![]() | ![]() | ![]() | ![]() | ![]() |
![]() |
Piecdaivu mātere (Leonurus quinquelobatus Gilib)-
daudzgadīgs augs, augumā 50-150cm, retos gadījumos līdz 200cm. Tam ir viens vai
vairāki stublāji. Stublājs stāvs, četršķautņains, sazarots, stiegrojumā īsi
cirtaini spalvains. Lapas uz kātiņiem, izkārtotas pretēji, spilgti zaļas,
apakšpuse pelēcīga, klātas ar matiņiem. Zemākās lapas līdz pusei šķeltas,
piecdaivainas, augstākās trīsdaivainas. Ziedi rozīgi, kas atrodas augšējo lapu
pazarēs. Augs zied no jūnija līdz septembrim. Augļi- riekstiņu skaldauglis.
Sirds mātere (Leonurus cardiaca L.)- daudzgadīgs
augs, augumā līdz 150cm. Stublājs stāvs, četršķautņains. Lapas uz kātiņiem,
pretēji izkārtotas, tumši zaļas, klātas biezu matiņu segumu. Zemākās- ieapaļas
vai olformas, līdz lapas vidum šķeltas, piecdaivainas, augšējās vienkāršākas.
Ziedi bāli- rozīgi, atrodas augšējo lapu pazarēs. Zied nu jūnija līdz
septembrim. Augļi- riekstiņu skaldauglis.
Ārstnieciskam nolūkam izmanto auga virszemes daļu.
Augu ievāc ziedēšanas sākumā, ievācot auga galotnes līdz 40cm garumam,
negriežot stublājus resnākus par 5mm. Ievāc sausā laikā, žāvē svaigā gaisā,
ēnā, bēniņos vai piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 60C temperatūru.
Auga ārstniecisko iedarbību nosaka tajā esošie
flavonoīdi, iridoīdi un alkaloīdi.
Augā ir alkaloīdi līdz 0,4%:
leonurīns, leonuridīns, stahidrīns; holīns; saponīni, flavonoīdi: kvercetīns,
rutīns, kvinkvelozīds, kosmosīns, hiperozīds, kvercetīns,
kvercetīn-7-glikozīds, izokvercitīns; iridoīdi: haliridozīds, 8-
acetilharpahīds, ajugozīds, ajugols, harpahīds; ēteriskā eļļa (līdz 0,9%),
kuras sastāvā ietilpst limonēns, linalols, kariofilēns, alfa-humulēns un beta-
pinēns; diterpēni, steroīdie glikozīdi, kafijas skābes glikozīds,
parakumārskābe, miecvielas (līdz 2,5%), rūgtviela marubīns, krāsvielas, sveķi,
vitamīns C, karotīns; makro un mikroelementi.
Ārstnieciskā nozīme
Māterei piemīt izteikta sedatīva iedarbība
(nomierinoša). Auga preparāti iedarbojas, kā spazmolītiski un pretkrampu
līdzeklis, samazina sirds ritmu un pastiprina tās saraušanos, rada izteiktu
hipotensīvu un kardiotonisku iedarbību. Mātere labvēlīgi iedarbojas uz
ogļhidrātu un taukvielu apmaiņas procesu, samazina glikozes saturu, pienskābes
un pirovīnskābes saturu, holesterīna, lipīdu saturu asinīs un normalizē
olbaltumvielu vielmaiņu.
Sirds nepietiekamības gadījumā mātere mazina
tūsku, pastiprina urīnizvadi, hipertonijas gadījumā- samazina asinsspiedienu,
mazina galva sāpes, uzlabo miegu un labsajūtu.
Māteres izvilkumu lieto, kā nomierinošu līdzekli,
nervu saspringuma, hipertonijas sākuma stadijas un miega traucējumu gadījumā.
Iridoīdiem piemīt dažādas īpašības: imūnsistēmas
stimulējoša, žulti dzenoša, caureju veicinoša, antimikrobas, fungicīdas,
pretaudzēju un citas, bet visu pirms sedatīvas, tāpēc šos augus izmanto, lai
veidotu medikamentus uz dabīgas izcelsmes bāzes. Augā esošie iridoīdi pastiprina
arteriālas hipertensijas kompleksās terapijas efektivitāti, kuru pavada
psihoemocionāli traucējumi, kā arī tie ļauj samazināt antihipertensīvo līdzekļu
devu.
Auga spazmolītiskās īpašības nodrošina augā esošo
flavonoīdu un iridoīdu iedarbība. Rūgtvielas un flavonoīdi uzlabo gremošanu un
rada žulti dzenošu efektu; triterpēni iedarbojas kardiotoniski, rada
antisklerotisku aktivitāti, pastiprina sidrs glikozīdu iedarbību.
Pēc dažādu autoru viedokļa, māteres izvilkums
iedarbojas 2-3 reizes spēcīgāk uz CNS, kā baldriāna izvilkums. Nereti māteres
preparāti ir efektīvāki par baldriānu. Mātere, pateicoties rutīnam, rada
ievērojami spēcīgāku antioksidanta efektu, ja salīdzina ar vilkābeles tinktūru.
Lietojot māteres preparātus, tā terapeitiskais
efekts parādās samērā lēni, tāpēc devu parasti piemeklē individuāli, ievērojot
pacienta saslimšanas klīnisko ainu.
Tautas medicīnā māteri lieto, kā stiprinošu,
nomierinošu, pretcērmju, smaguma sajūtas mazinošu-kuņģa apvidū, impotences un
priekšdziedzera adenomas ārstējošu, un kā diurētisku līdzekli. Ārīgi to
izmanto, lai ārstētu trofiskās čūlas un apdegumus.
Kopš 20 gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, šī auga
spirta ekstraktu pielieto, oficiālajā medicīnā, kā sedatīvu līdzekli.
Nav ieteicams lietot
Māteri nedrīkst lietot slimnieki, kuri sirgst ar
arteriālo hipotensiju un bradikardiju. Šos līdzekļus jāuzmanās lietot
pacientiem ar trombozi un tromboflebītu.
Protams, grūtniecības un laktācijas periodā, šo
augu nelieto.
Receptes
Māteres nostādinājums: 1 ēdamkarote drogu tiek
aplietas ar 1 glāzi verdoša ūdens, nostādina 1h siltā vietā, atdala biezumus,
lieto pa ¼-1/2 glāzes, 2-3 reizes dienā pirms ēšanas. Dzer paaugstinātas nervu
uzbudinātības, neirožu, kardiosklerozes, sirds klauvēju, nervu sistēmas
funkcionālu traucējumu, klimaktēriskā perioda gadījumos.
Māteres nostādinājums: 15gr (4 ēdamkarotes) drogu
ieber emaljētā traukā, aplej ar 202ml kārsta vārīta ūdens, aizver ar vāciņu un
silda verdošā ūdens peldē, bieži apmaisot, apmēram 15 minūtes. Atdzesē 45
minūtes istabas temperatūrā, atdala biezumus, biezumus izspiež. Iegūto
nostādinājumu papildina līdz sākotnējam tilpumam, ar vārītu ūdeni. Lieto pa 1/3
glāzes, 2 reizes dienā, 1h pirms ēšanas.
Māteres spirta izvilkums: izvilkumu gatavo
attiecībā 1:5. Māteri aplej ar 70% spirtu un notur 1 nedēļu siltā vietā, atdala
biezumus, lieto pa 1/2 tējkarotei uz 1 ēdamkaroti ūdens, 3-4 reizes dienā pirms
ēšanas.
Otrā variantā, māteres spirta izvilkumu, lieto pa
30-50 pilieniem, 3-4 reizes dienā. Lieto, kā baldriāna tinktūru, tikai
efektīvāku.
Lieto māteres nostādinājumu, izvilkumu un sulu.
Nostādinājumu, kā baktericīdu un pretiekaisuma līdzekli var lietot ne tikai
iekšķīgi, bet arī kā kompreses, vanniņas apdegumu un ilgi nedzīstošu brūču
ārstēšanā.