Akmens apraksts

Nosaukums “hematīts” radies no grieķu vārda haimatos, kas tulkojumā nozīmē “asins”. Nereti sastopas arī tādi nosaukumu, kā asins akmens, sangvins, dzelzs pumpurs. Visbiežāk tas ir purpura sarkanas nokrāsas akmens, retāk pilnīgi melns! Akmens atspīdums ir metālisks. Bieži tā metāliskā krāsa neļauj saskatīt, ka patiesībā tas ir sarkans, tamdēļ ir nepieciešams paņemt neglazētu porcelāna trauku (parasti tasītēm apakša ir neglazēta) un uzvilkt ar akmeni līniju- dabīgam akmenim tā būs purpura sarkanā krāsā.

Cietība 5,0-6,0 pēc Mosa skalas; blīvums 5,3 gr./cm3.

Pamata atradnes vietas tam ir Krievijā, Ukrainā, Itālijā, Šveicē un ASV.

Ārstnieciskās īpašības

Izsenis valda uzskats, ka hematīts attīra asinis, stiprina asins attīrošos orgānus- nieres, aknu un liesu. To ir ieteicams novietot tieši uz orgāniem, kuros ir nepietiekama asins rite!

Maģiskās īpašības

Senatnē šis akmens tika uzskatīts kā spēcīgākais magu amulets. Ieraksti par šādu informāciju ir saglabājušies traktātā par dārgakmeņiem, kuru rakstīja Azhails Babilonietis valdniekam Mitridatam (miris 63 g.p.m.ē.).

Senajā Ēģiptē Izīdas priesteri ar hematītu rotāja savu apģērbu, kad veica rituālus, kuru laikā uzskatīja, ka hematīts aizsargās gan pašus priesterus no ļaunajiem gariem, gan pašu dievieti, kura rituāla laikā ieradās uz zemes.

Arī Senajā Romā un Grieķijā, tas tika novērtēts, kā spēcīgs talismans. Romas leģiona kareivji dodoties kara gājienos, vienmēr ņēma līdzi šī akmens izstrādājumu (parasti mājas dieviņa figūriņas veidolā),  jo ticēja, ka tas viņus padarīs vīrišķīgākus un drošsirdīgākus.

Vislielāko popularitāti šis akmens ieguva vidus laikos, kad magi un alķīmiķi, nespēja apieties bez šī akmens. Grāmatās bija apraksti, kur šis akmens tiek minēts kā neatņemama sastāvdaļa, dažādu rituālu veikšanai. Ar hematīta palīdzību sazinājās ar stihiju gariem, sarunājās ar mirušajiem un aizsargāja sevi no ļaunajiem gariem (astrālajām būtnēm).

Talismani un amuleti

Tā kā hematīts ir spējīgs piešķirt savam saimniekam vīrišķību un tīrsirdību, tas tiek uzskatīts par vīriešu amuletu, pirmkārt jau karavīru.

Agrāk šī akmens gabaliņus šuva drēbēs, kabināja kaklā vai slēpa apavos. Šos akmeņus vārdoja, jo ticēja, ka tas palīdzēs atgriezties karēvim no kara gājiena ne tikai dzīvam un veselam, bet arī darīs vārgāku pretinieku.

Sievietes šo akmeni var izmantot kā talismanu un tas lieliski palīdzēs apmācības procesā, vai jeb kāda veida uzņēmējdarbības uzsākšanai.

Hematītu drīkst iestrādāt tikai un vienīgi sudrabā.