Vainadzīte mainīgā
Coronilla varia L. syn. Securigera varia L.

Coronilla varia

    

Vainadzīte mainīgā ir daudzgadīgs lakstaugs augumā 30-100cm, ar ložņājošu, sazarotu sakneni. Tam ir pāris, gandrīz stāvi, sazaroti, kaili, rievoti stublāji, ar dobiem samezglojumiem. Lapas saliktas, nepāra plūksnainas saliktas lapas, augšējās sēdošas. Ziedi zigomorfi (nepareizi), izvietoti čemurveida ziedkopā.

Auglis- pupiņa, kuras nobriestot sadalās daiviņās. Gaismas mīlošs, salturīgs (<33C), sausuma izturīgs augs. Zied maijā- augustā, sēklas sāk nobriest ar jūniju.

Der ņemt vērā, ka mainīgā vainadzīte ir indīgs augs. Tāpēc ievākt augu, augļus un sēklas vajag uzmanīgi, turklāt, sēklas ir izteikti toksiskas. Augu ievāc maijā- augustā. Sānu dzinumus ar augļiem griež, atdala augļu kātiņus, izžāvē. Augļus nokuļ un seklas sijā caur sietu.

Lakstus ar ziediem ievāc maijā- augustā. Griež virszemes daļu, attīra no sažuvušām daļām. Tad smalki sagriež un klāj uz žāvēšanas sieta (3-5cm) biezumā, žāvē labi vedināmā telpā, aizsargātus no saules. Drogu nepieciešams bieži maisīt, līdz tā pilnīgi izžūst. Iegūto drogu uzglabā maisos, ne ilgāk par vienu gadu.

Mainīgā vainadzīte satur glikozīdu koronilīnu, pseudokumarīnu, miecvielas, askorbīnskābi ) līdz 27,5mg% uz svaigu augu masu), karotīnu (2.6-10.6mg%). Ziedos atrasts ēteriskā eļļa (0,16%) un alkaloīdu pēdas. No sēklām izgūti sirds glikozīdi: koronizīds, koronilīns. Turklāt sēklās ir ogļhidrāts stahiozi, augu taukus, piesātinātās taukskābes, urīnskābi. Laksi un sēklas satur slāpekļa savienojumus, tanīnus, kumarīnus, miecvielas, flavonoīdus, organiskās skābes, kateīnus, vitamīnu C, galaktozi, fenolkarbonātskābes, antociānus u.c.

Ārstnieciskā nozīme

Mainīgās vainadzītes ārstnieciskās īpašības izpētītas ir nepietiekami. Taču ir zinās, ka augs iedarbojas antibakteriāli un hemostatiski. Sēklās esošais sirds glikozīds koronizīds, iedarbojas labvēlīgi uz sirds darbību. Augs arī ir labs urīna dzenošs līdzeklis un palīdz tikt galā ar tūsku.

Tautas medicīnā arī izmanto šo augu. No auga lakstiem gatavo nostādinājumus, novārījumus, kuri iedarbojas urīna dzenoši un rada hemostatistisku iedarbību, turklāt normalizē arī sirds darbību. Auga preparātus izmanto, lai ārstētu plaušu tuberkulozi, diatēzi, ascītu, kolītus, gastroptozi, drudzi, dizentēriju, ļaundabīgus audzējus (nomāc šūnu attīstību).

Tautas medicīnā novārījumu lieto, lai ārstētu slimības, kuras rodas no pārlieku lielu smagumu celšanas (kuņģa noslīdēšana), asiņaina caureja un kuņģa slimības. Svaigu zāli sasmalcina homogēnā putriņā un liek uz ādas traumām, brūcēm, griezumiem arī, kā asiņošanu apturošu līdzekli.

Augu virszemes daļas novārījumus un nostādinājumus, lieto, kā tējas, pret sirds nervozitāti, kuru pavada asmātiskas lēkmes. Tautas medicīnā mainīgās vainadzītes nostādinājumu lieto, kā tūskas noņemošu līdzekli- locītavu slimību gadījumā, īpaši pēdas un ceļa locītavas. Auga spēju iedarboties uz asinsvadiem, ļauj to pielietot ateroskrelozes gadījumā.

No augļiem un sēklām, kompleksi ar citiem ārstniecības augiem, gatavo efektīvus preparātus, lai ārstētu dažādas saslimšanas. Piemēram, lai aktivizētu sirds darbību un novērstu aritmiju, lietoja mainīgās vainadzītes sēklas, kopā ar vilkābeles augļiem.

Fitoterapeiti uzskata, ka mainīgās vainadzītes preparāti ir spējīgi uzlabot smadzeņu asinsriti, tad ir lietderīgi pievienot arī kalnu arnikas drogu.

Tautā sen pamanīja šī auga kardiostimulējošo darbību. Pēc mainīgās vainadzītes nostādinājuma lietošanas, sirdzējs ātri vien sajūt kopējā stāvokļa uzlabošanos, īpaši sirds rajonā. Šie preparāti ir efektīvi sirds radītu tūsku gadījumā, mazinās elpas trūkums un palielinās urīna izdale.

Nav ieteicams lietot

Mainīgā vainadzīte ir indīgs augs, īpaši tā sēklas, tāpēc ārstnieciskam nolūkam to lieto tikai pēc konsultācijas ar speciālistu un pēc precīzi noteiktām devām.

Lasīt par purva vaivariņu ->

 .