Ķiplocene ārstniecības
Alliaria petiolata

Ārstniecības ķiplocene

  

Ārstniecības ķiplocene ir divgadīgs augs, augumā no 12cm līdz 1m. Tai ir cilindrisks stublājs ar zilganu aplikumu. Augs lejas daļā ir apmatots. Piesaknes lapas ir trīsstūra- nierformas, ar stipri zobotu lapas malu un uz gariem lapu kātiem. Augšējās lapiņas sirds- olformas, ar asi jomainu malu. Šī auga īpatnība ir asa ķiploku smarža un dedzinoša garša.

Ārstniecības ķiplocene zied maijā. Ziedi nelieli ar baltām ziedlapiņām, izvietoti ķekara ziedkopā. Augļi- kaili, četršķautņu pāksteņi. To garums variē no 2-8cm, diametrā līdz 2mm. Pāksteņos sēklas izkārtotas vienā rindā. Sēklas izstieptas formas, svītrotas. Sēklas līdz 4mm garas. Augļus nobriedina jūnijā- jūlijā.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto auga virszemes daļu (lapas un sēklas), stublājus parasti atdala, jo tie ir izteikti sulīgi un grūti izžāvējami. Lapas ievāc ziedēšanas laikā (maijā), sausā laikā. Sēklas ievāc pēc to nobriešanas (jūlijā). Lapas vāc ar visiem lapu kātiem vai bez- prātīgi nogriežot tās ar šķērītēm. Arī sulīgie lapu kāti paildzinās drogas žūšanas laiku.

Sēklas ievāc griežot auga galotnītes ar visām pākstīm! Žāvē pakabinātas, buntēs un tad sēklas nokuļ.

Žāvēšanu gan sēklām, gan lapām veic labi vēdināmās un apēnotās vietās. Lapas var pakļaut piespiedu žāvēšanai, nepārsniedzot 35C temperatūru.

Der zināt, ka izžāvējot ārstniecības ķiploceni, auga raksturīgā ķiploku smarža pazudīs. Drogu var uzglabāt ne ilgāk par vienu gadu!

Ārstniecības ķiplocenes īpašības ir skaidrojamas ar tās neparasto ķīmisko sastāvu, kurā ir atrodami vairums vitamīnu un ēterisko eļļu. Ārstnieciskā iedarbība tieši saistās ar auga daļu, kura tiek izmantota. Piemēram, lapās ir flavonoīdi, glikozīds sinigrīns, askorbīnskābe un karotīns.

Sēklās 30% augu tauki. Tajā, savukārt, atrasta linolskābe, oleīnskābe, erūnskābe, palmintskābe un citas skābes. Tāpat arī atrasta ir sinepju eļļa un tioglikozīds sinigrīns. Tieši glikozīds sinigrīns ir tas, kas nodrošina augam ķiploka aromātu. Ar tā palīdzību rodas gaistošie sinepju eļļas elementi- ķiploku smaržas avots.

Ārstnieciskā nozīme

Ārstniecības ķiplocenes ķīmiskais sastāvs nodrošina auga pret helmintu, pret cingas, atkrēpošanās, sviedru dzenošu, urīna dzenošu, pret asmātisko un antiseptisko efektu.

Piemēram, ārstniecības ķiplocenes lapās esošie flavonoīdi, rada spēcīgu antioksidanta iedarbību uz cilvēka organismu, kas veicina tā atveseļošanos un piešķir “mūžīgo” jaunību. Antioksidanta īpašības piemīt arī askorbīnskābei, kura arī ir auga lapās. Karotīns, savukārt, uzlabo plaušu darbību.

Agrāk, tautas medicīnā, sasmalcinātas auga sēklas izmantoja tā, kā šodienā izmanto sinepju plāksterus. Šodienā, ārstniecības ķiplocene, tautas medicīnā tiek izmantota, lai gatavotu līdzekļus mutes skalošanai, kā arī, lai ārstētu apdegumus un furunkulus, cingu, bronhiālo astmu, diareju, kā arī pret cērmju līdzekli.

Turklāt, ūdens nostādinājumi no ārstniecības ķiplocenes lapām, der arī lai ārstētu brūces un griezumus, ādas plīsumus, čūlas un sēnītes. Tautas zintnieki uzskata, ka avitaminozes laikā (agrā pavasarī), ir vērtīgi no šī auga gatavot zupas un lapu novārījumus.

Tautas medicīnā šis augs tiek izmantots arī lai ārstētu podagru un neiralģiju.

Nav ieteicams lietot

Sākotnēji der saprast, ka Latvijā šis augs ir iekļaut aizsargājamo augu sarakstā un tā lietošanas ir ierobežota. Zināt šo augu ir vērts, bet lietot izzūdamības dēļ nevajadzētu.

Augs nav atbilstošs grūtniecības un laktācijas periodā. Turklāt, ārstniecībā šo augu nevajadzētu izmantot maziem bērniem.

Ārstniecības ķiplocene var radīt problēmas cilvēkiem ar hroniskām gremošanas trakta slimībām, kā arī cilvēkiem ar nieru un aknu problēmām.

Pārdozējot ar ārstniecības ķiploceni ir iespējama saindēšanās.

 .