
kā kompreses un aplikācijas, lai dziedētu rētas, furunkulozes, čūlas, un citas
ādas slimības un traumas. Tāpat šīs kompreses pielieto reimatisma,
podagras, limfmezglu iekaisumu, muskuļu sāpju (sasitumi, pārslodze); kā arī
vannās izmanto, lai mazinātu histērijas lēkmes.
Tautas dermatoloģijā, baltā āmuļa ekstraktu lieto
iekšķīgi, psoriāzes, pūšļainās dermatozes, hiperkeratozes gadījumā, kā
organisma stiprinošu līdzekli. Ārīgi, lapas pielieto podagras, reimatisma,
augoņu u.c. problēmu ietekmes mazināšanai.
Tautas kosmetoloģijā baltais āmulis tiek plaši
izmantots, kā ādas mīkstinošs līdzeklis un dažādu iekaisumu kopšanai.