Alksnis
Alnus

Melnalksnis- koks ar tumši brūnu mizu, uz jaunajiem zariem miza zaļgani brūna vai sarkani brūna, glancēta. Lapas pretējas, apaļas, ar zobotu malu, tumši zaļas, apakšpusē ar izteiktu dzīslojumu. Jaunās lapas lipīgas. Augumā 10-30m. Vidējais mūža ilgums 150-300 gadi.

Baltalksnis- koks ar pelēku, gludu mizu, augumā līdz 20m. Sakņu sistēma virspusēja. Lapas pretējas, plati olveida, smailas ar zobainu malu, apakšpuse pelēcīgi zaļa. Zied divas nedēļas agrāk par melnalksni. Mūža ilgums vidēji 50-70 gadi.

Melnalksnim un baltalksnim vīrišķās ziedkopas ir skaras, sievišķās ir līdzīgas čiekuriem, kuras rudenī pārkoksnējas un pārvēršas par sēklu kārbiņām. Čiekuriņu zvīņu pazarēs veidojas augļi- riekstiņi. Ziedēšanas laiks ir marts- aprīlis. Augļi nogatavojas oktobrī, izbirst februārī, martā.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto alkšņu sievišķās ziedkopas, kuras nereti sauc par čiekuriem, kā arī mizu un lapas. Drogas žāvē uz sietiem vai piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 50-60C temperatūru.

Ārstniecības nolūkam auga lapas ievāc maijā- jūnijā, mizu- pavasarī, kad tā viegli atdalās no koksnes.

Alkšņa ziedkopās ir miecvielas no pirogallu grupas, kurā ietilpst tanīns (līdz 2,5%) un galskābe ( apmēram 4%). Augā atrasti arī glikozīdi, organiskās skābes, steroīdi, kumarīni, alkaloīdi un flavonoīdi.

No alkšņa mizas iegūtas miecvielas (2,3-3,5%), triterpēnu savienojumi: ketons glutinons, spirts tarakserols, triterpēnu glikozīdi, tarakserons un lupeols.

Auga lapās atrasti flavonoīdi (hiperozīds, kvercitrīns), kafijas skābe, protokatehīnskābe un hlorogēnskābe.

Ārstnieciskā nozīme

Alkšņa ziedkopu novārījumam piemīt izteikti savelkoša iedarbība. Savelkošās un dezinficējošās ziedkopu īpašības nodrošina tajā esošās miecvielas. Alkšņa “čiekuriņiem” piemīt arī pretiekaisuma, desensibilizējošas un asiņošanu apturošas īpašības.

Augā esošās miecvielas, uz zarnu gļotādas veido blīvu pārklājumu mijiedarbojoties ar olbaltumvielām, novēršot nervu galu kairinājumu, mazinot zarnu peristaltiku.

Ir arī klīniski novērojumi, kuri liecina par alkšņa pozitīvo ietekmi uz kuņģa un zarnu čūlu ārstēšanu. Alkšņa novārījumi arī mazina rūgšanas un pūšanas procesus, kas lieti noder hroniska kolīta ārstēšanai, kuru pavada diareja.

Alkšņa sievišķo ziedkopu novārījumi uzrāda labus rezultātus diarejas ārstēšanā, vidēji 60% pacientu ir novērojami uzlabojumi. Un starp citu, arī nekādas blaknes parasti netiek novērotas.

Alkšņa sievišķo ziedkopu novārījumus, parasti, izmanto kopā ar citiem ārstniecības augiem, kuri ietekmē dažādās stadijās gremošanas traktu slimības. Sievišķo ziedkopu un alkšņa mizu nostādinājumiem piemīt sviedru dzenošas, baktericīdas un sāpju mazinošas īpašības.

Pateicoties tam, ka augs spēj radīt aizsargkārtiņu uz brūces, tam piemīt brūču dziedējošas, pretiekaisuma un baktericīdas īpašības un tiek izmantotas, lai ārstētu brūces, apdegumus un čūlas u.t.m.l. Ārīgi sieviešu ziedkopu novārījumus izmanto fitoaplikācijām.

Tautas medicīnā alksnis tiek pielietots īpaši plaši. Novārījumi, nostādinājumi un izvilkumi tiek lietoti, kā savelkoši līdzekļi, gremošanas slimību gadījumā: dispepsija, dizentērija, enterīts, enterokolīts un kolīts. Sievišķās ziedkopas kopā ar blusu sūrenes saknēm tiek pielietotas kuņģa tēju sastāvos, kurus izmanto gastrīta, enterīta ārstēšanai, īpaši ja šīs slimības saistās ar diareju.

Čiekuriņu un mizas nostādinājumus lieto kā savelkošus, asiņošanu apturošus, pretiekaisuma un baktericīdus līdzekļus. Kā arī alkšņa preparātus pielieto vannām, lai mazinātu alerģiskas ādas reakcijas, kā aplikācijas mitrās ekzēmas gadījumā.

Mizas, čiekuriņu un lapu novārījumus izmanto, lai ārstētu podagru, locītavu reimatismu, malāriju un saaukstēšanās slimības. Valda uzskats, ka alkšņu lapu vanniņas spēj palīdzēt, nogurušu kāju gadījumā.

Nav ieteicams lietot

Alkšņa čiekuriņos jeb sieviešu ziedkopās nav toksisku vielu, līdz ar to blaknes var būt, tikai ja ir individuāla auga nepanesamība. Grūtniecības laikā un krūts barošanas laikā, pirms lietot alkšņa preparātus ieteicams konsultēties ar savu ārstējošo ārstu.

Receptes

Novārījums: ņem 50gr alkšņu čiekuriņus un aplej ar 1L ūdens, vāra līdz sāk vārīties un uz mazas uguns vāra 15 minūtes, nostādina 40 minūtes un tad atdala biezumus. Gatavu  novārījumu lieto ārīgi, lai ārstētu dermatoloģiskas kaites, apdegumus un lieto iekšķīgi gremošanas sistēmas ārstēšanai (gastrīts, enterīts, disbakterioze), lieto 3 reizes dienā pa ¼ glāzes pirms ēšanas.

Novārījums, lai ārstētu kolītu un dizentēriju: 20gr sievišķās ziedkopas jeb čiekuriņus, aplej ar 5 glāzēm verdoša ūdens, liek vārīties, vāra 15 minūtes, nostādina 15 minūtes, atdala no biezumiem un lieto pirms ēšanas pa pus glāzei.

Nostādinājums: divas ēdamkarotes čiekuriņu, aplej ar glāzi verdoša ūdens, nostādina divas stundas, atdala biezumus un lieto pirms ēšanas 3-4 reizes diennaktī, pa pus glāzei. Viena glāze ir jāizdzer dienas laikā.

Nostādinājums hronisku gremošanas sistēmu slimību terapijai: alkšņa čiekuriņi un 40% degvīns,  attiecībā 1:5. Čiekuriņus aplej ar šņabi, nostādina 2-3 dienas. Gatavu nostādinājumu lieto trīs reizes dienā pa 30 pilieniem.

Lasīt par parasto apsi ->