- Angliski: rough Horsetail
- Vāciski: überwinternder Schachtelhalm
- Zviedru: skavfräken
- Igauņu: raudosi
- Lietuviešu: šiurkštusis asiūklis
- Krievu: хвощ зимующий
Ziemzaļā kosa ir augs ar vertikālu, sazarotu sakneni.
Stublāji sasniedz 60(retāk 100cm) augumu. Augs ir daudzgadīgs (ziemzaļš),
stāvu, apaļu un dobu stublāju. Stublājs vidēji 10mm diametrā. Stublāja galotnē
viena vārpa, ovāla, smaila, 10-15mm gara.
Sporas izdala pavasarī.
Auga virszemes daļu ievāc visas vasaras garuma. Žāvē svaigā
gaisā uz sietiem vai pakārtu, ēnainā un labi vēdināmā vietā. Drogu uzglabāt var
papīra maisos līdz 2 gadiem.
Augā atrasts alkaloīds nikotīns, ekvizitīns u.c., C vitamīns
un karotīns, dimetilsulfons, ēteriskā eļļa, sveķvielas, gļotvielas, ferulskābe
un lielā daudzumā silīcijskābe. Makro- un mikroelementi: kālijs, kalcijs,
magnijs, dzelzs, mangāns, varš, cinks, molibdēns, selēns, alumīnijs, niķelis,
bors un jods.
Ārstnieciskā nozīme
Ziemzaļā kosa ir augs ar ārstnieciskām īpašībām, kurš sevī
ietver daudz vērtīgu vielu. Par vienu no vērtīgākajām vielām tiek uzskatīta
silīcijskābe, kura ir retā, šķīstoša formā. Tā ļauj augu pielietot kosas
preparātus locītavu iekaisumu ārstēšanai, kā urīna dzenošus līdzekļus, sirds
kaišu, cistītu un uretrītu gadījumā. Ziemzaļā kosa normalizē ūdens- sāļu vielmaiņu
organismā, palīdz no organisma izvadīt lieko holesterīnu, smago metālu sāļus un
citus toksiskus savienojumus.
Ziemzaļo kosu, kopā ar tīruma kosu mēdz izmantot, lai
ārstētu hipertonisko slimību, aterosklerozi, podagru, locītavu reimatismu, slikti
dzīstošas brūces, elpošanas orgānu slimības, žultsakmeņu slimību, iekšējās
asiņošanas, dažādu izcelsmju tūsku.
Izmantojot šo augu, tas uzrāda labus rezultātus dizentērijas
un tuberkulozes gadījumā.
Ziemzaļo kosu izmanto arī matu kopšanā, silīcijs uzkrājas
pie matu saknēm, tādi tās barojot un veicinot to augšanu- tas ir lielisks
līdzeklis, lai cīnītos ar plikpaurību.
Auga preparāti stimulē virsnieru dziedzeru garozas funkciju
un iedarbojas citostatiski, tāpēc to bieži pielieto dažādu dermatožu- ekzēmas,
neirodermatīta, psoriāzes, sarkanā kašķa, pat dzemdes ļaundabīgu audzēju
ārstēšanai.
Labas pretiekaisuma, dezinficējošas un stiprinošas īpašības ziemzaļā
kosa parāda ārstējot furunkulozi un seboreju.
Tautas medicīnā šī auga novārījumus pielietot, kā urīna
dzenošu līdzekli, lai izvadītu nierakmeņus, ārstētu locītavu reimatismu,
urīnpūšļa slimības, urīna nesaturēšanu, hematūriju, hronisku uretrītu,
hemoroīdus, pārlieku spēcīgu menstruāciju, kā asiņošanu apturošu līdzekli. Šo
līdzekli izmanto arī, kā sviedru dzenošu tuberkulozes gadījumā.
Ziemzaļās kosas nostādījumus lieto dzemdes vēža, dzeltenās
kaites, caurejas ārstēšanai un kā apetītes rosinošu līdzekli.
Farmakoloģiskām vajadzībām izmanto auga virszemes daļu. Augs
ir indīgs. Augam piemīt urīna dzenošas, savelkošas, asiņošanu apturošas un
asinsspiedienu mazinošas īpašības.
Visbiežāk, ziemzaļo kosu lieto, lai ārstētu urīna pūsli un
nieres, arī kā asiņošanu apturošu līdzekli (hemoroīdu, dzemdes asiņošanas un
citu iekšējo asiņošanu gadījumā), sāpju remdējošu, sviedrējošu un atkrēpošanos
veicinošu līdzekli.
Ziemzaļo kosu iesaka lietot sastrēgumu gadījumā, kuri rodas
sliktas asinsrites ietekmē, tā rada labvēlīgu ietekmi, sirds tūskas, tūskas,
kuņģa un aknu audzēju, zarnu darbības traucējumu gadījumā.
Preparāti uz Ziemzaļās kosas bāzes ir veiksmīgi pielietojami
arī dažādu elpceļu problēmu gadījumā: tuberkuloze, bronhīts, pleirīts. Tie
lieliski atbrīvo no galvas sāpēm, atjauno apetīti.
Auga virszemes daļu lieto dažāda veida asiņošanas
apturēšanai- dzemdes, zarnu, kuņģa, deguna, plaušu u.c.
Ziemzaļo kosu lieto arī dermatoloģisku problēmu ārstēšanai.
Ar tā sulu apstrādā brūces, čūlas un furunkulus. Tā novārījumu lieto vannā
reimatisku sāpju, ekzēmu, dermatītu, ginekoloģisku iekaisumu novēršanai.