Daudzi, kuri nodarbojas ar dabas velšu ievāšanu, īpaši zāļu tēju, ir saskārušies ar tādu kaitēkli, kā pārtikas kode un tā tik tiešām sagādā lielas problēmas. Kā likums, zāļu tējas mēs ievācam tik daudz cik ir nepieciešams līdz nākamai, vai aiznākamai sezonai (ir augi, kuri reizi pāris gados tikai ievācami lielos daudzumos). Nosaukums pārtikas kode ir tautas nosaukums, kurš sevī iekļauj vairāku sugu kodes.

Pārtikas kodēm ir vāji attīstīta gremošanas sistēma un tās uzturā lieto tikai ūdeni un citus šķīdumus, tāpēc tā pati, mūsu iekrājumus neēd. Taču tās kāpuri ir rijīgi spējot sabojāt, gan mūsu pārtikas , gan zāļu tējas iekrājumus.

Cīņā ar pārtikas kodēm, svarīgāk ir to invāziju nepieļaut, kā cīnīties jau ar sekām. Svarīgi ir saprast, ka pārtikas kodes nerodas ne no kā un biežākais to ievazāšanas iemesls ir tieši no pārtikas noliktavām. Taču gadās, ka tā pie mums nonāk arī no savvaļas.

Pētot dažādus informācijas avotus, galvenokārt, sastapsieties ar informāciju, kurā tiks minēts, kā pasargāt pārtikas produktus no šiem kaitēkļiem- hermētiski noslēdziet uzglabāšanas traukus u.t.t. Taču visi šie ieteikumi, kā likums nederēs, zāļu drogu uzglabātājiem. Nespēsim drogas uzglabāt nedz hermētiski noslēgtos traukos, nedz izmantot ķīmiskus līdzekļus vēl vairāk, mēs drogas uzglabājam apstākļos, kuri ir ideāli arī pārtikas kožu pilnvērtīgai dzīves apstākļu nodrošināšanai.

Taču ir viens aspekts, kurš atšķirsies un tas būs pirmais aspekts, kuru mēs izmantosim, mūsu stratēģijā, lai neradītu labvēlīgus apstākļus šo kaitēkļu invāzijai. Zāļu drogas ir jāuzglabā vēsā un sausā vieta, taču pārtikas kodēm ir nepieciešams mitrums.

Pārtikas kode nav gluži radība, kura ir vienaldzīga pret jeb kādiem vides apstākļiem un arī tā reaģēs uz dažādām smaržām. Uzglabājot drogas, mēs varam pielietot augus, kuri nepatiks pārtikas kodei.

Lauru lapa- pārtikas kodēm nepatīk lauru lapu smarža un kā viens no variantiem, kuru piekopj arī daudzi zāļinieki, ir katrā drogu maisiņā ievieto vienu lauru lapu. Galvenais ir to nesadrupināt un pirms lietošanas izņemt no iepakojuma.

Lavandas ziedi- cilvēki, kuri ir pieredzējuši padomju laikus, spēs atcerēties to īpatnību, kad vecvecāki drēbju skapjos uzglabāja lavandas ziedu maisiņus, saimniecības ziepes, vai vēl labāk ziepes ar lavandas smaržu. Un tas bija centrālais līdzeklis, lai pasargātu savus adījumus un kažokus no drēbju kodes nešpetnajiem izgājieniem. Līdzīgu stratēģiju var piekopt arī mūsu variantā- uzglabāšanas vietā novietojot, atvērtus traukus ar lavandas ziediem. Ziepes uzglabāt kopā ar drogām, nebūs tas prātīgākais variants.

Ķiploks- pārtikas kodēm, nepatīk arī ķiploku aromāts, taču kopā ar drogām uzglabāt ķiploku, laikam jau nebūs variants. Taču, iespējams, arī šī informācija var noderēt.

Karamelizēts medus- uz pannas nokarsē medu, līdz tas maina krāsu uz tumši brūnu un ar šo smaržojošo pannu izstaigā telpas. Pārtikas kodēm nepatīk medus smarža un tās centīsies pamukt. Šo metodi vislabāk ir piekopt, tiklīdz esat pamanījuši mājās pirmās pārtikas kodes. Tāpat arī, kad esat fiziski iznīcinājuši pārtikas kožu avotu, visu iztīrījuši un vajag nodrošināt turpmāku tīrību no šiem kaitēkļiem.

Citrusa augļi- atbiedējošs efekts piemīt arī citrusa augļiem un pārtikas kode, nelabprāt, uzturēsies vietā, kurā būs novietota kaut viena citrona šķēlīte vai šī augļa mizas. Tas ir variants, taču tas prasa nepārtrauktu uzraudzību, lai citrusa auglis nesāktu pūt. Der zināt, pelējuma sēnīte, vai pareizāk, tās saražotie aflatoksīni ir izteikti bīstamāki cilvēka veselībai.

Priežu sveķi- pārtikas kode nav arī vienaldzīga pret priežu sveķiem vai pareizāk tajā esošo terpentīnu. Tāpēc esot mežā, varat ievākt nedaudz svaigu priežu sveķu, kādā skārda kārbā un to novietot drogu tuvumā. Priežu sveķi neietekmēs ar savu aromātu drogas, taču to vieglais aromāts atbiedēs pārtikas kodes. Der zināt, ka izmantojami ir tikai priežu dzimtas, koku sveķi, jo egļu sveķos terpentīnu saturs ir niecīgs.

Krustnagliņas- esmu, gandrīz, vai pārliecināts, ka pārtikas kodēm arī nepatiks krustnagliņu smarža un tās izvairīsies iekārtot sev dzīves vietu šādu aromātisku sēklu tuvumā. Vienīgi, neesmu pārliecināts vai ar krustnagliņu aromātu nepiesūksies arī zāļu drogas un to tālāka lietošana būs nepatīkama.

Pārtikas kodēm nepatiks arī smaržas, kuras rada ģerānija, bērzs (lapas), vērmele un rozmarīns. Arī šie augi var tikt izmantoti dažādos veidos, lai aizsargātu savus krājumus no kaitēkļiem.

Ir vēl viena metode, kuru mēdz piekopt, lai aizsargātu pārtikas produktus (graudus, miltus, zirņus u.c.). Tos pakļauj termiskai ietekmei- nokarsējot cepeškrāsnī vai tieši pretēji pakļaujot aukstumam. Vai šāda metode noderēs zāļu drogu gadījumā, nāksies lemt katram pašam, rūpīgi izpētot apstrādājamā produkta īpatnības.

Svarīgi ir vienmēr piedomāt, ka cīnīties pret kaitēkļiem ir daudz sarežģītāk, kā to invāziju pieļaut, tāpēc ir noderīgi piedomāt par dažādiem preventīviem pasākumiem.

Uzglabājot drogas sistemātiski pārbaudiet to stāvokli (vizuāli), izberiet tās lielākā traukā un rūpīgi aplūkojiet tās. Kopiet uzglabāšanas vietas. Izvēlieties atbilstošus traukus un nepieciešamības gadījumā tos mainiet.