Piecdaivu mātere (Leonurus quinquelobatus Gilib)- daudzgadīgs augs, augumā 50-150cm, retos gadījumos līdz 200cm. Tam ir viens vai vairāki stublāji. Stublājs stāvs, četršķautņains, sazarots, stiegrojumā īsi cirtaini spalvains. Lapas uz kātiņiem, izkārtotas pretēji, spilgti zaļas, apakšpuse pelēcīga, klātas ar matiņiem. Zemākās lapas līdz pusei šķeltas, piecdaivainas, augstākās trīsdaivainas. Ziedi rozīgi, kas atrodas augšējo lapu pazarēs. Augs zied no jūnija līdz septembrim. Augļi- riekstiņu skaldauglis.

Sirds mātere (Leonurus cardiaca L.)- daudzgadīgs augs, augumā līdz 150cm. Stublājs stāvs, četršķautņains. Lapas uz kātiņiem, pretēji izkārtotas, tumši zaļas, klātas biezu matiņu segumu. Zemākās- ieapaļas vai olformas, līdz lapas vidum šķeltas, piecdaivainas, augšējās vienkāršākas. Ziedi bāli- rozīgi, atrodas augšējo lapu pazarēs. Zied nu jūnija līdz septembrim. Augļi- riekstiņu skaldauglis.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto auga virszemes daļu. Augu ievāc ziedēšanas sākumā, ievācot auga galotnes līdz 40cm garumam, negriežot stublājus resnākus par 5mm. Ievāc sausā laikā, žāvē svaigā gaisā, ēnā, bēniņos vai piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 60C temperatūru.

Auga ārstniecisko iedarbību nosaka tajā esošie flavonoīdi, iridoīdi un alkaloīdi.

Augā ir alkaloīdi līdz 0,4%: leonurīns, leonuridīns, stahidrīns; holīns; saponīni, flavonoīdi: kvercetīns, rutīns, kvinkvelozīds, kosmosīns, hiperozīds, kvercetīns, kvercetīn-7-glikozīds, izokvercitīns; iridoīdi: haliridozīds, 8- acetilharpahīds, ajugozīds, ajugols, harpahīds; ēteriskā eļļa (līdz 0,9%), kuras sastāvā ietilpst limonēns, linalols, kariofilēns, alfa-humulēns un beta- pinēns; diterpēni, steroīdie glikozīdi, kafijas skābes glikozīds, parakumārskābe, miecvielas (līdz 2,5%), rūgtviela marubīns, krāsvielas, sveķi, vitamīns C, karotīns; makro un mikroelementi.

Ārstnieciskā nozīme

Māterei piemīt izteikta sedatīva iedarbība (nomierinoša). Auga preparāti iedarbojas, kā spazmolītiski un pretkrampu līdzeklis, samazina sirds ritmu un pastiprina tās saraušanos, rada izteiktu hipotensīvu un kardiotonisku iedarbību. Mātere labvēlīgi iedarbojas uz ogļhidrātu un taukvielu apmaiņas procesu, samazina glikozes saturu, pienskābes un pirovīnskābes saturu, holesterīna, lipīdu saturu asinīs un normalizē olbaltumvielu vielmaiņu.

Sirds nepietiekamības gadījumā mātere mazina tūsku, pastiprina urīnizvadi, hipertonijas gadījumā- samazina asinsspiedienu, mazina galva sāpes, uzlabo miegu un labsajūtu.

Māteres izvilkumu lieto, kā nomierinošu līdzekli, nervu saspringuma, hipertonijas sākuma stadijas un miega traucējumu gadījumā.

Iridoīdiem piemīt dažādas īpašības: imūnsistēmas stimulējoša, žulti dzenoša, caureju veicinoša, antimikrobas, fungicīdas, pretaudzēju un citas, bet visu pirms sedatīvas, tāpēc šos augus izmanto, lai veidotu medikamentus uz dabīgas izcelsmes bāzes. Augā esošie iridoīdi pastiprina arteriālas hipertensijas kompleksās terapijas efektivitāti, kuru pavada psihoemocionāli traucējumi, kā arī tie ļauj samazināt antihipertensīvo līdzekļu devu.

Auga spazmolītiskās īpašības nodrošina augā esošo flavonoīdu un iridoīdu iedarbība. Rūgtvielas un flavonoīdi uzlabo gremošanu un rada žulti dzenošu efektu; triterpēni iedarbojas kardiotoniski, rada antisklerotisku aktivitāti, pastiprina sidrs glikozīdu iedarbību.

Pēc dažādu autoru viedokļa, māteres izvilkums iedarbojas 2-3 reizes spēcīgāk uz CNS, kā baldriāna izvilkums. Nereti māteres preparāti ir efektīvāki par baldriānu.  Mātere, pateicoties rutīnam, rada ievērojami spēcīgāku antioksidanta efektu, ja salīdzina ar vilkābeles tinktūru.

Lietojot māteres preparātus, tā terapeitiskais efekts parādās samērā lēni, tāpēc devu parasti piemeklē individuāli, ievērojot pacienta saslimšanas klīnisko ainu.

Tautas medicīnā māteri lieto, kā stiprinošu, nomierinošu, pretcērmju, smaguma sajūtas mazinošu-kuņģa apvidū, impotences un priekšdziedzera adenomas ārstējošu, un kā diurētisku līdzekli. Ārīgi to izmanto, lai ārstētu trofiskās čūlas un apdegumus.

Kopš 20 gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, šī auga spirta ekstraktu pielieto, oficiālajā medicīnā, kā sedatīvu līdzekli.

Nav ieteicams lietot

Māteri nedrīkst lietot slimnieki, kuri sirgst ar arteriālo hipotensiju un bradikardiju. Šos līdzekļus jāuzmanās lietot pacientiem ar trombozi un tromboflebītu.

Protams, grūtniecības un laktācijas periodā, šo augu nelieto.

Receptes

Māteres nostādinājums: 1 ēdamkarote drogu tiek aplietas ar 1 glāzi verdoša ūdens, nostādina 1h siltā vietā, atdala biezumus, lieto pa ¼-1/2 glāzes, 2-3 reizes dienā pirms ēšanas. Dzer paaugstinātas nervu uzbudinātības, neirožu, kardiosklerozes, sirds klauvēju, nervu sistēmas funkcionālu traucējumu, klimaktēriskā perioda gadījumos.

Māteres nostādinājums: 15gr (4 ēdamkarotes) drogu ieber emaljētā traukā, aplej ar 202ml kārsta vārīta ūdens, aizver ar vāciņu un silda verdošā ūdens peldē, bieži apmaisot, apmēram 15 minūtes. Atdzesē 45 minūtes istabas temperatūrā, atdala biezumus, biezumus izspiež. Iegūto nostādinājumu papildina līdz sākotnējam tilpumam, ar vārītu ūdeni. Lieto pa 1/3 glāzes, 2 reizes dienā, 1h pirms ēšanas.

Māteres spirta izvilkums: izvilkumu gatavo attiecībā 1:5. Māteri aplej ar 70% spirtu un notur 1 nedēļu siltā vietā, atdala biezumus, lieto pa 1/2 tējkarotei uz 1 ēdamkaroti ūdens, 3-4 reizes dienā pirms ēšanas.

Otrā variantā, māteres spirta izvilkumu, lieto pa 30-50 pilieniem, 3-4 reizes dienā. Lieto, kā baldriāna tinktūru, tikai efektīvāku.

Lieto māteres nostādinājumu, izvilkumu un sulu. Nostādinājumu, kā baktericīdu un pretiekaisuma līdzekli var lietot ne tikai iekšķīgi, bet arī kā kompreses, vanniņas apdegumu un ilgi nedzīstošu brūču ārstēšanā.

Lasīt par ārstniecības melisi ->