Liepa
Tilia

Liepa tas ir vasarzaļs koks, augumā līdz 30m, ar lielu bumbveida kroni. Koka stumbri spēcīgi, sasniedzot diametrā līdz pat 80cm, klāti biezu, kraupainu un tumšu mizu. Auga lapas ir sirds formas, nelīdzenu maliņu un pagaru kājiņu.

Ziediņi dzeltenīgi- balti, smaržīgi, diametrā ap 10mm, izkārtoti, kā lietussardziņi pa 3-15 gabaliem. Zieda lapa ādaina, gaiši zaļa, izstiepti lancetveidīga. Liepa zied jūnijā- jūlijā. Augļi- riekstiņi 4-8mm diametrā, bumbuļveida, klāti ar koksnaini- ādainu apvalku, nogatavojas augustā.

Sirdsveida liepai ir mazāk lapu, taču ir daudz vairāk ziedu, kā platlapu liepai- tā zied divas nedēļas vēlāk un sastopama ir biežāk.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto liepas ziedus un to ziedlapas (Tiliae flores). Ziedus ievāc sausā laikā, kad lielākā daļa ziedu ir atvērušies. Nekādā gadījumā neievāciet bojātus ziedus, vai arī kamēr tie ir mitri, pēc rasas vai pēc lietus. Ziedus žāvē labi vēdināmās telpās, bēniņos, vai arī žāvētājos, nepārsniedzot temperatūru 45C. Ziedus nedrīkst žāvēt atklātā saules gaismā, kā arī žāvēšanai būtu jābūt samērā ātrai, lai drogas nesabojātos.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto ne tikai ziedus, bet arī liepas pumpurus, lapas un reti, bet arī mizu. Protams, ārstniecībā plaši pielieto liepziedu medu.

Pumpurus ievāc pavasarī, sausā laikā, citādi tie zaudē savu vērtību žāvējot. Žāvēt var labi vēdināmās telpās vai piespiedu žāvētājos. Mizu ievāc agrā pavasarī vai vēlā rudenī, žāvē parasti žāvētājos.

Liepu ziedi satur flavonoīdus (kempferolu, akacetīnu, afzelīnu, kempferitrīnu, tilirozīdus, kvercetīnu, gerbacetīnu, protoantocianīdu), glikozīdus gesperidīnu un tiliacīnu, askorbīna skābi un karotīnu, ēteriskās eļļas ( līdz 0.05%), kuras sastāv no terpentīnu spirta farnezola. Ziedos ir arī miecvielas, saponīni, fenolkarbonātu skābes, polisaharīdi, gļotvielas, makro un mikro elementi. Liepas augļos ir līdz 60% augu tauki. Lapās ir askorbīna skābe, daudz proteīns un karotīns. Liepas miza un koksne satur tanīnus, triterpēnu savienojumu tiliadīnu, augu eļļu ( līdz 8%).

Liepziedu medus satur līdz 20% ūdeni, 36% glikozes, 40% levunozī, fruktozi, vitamīnus, makro un mikro elementus. Kā arī liepziedu medum raksturīgs, augsts maltozes saturs 6-8%.

Ārstnieciskā nozīme

Liepa iedarbojas kā sviedrējošs, pretiekaisuma, baktericīds, mīkstinošs, temperatūras mazinošs līdzeklis, un tam piemīt arī atkrēpošanas veicinoša iedarbība. Liepziedu nostādinājums, galvenokārt aptur eksudatīvo iekaisuma fāzi, veicinot ātrāku iekaisuma  procesa atkāpšanos no tuvējiem audiem.

Liepas ziedkopu preparāti paaugstina diurēzi, palielina kuņģa sulas sekrēciju, palielina žults radi un atvieglo žults nokļuvi divpadsmit pirkstu zarnā, rada vieglu sedatīvu iedarbību uz centrālo nervu sistēmu, mazliet šķidrina asinis, paātrina reģenerācijas procesus un granulācijas audu veidošanos.

Liepu ziedu ūdens izvilkums veicina aizsarggļotu izstrādi, kas veicina augšējo elpceļu aizsargbarjeras atjaunošanos.

Liepziedu ārstnieciskās īpašības pamatojamas ar flavonoīdu saturu tajos- kvercetīns un kempferols, kuri veicina pretiekaisuma iedarbību. Tiliacīns rada fitoncīdu iedarbību, iedarbojas sveidru dzenoši.

Liepziedu medū esošie cukuri, viegli uzsūcas organismā, neprasot papildus enerģijas patēriņus. Produktā esošā maltoze, labvēlīgi iedarbojas uz gremošanas sistēmu.

Tā kā liepu preparāti pastiprina sviedru izdales funkciju, kas saistās ar ādas asins vadu paplašināšanos, kā arī sirds saraušanās pastiprināšanos, tad šo augu nosacīti var pieskaitīt sirds ietekmējošo preparātu grupā.

Liepzieds ir viens no populārākajiem tautas medicīnā, jau izsenis un daudzās valstīs.  To pielieto kā stipru sviedru dzenošu, pretiekaisuma, urīna dzenošu, nomierinošu, pretdrudža un atsāpinošu līdzekli. Liepziedu novārījumus vai nostādinājumus lieto saaukstēšanās, galvas sāpju, ģīboņu ārstēšanai, kā arī lai skalotu kaklu angīnas gadījumā. Pēc novārījuma vai nostādinājuma sagatavošanas, pāri palikušos biezumus var izmantot kompresēm.

Nereti arī no koksnes iegūtās darvas, gatavo dažādus līdzekļus, kurus izmanto ādas kopšanā- pret ekzēmām, furunkulozi.

Svaigas, samīcītas lapas liek uz brūcēm un apdegumiem, dažkārt arī izmanto kā žulti dzenošu līdzekli. Liepas koka ogles lieto diarejas un meteorisma gadījumā.

Svaigas lapas un arī pumpuri tiek pielietoti arī ārēji, kā pretiekaisuma, sāpju noņemoši un mīkstinoši līdzekļi (lieto lokāli). Liepziedu sēklu pulveri pielieto, lai apturētu asiņošanu no deguna. Jauna koka miza, novārīta tiek lietota, lai ārstētu reimatismu, apdegumus, podagru, kā arī lai novērstu drudžainas sāpes gremošanas traktā, to nodrošina liepā esošās gļotvielas.

Liepziedus lieto iekšķīgi, lai ārstētu gan lūpu, gan ģenetāliju herpes vīrusu, kā arī lai mazinātu lieko svaru.

Liepziedus var lietot arī bērni no dzimšanas, ievērojot dozāciju.

Liepaqs ir pamanīts augs arī kosmetoloģijā, kurā pamatā pielieto liepas ziedus un liepu medu: medus maskas un krēmi, kompreses un aplikācijas, kuras lieliski noder sejas ādas kopšanai. Skalošanas un vannas, lai stiprinātu matu saknes un mazinātu vasaras raibumus. Liepziedu ēteriskās eļļas, nereti sastopamas dažādos parfimērijas izstrādājumos.

Ārīgi silts liepziedu nostādinājums, kā komprese ieteicams, lai novērstu sejas un kakla krunkas. Tāpat arī var taisīt tvaiku vanniņas no liepziediem, lai mazinātu sejas ādas taukainību.

Nav ieteicams lietot

Ievērojot liepziedu pareizās lietošanas devas, toksiska ietekme no šī auga un blaknes nav novērojamas, izņemot gadījumus, ja pret to ir individuāla nepanesamība.

Pārtikas nozīme

Pārtikā izmanto liepas jaunās lapiņas, līdz ziedēšanai. Izmantot var svaigu salātos, zupās, biezeņos, sautējumos u.c.

Izmantot var arī liepu riekstiņus. Tajos ir augstvērtīga eļļa, kura atzīstama par līdzvērtīgu mandeļu eļļai.

Lasīt par ozolu ->