Rudmiese priežu
LACTARIUS DELICIOSUS

Līdzīga iedarbība ir arī egļu rudmiesei (Lactarius deterrimus), atšķirība tikai tā, ka tā veido kolonijas, sadarbojoties tikai ar eglēm. Taču turpmāk lasītās īpašības ir piedēvējamas arī tai!

Priežu rudmiese ir lapiņu sēne. Lapiņas ir biežas, biezas, oranžas vai oranži dzeltenas, taču lūzuma vietā ātri kļūst zaļas vai brūnas.

Cepurītes ir no 4-18cm, sākumā ar piepaceltu viducīti, vēlāk iztaisnojas un pat kļūst tilpnes veidīga, ar ieliektiem, vēlāk taisnām maliņā. Cepurītes virspuse gluda, mitrā laikā kļūst gluda un mazliet lipīga. Virsma oranžīga ar tumšākiem gredzeniem, tuvāk centram.

Kājiņa 1.5-2cm diametrā, augstumā 3-7 cm, vienādā krāsā ar cepurīti vai mazliet gaišāka, doba.

Gan cepurītes, gan kājiņas mīkstums ir samērā blīvs, dzelteni oranžā krāsā, griezuma vietā sākotnēji zaļē, tad zaļais tonis zūd.

Piensula pabieza, oranžā krāsā ar augļu smaržu un saldenu garšu, taču saskarē ar gaisu ātri kļūst zaļa. Sporas dzeltenas.

Priežu rudmiese veido savu savienību tikai ar skujkokiem, veidojot lielas audzes zālainā vietā, īpaši priežu tuvumā. Priežu rudmiešu sezona sākās no jūlija, līdz vēlam rudenim (oktobrim). Biežāk novērots, ka lielākās ražas ir jūlija beigās un augusta beigās- septembra sākumā.

Visaugstāk tiek vērtētas, jaunas rudmieses, kuru cepurītes ir 2-3cm lielumā, uzskata, ka to garša ir vismaigākā.

Šīs sēnes ievākt nepieciešams uzmanīgi, tieši izvēloties to augšanas vietu. Tās ātri sevī uzsūc smagos metālus- svinu, kadmiju, dzīvsudrabu, tāpēc neievāciet tos ceļa un pilsētu tuvumā. Mēģiniet maksimāli tos ievākt prom no apdzīvotām vietām.

Priežu rudmieses sevī satur 90% ūdeni. Atlikušie 10% dalās apmēram tā: 4% ir olbaltumvielas, līdz 2% šķiedrvielas, līdz 1,5% ogļhidrāti, līdz 1% tauki, līdz 1,5% minerālvielas.

Priežu rudmieses lielākā vērtība ir tajās esošie A, B, C grupu vitamīni, bagātīgs dzelzs, magnija, kalcija, nātrija un fosfora saturs.

Priežu rudmiesē ir tāda viela kā fungīns- viela, kas sekmē kuņģa sekrēcijas stimulāciju un ir spējīga uzlabot gremošanas procesus un vielmaiņu cilvēka organismā.

No priežu rudmieses tiek iegūta tāda antibiotika kā laktarioviolīns, kura ietekmē tiek samazināts baktēriju vairošanās ātrums, tai skaitā arī tuberkulozes raisošo baktēriju.

Priežu rudmiesē esošie vitamīni A un B1, uzlabo redzes funkciju, pozitīvi ietekmējot arī ādas veselību un matus. Rudmiesē ir arī daudz mikroelementi (fosfors, kalcijs, klāijs) un pat pretreimatisma elementi, kuri spēj radīt spēcīgu pretiekaisuma iedarbību.

Tautas mediciņa, šīm sēnēm tiek piedēvēta vispār stiprinoša iedarbība. Tās iesaka lietot saaukstēšanās un bezspēka gadījumā.

Tās var pielietot plaušu slimību ārstēšanā. To īpašības pastiprinās, ja lieto svaigas, mazliet apberot ar sāli. Tāpat to varat lietot arī dažādu vielmaiņas traucējumu gadījumā.

To lietderība ir arī pierādīta vitilīgo slimības gadījumā.  Sēnes satur pret reimatisma vielas, kuras savā iedarbībā ir līdzīgas kortizonam. Tautas medicīnā priežu rudmieses iesaka ēst ne tikai reimatisma gadījumā, bet arī lietot tieši, artrītu skartajās locītavās, kā aplikācijas.

Nereti šīs sēnes izmanto, kā dabīgu plāksteri. Gadās mežā sagriezties, saskrāpēties vai iekož kāds kukainis, tad šī sēne palīdzēs šo vietu dezinficēt. Bet darīt to var tikai, kad tiešām esat pārliecināts, ka tā ir priežu rudmiese. Plākstera aizstāšanai, to lieto īslaicīgi.

Rudmieses nav ieteicams lietot cilvēkiem ar pazeminātu kuņģa sulas skābumu, cilvēkiem ar izgrieztu žults pūsli, pankreatīta un holecistīta gadījumā. Nereti novērots, ka šī sēne var radīt vājumus muskuļos un aizcietējumus.

Tās nedrīkst lietot nieru slimību saasinājumu gadījumā, taču buljons nav ieteicams, slimību gadījumā, kad nedrīkst lietot ekstraktīvas vielas.

Tāpat grūtniecības laikā būtu ieteicams atturēties no šīs sēnes vispār. Bērniem līdz 5 gadu vecumam uzturā šīs sēnes labāk nelietot.

Un nenobīstieties, ka lietojot rudmieses, pēc tam urīns iekrāsojas sarkanīgs.

Lasīt par parasto sērpiepi ->

 .