• Angliski: ribbed Melilot
• Vāciski: Echter Steinklee
• Zviedru: sötväppling
• Igauņu: kollane mesikas
• Lietuviešu: geltonžiedis barkūnas
• Krievu: донник лекарственный

Bioloģiskais apraksts

Divgadīgs lakstaugs ar stāvu, bieži sazarotu stublāju, kas aug līdz 60–150 cm augumā. Auga lapas ir trīs lapiņu saliktas, ar smailām virsotnēm, kas veido elegantu, gaisīgu lapotni. Ziedi, sīki un dzeltenīgi, veidojas garos, smalkos ķekaros, kas izaug lapu žāklēs; viens augs vidēji zied aptuveni mēnesi, sākot no jūnija līdz septembrim, katrs ziediņš zied īsi, dzīvo tikai divas dienas. Auglis ir olveidīga pāksts ar smalki krokotu virsmu, kas nobriest no jūlija līdz oktobrim. Augs, labprāt, aug saulainās, labi drenētās vietās, bieži sastopams gan pļavās, gan ceļmalās, veidojot biezas audzes.

Izmanto kā pretdrudža līdzekli, plaši tiek izmantots arī kā tautas līdzeklis, kā antiseptisks, atsāpinošs, brūču dziedējošs un atkrēpojošas iedarbības līdzeklis.

Ievākšana un apstrāde

Amoliņu ievāc tā ziedēšanas laikā, nogriežot ziedkopas un sāna dzinumus 30cm garumā. Pārkoksnējušies kāti tiek atdalīti, jo tajos praktiski nav aktīvo vielu. Žāvē pakarinātus, telpā ar labu ventilāciju vai žāvētājos nepārsniedzot 40C temperatūru.

Izžāvētu augu nokuļ, rupjos stublājus izmet. Gatavs drogu maisījums sastāv no ziediem, lapām, smalkiem stumbriem un neliela daudzuma augļu un tam ir izteikta kumarīnu bagāta siena smarža.

Uzglabāt amoliņu nav ieteicams ilgāk par diviem gadiem. Nav pieļaujami piemaisījumi no baltā amoliņa (Melilotus albus Ders.), un zobainā amoliņa (Melilotus dentatus Pers.).

Ķīmiskais sastāvs

Īpaši aktīva sastāvdaļa amoliņā ir kumarīns, kurš nomāc CNS, ir apveltīts ar pretdrudža un narkotisku iedarbību, lielās devās indīgs. Tajā ir arī dikumarols, kurš ir netiešas iedarbības antikoagulants- samazina asins recēšanu, tādā veidā neļaujot veidoties trombiem.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Ārstniecības amoliņš satur glikozīdus, kuri sašķeļoties veido kumarīnus (bezkrāsaina, kristāliska viela ir izteiktu siena smaržu), melilotolu, cimarīnu, melilotskābi un kumarīnskābi, miecvielas un temperatūras mazinošas vielas, purīna, holīna atvasinājumi, ēteriskās vielas, olbaltumvielas, flavonoīdus, askorbīnskābi, tokoferolu, karotīnu, cukuru un gļotvielas. Pūdētā augā atrasts dikumarols (dikumarīns), kurš iedarbojas, kā asins šķidrinoša viela.

Amoliņam ir noteiktas antihipoksiskas, antiišēmiskas un citas kardiotropas īpašības. Amoliņu saturošus līdzekļus pielieto sirds- asinsvadu slimību ārstēšanai. Augam piemīt arī atkrēpošanos veicinošas un pretiekaisuma īpašības.

Eksperimentāli ir noteikts un klīniski pierādīts, ka ārstniecības amoliņā esošais kumarīns spēj nomākt CNS un tam piemīt pretdrudža efekts. Leikopēnijas slimniekiem staru terapijas ietekmē, , kumarīns palielina leikocītu daudzumu uz granulocītu un limfocītu rēķina.

Ārstniecības amoliņu pielieto bezmiega, histēriju, kardiospazmu, migrēnu, klimaktērisku sūdzību gadījumā, kā atkrēpošanos veicinošu augšējo elpceļu slimību gadījumā, turklāt amoliņam piemīt arī caureju veicinošas īpašības.

Tautas medicīna

Tautas medicīnā ārstniecības amoliņu lieto nervu saspringuma, bezmiega, galvas sāpju, neirastēnijas, histērijas, melanholijas, menstruālā cikla traucējumu, bronhīta, tūskas, zarnu un urīnpūšļa sāpju, meteorisma gadījumā. Kā arī kā piena palielinošu līdzekli.

Ārīgi novārījumu un nostādinājumu, kā arī ziedu ziedi izmanto, lai ārstētu furunkulozi, pūžņojošu brūču, mastīta, otīta ārstēšanai (2 ēdamkarotes drogas nostādina uz 2 glāzēm verdoša ūdens, 5-6 stundas).

Pamata bioloģisko aktivitāti augam nodrošina kumarīna klātbūtne. Kumarīns palielina sistolītisko arteriālo asinsspiedienu, palielina mirkļa sirds tilpumu un leikocītu daudzumu asinīs, uzlabo smadzeņu un perifērisko asinsriti, kā arī vēdera dobuma orgānu asins apgādi.

Tautas medicīnā ārstniecības amoliņš ir caureju veicinošs, tiek iekļauts mīkstinošos līdzeklis, izmanto arī ginekoloģisku slimību gadījumā. Novārījums, nostādinājums tiek izmantots, meteorisma, augšējo elpceļu un plaušu slimību, hipertoniskās slimības, aterosklerozes gadījumā. Kā atkrēpošanos veicinošs, sedatīvs, diurētisks, antibakteriāls, hipotensīvs, antispazmātisks, sāpju remdējošs līdzeklis.  Ārīgi nostādinājums, novārījums (vannas, kompreses, aplikācijas, ziedes un plāksteri)- kā kairinoši, novērsoši, pretiekaisuma, attīroši, mīkstinoši līdzekļi, abscesu, furunkulozes, mastīta, locītavu reimatisma un ļaundabīgu audzēju gadījumā.

Amoliņam ir noteiktas antihipoksiskas, antiišēmiskas un citas kardiotropas īpašības. Amoliņu saturošus līdzekļus pielieto sirds- asinsvadu slimību ārstēšanai. Augam piemīt arī atkrēpošanos veicinošas un pretiekaisuma īpašības.

Vīriešiem

Augu izmanto maisījumos, ar kuriem ārstē prostatītu un prostatas adenomu.

Līdzvērtīgi tiek izmantots arī baltais amoliņš.

Melilotus officinalis (ārstniecības amoliņš) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Ūdenī šķīstošas vielas:

• Kumarīna glikozīdi, flavonoīdi (rutīns, kvercetīns), saponīni – darbojas kā pretiekaisuma, spazmolītiski un viegli sedatīvi līdzekļi. Flavonoīdi stiprina kapilāru sienas, bet saponīni uzlabo sekrēciju un elpceļu attīrīšanu.

Spirtā šķīstošas vielas:

• Brīvais kumarīns, melilotozīds (kurš fermentatīvi pārvēršas par kumarīnu), dikumarols – spēcīga ietekme uz asins recēšanu (antikoagulants), kā arī centrālās nervu sistēmas nomierinoša iedarbība. Spirtā ekstrahējas arī ēteriskās eļļas, kas piešķir ārstniecisku smaržu un papildu pretsāpju efektu.

Taukos šķīstošas vielas:

• Nelielā daudzumā – ēterisko eļļu frakcijas, sveķi un taukos šķīstoši pigmenti – palīdz lokālai iedarbībai ziedēs un eļļas izvilkumos.

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• Daļa flavonoīdu un neliels daudzums glikozīdu – piemērots maigas iedarbības preparātu pagatavošanai bērniem vai cilvēkiem ar jutīgu ādu.

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Lieto kā nomierinošu, viegli miegu veicinošu līdzekli, kā arī pret vēdera pūšanos. Uzmanīgi dozēt, jo ilgstoša vai pārmērīga lietošana var izraisīt kumarīna uzkrāšanos organismā.

Spirta tinktūra (vēlams 40–50%):
Efektīva centrālās nervu sistēmas nomierināšanai, pret galvassāpēm, migrēnām un kā viegls antikoagulants. Lietojama mazās devās, jāizvairās kombinēt ar citiem asinis šķidrinošiem līdzekļiem.

Eļļas izvilkums:
Der lokālai lietošanai zilumu, vēnu iekaisumu un sasitumu gadījumos. Var izmantot kā pamatu ārstnieciskām ziedēm, īpaši kombinācijā ar bišu vasku.

Glicerīna izvilkums:
Maigs, piemērots jutīgai ādai vai bērniem, kur nav vēlams lietot alkoholu vai spirtu saturošus preparātus.

Nav ieteicams lietot

Ārstniecības amoriņu nedrīkst lietot grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī slimu nieru gadījumā. Ārstniecības amoliņš ir indīgs augs, tāpēc to lietot nepieciešams uzmanīgi. Vēlams to izmantot tikai maisījumos. Lielās devās tas nomāc CNS darbību, nelabvēlīgi iedarbojas arī uz gludo muskulatūru. Ilglaicīgi lietojot un pārdozēšanas gadījumā rada galvas reiboņus, sliktu dūšu, vemšanu, miegainību, ir gadījumi, kad amoliņš rada aknu traucējumus, iekšējo asiņošanu, kā arī CNS paralīzi.

Ir jābūt īpaši uzmanīgam, ja amoliņš sāk pūt, jo pelējuma sēnītes ietekmē veidojas indīgais dikumarīns, kuram piemīt antikoagulanta īpašības. Tas iedarbojas arī uz mājlopiem. Saindēšanās notiek latenti ar 3-5 dienu periodu ar tai raksturīgām iekšējām asiņošanām, dispeptiskiem traucējumiem, aknu funkcijas nomākšanu, hematūriju, un alerģiskām reakcijām.

Receptes

Amoliņa nostādinājums: 2 ēdamkarotes drogu aplej ar 200ml karstu vārītu ūdeni, uzliek vāciņu un liek ūdens peldē uz 15 minūtēm, atdzesē istabas temperatūrā 45 minūtes un atdala biezumus, var biezumus arī izspiest. Pievieno klāt vārītu, kārstu ūdeni, lai rezultātā iegūtu 200ml nostādinājuma. Iegūto nostādinājumu uzglabā vēsā vietā ne ilgāk par divām diennaktīm. Lieto pa 1/3-1/2 glāzei 2-3 reizes dienā, kā atkrēpošanos veicinošu un pretiekaisuma līdzekli.

Ziede no ārstniecības amoliņa ziediem: 2 ēdamkarotes amoliņa ziedi, 2-3 ēdamkarotes sviesta vai taukus. Ziedus rūpīgi samaisa ar sviestu vai taukiem, drīkst uzsildīt. Ziedi lieto furunkulozes gadījumā.

Ziede no svaigiem amoliņa ziediem: 50-60gr ziedu rūpīgi sajauc ar 3 ēdamkarotēm sviesta.

Ārstniecības amoliņa nostādinājums: 2 tējkarotes aplej ar 400ml ūdens. Ūdens iepriekš vārīts un atdzesēts līdz istabas temperatūrai. Nostādina aizvērtā traukā 6-8h, atdala biezumus. Lieto pa ¼ glāzei pirms miega. Lietojot šo nostādinājumu pa ½ glāzei, 2-3 reizes dienā, tas mazinās arteriālo asins spiedienu un palielinās leikocītu saturu asinīs.

Iekšķīgai lietošanai lieto nostādinājumu: 2 tējkarotes sasmalcinātas zāles aplej ar 2 glāzēm aukstu, vārītu ūdeni. Nostādina 4 stundas, atdala biezumus. Lieto pa 1/3 glāzes 2-3 reizes dienā, 30-40 minūtes pirms ēšanas.

Ārējai lietošanai- kompresēm, vanniņām gatavo nostādinājumu ar aprēķinu 2 ēdamkarotes uz 2 glāzēm verdoša ūdens, nostādina 2h.

Locītavu sāpju gadījumā, sagatavo maisiņu ar amoliņa drogām, kuras pirms tam ir atmērcētas karstā ūdenī 15-20 minūtes. Ārstniecības kurs 10 dienas.

Ārēji lietošanai var gatavot arī šādu smēri: 2 ēdamkarotes žāvētas un pulverī saberztas zālītes, kuras labi samaisa ar 50gr vazelīna.

Spirta izvilkumu no ārstniecības amoliņa taisa attiecībā 1:5, tas būtu uz 100gr žāvētu drogu paredz 500ml šņabja vai spirta, nostādina tumšā vietā 2 nedēļas. Atdala biezumus un lieto iekšķīgi pa 10-15 pilieniem, 3 reizes dienā pirms ēšanas, uzdzerot ūdeni. Lieto neauglības, hormonālo traucējumu, endometriozes, migrēnas un citu saslimšanu dagījumā. Uzglabā ledus skapī līdz 2 gadiem.

Otra versija, spirta izvilkumam no svaiga ārstniecības amoliņa ir ar attiecību 1:10, tas būtu uz 50gr svaigas zālītes ņem 500ml šņabja vai spirta, nostādinām tumsā 2 nedēļas un tad atdalām biezumus. Lieto pa 15 pilieniem, 2 reizes dienā.

Podagras un reimatisma gadījumā ārstniecības āmuli izmanto vannās. Iekšķīgi lietot novārījumu ar attiecību 1:20 vai nostādinājumu pēc aprēķina 1 ēdamkarote drogu uz 1 glāzi auksta, vārīta ūdens. Nostādina 4h un lieto pa 1/3-1/2 glāzes, 2-3 reizes dienā.

Kā karminatīvu līdzekli ārstniecības amoliņu gatavo kopā ar ārstniecības kumelīti (1:1), 1 ēdamkarote uz 1 glāzi verdoša ūdens. Lieto šo uzlējumu pa 2 ēdamkarotēm, 3 reizes dienā.

Ārstniecības amoliņa nostādinājumi palielina leikocītu līmeni asinīs, īpaši noderīgi tas ir cilvēkiem ar staru slimību. Jaucot to kopā ar māllēpi, Islandes cetrāriju un raskrēsliņu- visu vienādās daļās, tas palīdzēs olnīcu iekaisuma gadījumā.  Nostādinājumam ņem 1 ēdamkaroti maisījuma, aplej ar vienu glāzi verdoša ūdens un nostādina 10-15 minūtes, atdzesē, atdala biezumus un lieto pa 1/3 glāzes, 6 reizes dienā, 3-4 nedēļu ilgi. Ārstēšanās laikā ieteicams pilnībā atteikties no dzimumdzīves.

Pārtikas nozīme

Ārstniecības amoliņš tiek izmantots gan kā garšvielu, gan kā pārtikas augs. Jaunu augu saknes (pirmā gada) rok rudenī vai ļoti agrā pavasarī. Tās var vārīt un cept. Žāvētas auga saknes tiek pievienotas zupām, salātiem un kompotiem. Svaigām lapām vienkārši ir vāja smarža.

Lielos daudzumos amoliņu izmanto, lai gatavotu sieru, kaut pēdējā laikā tas nav sevišķi populārs. Tāpat žāvētas amoliņa lapas pievieno stiprinātiem dzērieniem, liķieriem un alum.

Pārtikai var ievākt arī amoliņa ziedošās galotnītes, to dara paša vasaras svelmē.

Uztura receptes

Salāti ar ārstniecības amoliņu

25 gr. jaunas amoliņu lapas, 50 gr. svaigus gurķus, 25 gr. sīpola, ceturtdaļu olas, 20 gr. krējuma vai majonēzes.

Kartupeļu salāti ar ārstniecības amoliņu

200 gr. vārīta kartupeļu, 25 gr. jaunas ārstniecības amoliņu lapas, 25 gr. sīpola, 20 gr. augu eļļas vai krējumu.

Gaļas aukstā zupa ar ārstniecības amoliņu

40 gr. vārīta liellopu gaļa, 50 gr. vārīta kartupeļa, 30 gr. sīpola, 50 gr. gurķa, 20 gr. ārstniecības amoliņa lapas, 30 gr. krējuma, 1 vārīta ola, sāls, cukurs, sinepes pēc garšas, 0,5L kvasa.

Gaļu, gurķi, kartupelis un ola tiek smalki sagriezta. Sasmalcināta sīpola un ārstniecības amoliņa lapas tiek saberztas kopā ar sāli un sinepēm. Samaisa un aplej ar kvasu. Pirms pasniegšanas pievieno krējumu.

Ārstniecības āmuļa pulveris

Žāvētas ārstniecības amoliņa lapas un ziedkopas sasmacina piestiņā vai kafijas dzirnaviņās, izsijā caur sietu. Izmanto, kā garšvielu zupām, salātiem, gaļas ēdieniem. Lai aromatizētu kompotus, ārstniecības amoliņa pulveri pilda marles maisiņā un kad pabeidz vārīšanu, izņem no kompota. Uz 1L kompota aromatizāciju ņem 1-2 tējkarotes pulvera.

Ārstniecības amoliņa dzēriens

10 gr. sausas lapas un ziedkopas, 10 gr. cukura, 1L ūdens, 3 ēd.k. dzērvenes sulas. Sausas lapas un ziedkopas aplej ar verdošu ūdeni, pievieno cukuru, uzvāra, izmaisa, ielej dzērveņu sulu, atdala biezumus un atdzesē.

Kosmētiskā nozīme

Ārstniecības amoliņš, kosmētikā rada izteiktu antioksidanta un antimikrobu darbību, turklāt rada aizsargājošu iedarbību uz asinsvadiem un ādas šūnām pret vidi. Saistīti ar tā koncentrāciju līdzeklī, tas rada arī antikoagulanta un prettūskas efektu.

Ārstniecības amoliņā ir tādi fito savienojumi, kā: kumarīni, organiskās skābes, melilotozīda glikozīds, taukvielas (<4%), proteīni (>17%) un ēteriskās eļļas. Pats galvenais savienojums šajā augā ir kumarīni, kad augs tiek fermentēts, tas pārveidojas dikumarīnā, kas ir spēcīgs antikoagulants, lielisks toniks asinsvadiem.

Ārstniecības amoliņa ekstrakts iedarbojas nomierinoši un savelkoši uz asinsvadiem. Līdzekļi ar šo augu ir spējīgi pastiprināt asinsriti, mazināt tūsku, dziedēt dažādas asinsvadu slimības- sākot ar kuperozi līdz varikozei.

Ārstniecības amoliņa ekstrakts izteikti stiprina asinsvadu sieniņas.

Ārstniecības amoliņu izsens izmanto dermatoloģijā, lai iedarbotos uz asins kapilāriem, jo tas tos stiprina, sašķidrina asinis, līdz ar to arī tūsku. Ekstrakts iedarbojas pret spazmām, limfokinētiski un vēnu tonizējoši.

Efektīvi ārstniecības amoliņš darbojas kopā ar citiem “stabilizātoriem”, piemēram ar vitamīnu- rutīns (P).

Ārstniecības amoliņa ekstrakts var palīdzēt tikt galā ar dažādām veselības problēmām un pat atrisināt estētiskas dabas problēmas, kuras saistās ar nosprostojumiem un asinsvadu caurlaidību.

Piemēram:

• Lai samazinātu tūsku;
• Lai uzlabotu lokālo asinsriti;
• Ādas detoksikācijai;
• Lai uzlabotu ādas krāsu;
• Lai atbrīvotu no limfostāzes;
• Varikozes, venozās nepietiekamības un asinsvadu problēmu gadījumā;
• Pie hidrolipodistrofijas;
• Nogurušu kāju sindroma gadījumā.

Praksē novērots, ka ārstniecības amoliņa preparāti spēj mazināt ne tikai varikozi paplašinātās vēnas, bet palīdzēt arī flebīta un citu trombotisko stāvokļu gadījumā. Amoliņa ekstrakts ir efektīvs arī, lai ārstētu dažādus ādas iekaisumus un dziedētu brūces, īpaši ķermeņa delikātajās vietās, ieskaitot ādu ap acīm.

Pateicoties tam, ka augs iedarbojas nomierinoši un mīkstinoši, to lieliski var pielietot, lai atsāpinātu iekaisumus, sasitumus, artrītu un reimatisma radītās sāpes, turklāt arī tas palīdz noņemt locītavu tūsku. Ārstniecības amoliņa preparātus izmanto arī oficiālajā medicīnā, lai nobriedinātu furunkulus, ārstētu herpes vīrusu un ānusa trūces.

Ārstniecības amoliņš reti, kad rada alerģisku reakciju, ja to lieto ārīgi. Taču, ja ir kāda individuāla nepanesamība, tad turpmāka tā lietošana nav pieļaujama.

Lasīt par balto amoliņu->