Sētložņa efeju
GLECHOMA HEDERACEA L.

  

Neliela auguma, daudzgadīgs augs 5-15 cm, ar ložņājošu sakņu sistēmu un ložņājošiem virzemes dzinumiem. Stublāji četršķautņu, sazaroti, ar piepaceltiem, ziedošiem dzinumiem, garumā 10-40cm, kaili lejas daļā, augšpusē lapaini un klāti matiņiem.

Zili violeti ziediņi uz viena auga vidēji 3-4 ziedi. Auga sēklas sadalās 4 riekstiņos.

Augu ievāc tā ziedēšanas laikā. Efeju sētložņu izmanto gan svaigā, gan žāvētā veidā. Augu žāvē ēnainā, labi vēdināmā vietā izklājot augu nelielā slānī uz auduma vai sietiem. Var žāvēt arī piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 35C temperatūru. Iegūtās drogas uzglabā kartona kārbās vai stikla burkās. Uzglabā ne ilgāk par vienu gadu.

Efeju sētložņas virszemes daļa satur miecvielas, rūgtvielas, holīnu, karotīnu, askorbīna skābi, sveķvielas, brīvās aminoskābes, gumijvielas, saponīni, ēteriskās eļļas, mikroelementi (kālijs, molibdēns, titāns, cinks, mangāns un citi), aldehīdi, fenolkarbonātu un organiskās skābes, kā arī triterpenoīdi.

Ārstnieciskā nozīme

Efeju sētložņai piemīt atkrēpošanu veicinoša, pretiekaisuma un antiseptiskas īpašības. Auga aktīvās vielas iedarbojas arī kā pret saaukstēšanās, žultsdzenošs, brūču dziedējošs un pret sklerotisks līdzeklis. Tas veicina gremošanas procesus un uzlabo apetīti.

Efeju sētložņas novārījumiiem un nostādinājumiem piemīt antibakteriālas, hipotenzīvas, pret audzēju, žults dzenošas īpašības un augs tiek ieteikts, lai pastiprinātu laktāciju. Augs, kā papildus līdzeklis var tikts pielietots ārstējot kuņģa, aknu, liesas slimības, kā arī jeb kuras slimības, kuras pavada drudzis- augs atvieglos stāvokli. Augs arī palīdzēs izvadīt akmeņus no nierēm un urīna pūšļa.

Tautas medicīnā efeju sētložņu pielieto kā pretiekaisuma, gremošanas un vielmaiņas stimulējošu, brūču dziedējošu līdzekli, tā palīdz kaulu audiem reģenerēties lūzuma gadījumā, uzlabo asinsriti un sašķidrina krēpas.

Pēc ilglaicīgām slimošanām efeju sētložņas novārījumus lieto vannās.

Nav ieteicams lietot

Efeju sētložņa ir pieskaitāma pie indīgajiem augiem, kaut arī terapeitiskās devās tā ir nekaitīga. Lietojot novārījumus un nostādinājumus, ar to nedrīkst pārdozēt. Neuzmanīga šī auga lietošana var radīt intoksikāciju, kas radīs pastiprinātu svīšanu, sirds ritma traucējumus, pastiprināta siekalu izdale un plaušu tūsku.

Efeju sētložņas lietošanai jābūt pamatotai un vislabāk pēc konsultācijas ar savu ārstu. Efeju sētložņu nedrīkst lietot grūtniecības, laktācijas, hipertonisko krīžu, aknu pataloģiju, samazinātas kuņģa sulas, nieru mazspējas, paaugstinātas asins reces un individuālas nepanesamības gadījumā.

Pārtikas nozīme

Pārtikā lieto auga lapas, kuras var ievākt divreiz gadā- agrā pavasarī pirms ziedēšanas un augustā, jau pēc ziedēšanas. Sētložņa ir mazliet rūgta, bet smarža patīkama, atgādina salviju un mētru.

Augu var pievienot salātiem un dažādiem dzērieniem, kā garšvielu. Efeju šetložņu var pievienot gaļas marinādei, gatavojot gaļu šašlikiem. Vēl jo vairāk augs ir bieži sastopams. To var droši pievienot arī gaļas sautējumiem, vārītām olām, omletēs, sieram, maltajai gaļai, mērcēm un visdažādākajiem dārzeņu salātiem.

Jau senatnē, šis bija pirmais augs, kuru bija iespēja iegūt dabā, agrā pavasarī un to kā garšvielu pievienoja kartupeļu ēdieniem un zupām.

Lasīt par sfagnu ->