Benzoskābe
Benzoskābes apraksts

Benzoskābe ir sastopama arī kā pārtikas piedeva E210. Tā ir sastopama ne tikai pārtikas produktos, bet arī kosmētiskos un medicīniskos līdzekļos, jo tai piemīt lieliskas konservējošas un pretsēnīšu īpašības, turklāt tā ir puslīdz dabīga.

Benzoskābi var sastapt dabīgā veidā brūklenēs, dzērvenēs, skābpiena produktos. Protams, ogās koncentrācijas ir mazākas, kā rūpnieciskos produktos. Benzoskābi lietojot nelielās devās, tā veselībai nekaitē.

Benzoskābe ir balts, kristālisks pulveris. Ar īpatnēju aromātu. Benzoskābe ir ūdenī šķīstoša viela, kura visbiežāk tiek izmantota kā nātrija benzoāts (E 211).

Benzoskābi plaši pielieto ķīmijas un pārtikas rūpniecībā. To izmanto, kā katalizatoru citām vielām, kā arī kā krāsvielu ražošanas komponenti gumijas rūpniecībā un citur. Pārtikas rūpniecībā to izmanto, kā konservējošu vielu, jo tā ir puslīdz dabīga un lēta.

Kaut arī benzoskābe ir sastopama vairums augļos un sulās, tā nav dzīvībai nepieciešama viela. Dienā cilvēks var patērēt līdz 5mg uz kilograma ķermeņa masas nenodarot kaitējumu veselībai.

Interesants ir fakts, ka pret benzoskābi īpaši jūtīgi ir kaķveidīgie, lai tie saindētos pietiek ar grama simtdaļām benzoskābes, tāpēc savus mājdzīvniekus barot ar benzoskābes saturošiem produktiem nav vēlams.

Benzoskābes patēriņš palielinās

  • Infekciju slimību laikā;
  • Alerģiju laikā;
  • Asins sabiezēšanas laikā;
  • Laktācijas periodā.

Benzoskābes absorbcija samazinās

  • Miera stāvoklī;
  • Pie vājas asins recēšanas;
  • Vairogdziedzeru slimību gadījumā.

Benzoskābe labi absorbējas organismā un transformējas hipūrskābē (benzoilglikokols). B10 vitamīns (paraaminobenzoskābe) labi absorbējas zarnās.

Benzoskābe aktīvi reaģē uz ūdenī šķīstošām olbaltumvielām un taukiem. Paraaminobenzoskābe ir B9 vitamīna katalizators. Benzoskābe var slikti arī noreaģēt ar citām vielām produktos, kļūstot par kancerogēnu. Piemēram, reaģējot ar C vitamīnu (E300) var izveidot benzolu- tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi sekot, lai šie divi savienojumi netiktu lietoti vienlaicīgi. Turklāt benzoskābe var kļūt par kancerogēnu, ja tā tiek pakļauta termo apstrādei (>100C), tāpēc arī produktus, kuros ir E210 nav vēlams sildīt.

Benzoskābes vērtīgās īpašības

Benzoskābi plaši pielieto medicīniskām vajadzībām. Farmakoloģijā izmanto benzoskābes antiseptiskās un antibakteriālās īpašības. Tā lieliski cīnās ar vienkāršākajiem mikrobiem un sēnītēm, tāpēc tā ir bieži sastopama pretsēnīšu līdzekļos un smērēs. Benzoskābi pievieno arī atkrēpojošos līdzekļos- tā sašķidrina krēpas.

Benzoskābe ir B10 vitamīna atvasinājums, kuru sauc par paraaminobenzoskābe. Paraaminobenzoskābe ir nepieciešama organismam, lai sintezētu olbaltumvielas, kuras aizsargā organismu no infekcijām, alerģijām, sašķidrina asinis, kā arī palīdz piena radē, barojošām mātēm.

Diennakts B10 patēriņš nav zināms, jo tas tieši saistās ar B9 vitamīnu. Lietojot B9 vitamīnu, B10 vitamīna deva tiek nodrošināta pietiekamā apmērā. Diennakts deva cilvēkam vidēji ir 100mg benzoskābes.

Benzoskābes īpatnības

Benzoskābes pārsātinātība parasti izpaužas, kā alerģiska reakcija: tūskas un izsitumi. Retāk novērojami astmas un traucētas vairogdziedzera funkcijas simptomi.

Benzoskābes nepietiekamības simptomi:

  • CNS darbības traucējumi (vājums, galvas sāpes, depresija);
  • Gremošanas trakta darbības traucējumi;
  • Vielmaiņas darbības traucējumi;
  • Anēmija;
  • Matu lūšana;
  • Mātes piena trūkums.

 .