Inhalācijas
Neliels pastāsts par inhalācijām

Mūsdienās, izdzirdot vārdu inhalācijas uzreiz prātā nāk dažādas asociācijas ar medicīniskajām inhalācijām, kuras sākotnēji pielietoja dažādās sanatorijās, ar sarežģītas uzbūves aparātiem- bija atsevišķs divu telpu kabineti, pa vidu ēdnīcas mazais lodziņš, vienā pusē strādāja inhalāciju māsa, otrā pusē sēdēja pacients. Māsiņa pildīja burciņās dažādus to laiku līdzekļus un uzraudzīja kompresora (gaisa padeves) darbību. Pacients savukārt sēdēja ar mutes masku vai vienkārši caurulīti mutē un tā arī notika procedūras.

Protams, šāda principa iekārtas ātri arī parādījās mājas vajadzībām, kuras jau bija ievērojami kompaktākas un ērtākas lietošanai. Šodienā, šāda tipa iekārtas var sastapt praktiski visās mājsaimniecībās, īpaši kurās ir bērni. Šādai iekārtai ir savi plusi un savi mīnusi, plusi pamatā saistās ar zāļu (farmakoloģiskas izstrādes) lietošanu.

Pirms šāda tipa iekārtām bija arī daudz vienkāršāka tipa iekārtas, mājas vajadzībām- trauks, kuram virspuse varēja uzskrūvēt vāku, ar tam nekustīgi pievienotu sejas masku- iemuti. Šī jau ir modernāka versija tā priekšgājējam, kuru gatavoja no bļodas ar dažādām zālītēm, aplejot tās ar verdošu ūdeni un elpoja garaiņus, efektivitātes pastiprināšanai, pāri traukam un galvai  klāja dvieli un elpoja.

Būtībā mēs apskatījām divus inhalācijas variantus: auksto un kārsto. Ar medicīniskām iekārtām, kā likums inhalācija notiek ar aukstiem šķīdumiem un tiek elpota zāļu masa, kura nav uzkarsēta, bet pasniegta “miglas” jeb pilienu veidā. Šādu metodi var izmantot ievadot inhalējamo materiālu tieši mutes dobumā vai izmantot  masku tieši uz sejas.

Otrs variants ir kārstā inhalācija, kurā izmanto, kārstus ūdens tvaikus, kā ārstniecisko vielu nesēju. Šo metodiku nevar izmantot tieši, bet elpojot inhalējamo materiālu attālināti, savādāk, tas draud ar apdegumu gūšanu- gan ārējiem, gan iekšējiem. Šī metodika arī ir mums interesanta un to arī izskatīsim tālākā rakstā, jo tā ir pieejama ik vienam.

Sākotnēji der saprast, šīs inhalācijas darbības principu. Ir trauks, kurā ir ievietots ārstnieciskais materiāls, kopā ar karstu ūdeni- no tā izdalās tvaiki. Bet der zināt arī variantus. Mēs varam brīvi veikt inhalāciju arī pirtī, pievienojot sev vēlamo, ārstniecisko masu pirts ūdenim vai ar ēteriskajām eļļām apstrādājot pirts sienas.

Klasiskā variantā, mājas apstākļos būs nepieciešami tādi materiāli:

  • Biezsienu māla trauks- kurā taisīt ārstniecisko maisījumu. Ieteicams izmantot tieši biezsienu māla trauku, jo tam ir lēnāka siltuma atdeve, kā līdzvērtīgam metāla vai plastmasas traukam- tas ilgāk nodrošinās inhalējamā materiāla tvaikošanu.
  • Ūdens- ūdens kvalitātei nav izteiktas nozīmes, var droši izmantot krāna ūdeni, dažkārt iesaka izmantot minerālos ūdeņus, jo tie arī no sevis spēšot sniegt papildus vērtību, taču pilnībā pietiks, ja izmantojamam, ūdenim pievienosiet ēdamkaroti dzeramās sodas.
  • Ārstnieciskais materiāls- pamatā izmanto ārstnieciskos augus, kuru sastāvā ir gaistošas vielas, dažkārt, arī ēteriskās eļļas. Ar ēteriskajām eļļām aizrauties nav vēlams, jo reti kurš spēj noteikt to kvalitāti, kā arī palielinātas ēterisko eļļu devas var radīt apdegumus.
  • Pārklājs/ dvielis- izmantojamais audums, kuru klāj pāri traukam un galvai, vēlams elpojošs. Tāpēc parasti izvēlas dvieli. Izmantojot, biezu un neelpojošu materiālu, tvaiki var kairināt sejas ādu un elpošanas orgānus.

Dažāda veida klepus un elpceļu iekaisuma gadījumā ir vēlams izmantot, tādus augus, kā: ārstniecības salvija, ārstniecības kliņģerīte, ārstniecības kumelīte, piparmētra, divšķautņu asinszāle, avenes lapas, purva vaivariņš, ārstniecības izops, mārrutka sakne, mazais mārsils.

Šādu inhalāciju veic vidēji 10-15 minūtes, ne biežāk, kā reizi 24h laikā. Un pēc inhalācijas vēlams silti apģērbties un vismaz stundas divas nedoties ārpus mājas. Ideālā variantā, vēl iedzert, kādu tēju, kuras sastāvā ir priežu pumpuri, trejkrāsu vijolīte, lielā vai lancetveida ceļteka, parastā māllēpe, pelašķis vai citi augi, kuri palīdzēs pret dažāda veida saaukstēšanās slimībām.

Svarīgi saprast, ka inhalācijas ir tikai viena no metodēm ar kuru ārstē dažādas elpceļu problēmas, bet to nevar uzskatīt par galveno un vienīgo- sākotnēja nozīme ir organisma kopējam stāvoklim (imunitāte).

 .