• latviski: polijlapu andromēda
• angliski: Bog-rosemary
• vāciski: Polei-Gränke
• zviedru: rosling
• igauņu: harilik küüvits
• lietuviešu: siauralapė balžuva
• krievu: подбел многолистный

Polijlapu andromeda ir daudzgadīgs sīkkrūms, augumā no 15-60cm. Stublājs maz sazarots, gluds, ložņājošs. Dzinumi stingri, piepacelti, sarkani- brūnā krāsā. Saknenis garš, šņorveida, parasti novietojas sūnās, tās parasti veido savstarpēji izdevīgu simbiozi ar sēnēm (mutuālisms). Andromēdas lapas ir lancetveida formas, ar atlokiem uz leju, garuma no 1-5cm un platumā 2-8mm. Augšpuse lapai ir tumši zaļa, apakšpusē matēti baltas, no vaska aplikuma, ādainas. Ziedi rozīgi (retāk citās krāsās no baltas līdz tumši sarkaniem), atrodas pa vairākiem uz gariem iesarkaniem ziedkātiem, atrodas iepriekšējā gada dzinumu augšpusē. Augs zied aprīlī- maijā (gadās, ka rudenī augs uzzied atkārtoti, taču šie ziedi sēklas jau vairs neražo). Augļi nobriest augustā- septembrī. Auglis ir piecligzdu, apaļi saspiesta kārbiņa. Polijlapu andromēda ir lēnaudzīgs augs, gada laikā tā izaug ne vairāk kā 3cm.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto auga virszemes daļu (jaunos dzinumus), kuru ievāc ziedēšanas laikā maija beigās- jūnija sākumā.

Līdz ar to, ka augs ir indīgs, tad tā ievākšana nav īpaši droša- ieteicams, to darīt cimdos ar gumijas pārklājumu.

Augu ieteicams žāvēt svaigā gaisā, labi vēdināmā un apēnotā vietā. Droga derīga 1 gadu uzglabā papīra maisos.

Polijlapu andromēdas virszemes daļā ir atrastas miecvielas, kā arī diterpenoīds andromedotoksīns, flavonoīdi, sveķvielas, iridoīdi, krāsvielas, mikroelementi un citi vērtīgi ķīmiskie savienojumi.

Ārstnieciskā nozīme

Pateicoties auga unikālajam ķīmiskajam sastāvam un augstu tanīnu, sveķvielu, flavonoīdu un miecvielu saturam, andromēdas lapām piemīt savelkošas, baktericīdas, antiseptiskas īpašības un var tiktas pielietotas ārīgi, kā brūču dziedējošs līdzeklis

Polijlapu andromēdai piemīt arī mazināt arteriālo asinsspiedienu, taču pateicoties indīgajām vielām, to iekšķīgi lietot nav vēlams! Andromēda var būt par iemeslu spēcīgam asinsspiediena kritumam, galvas reiboņiem, vemšanai un diarejai, var sākties arī elpošanas problēmas.

Tautas medicīnā andromēdas lapas pamatā izmanto, lai gatavotu līdzekļus pret klepu, atvieglotu stāvokli bronhiālās astmas gadījumā, kā arī lai mazinātu sāpes kaklā un krūtīs.

Andromēdas lapas tautas zintnieki izmanto arī ginekoloģisku saslimšanu pārtēšanai (īpaši sieviešu sistēmas dzimumorgānu iekaisumu gadījumā), noderēs arī reimatisma un plaušu tuberkulozes gadījumā.

Lapu nostādinājumu var izmantot arī kā sirds darbības līdzekli, kurš mazina asinsspiedienu.

Polijlapu andromedu pielieto arī, lai ārstētu diareju, bezmiegu, lai dziedētu pūžņojošas un inficētas brūces. Svaigas lapas lieto, kā aplikāciju uz ādas iekaisumiem un čūlām.

Polijlapu andromēda (Andromeda polifolia L.) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Polijlapu andromēda ir ēriku dzimtas augs ar izteikti toksisku iedarbību, galvenokārt, andromedotoksīna klātbūtnes dēļ. Neskatoties uz dažām bioloģiski aktīvām vielām, tā nav izmantojama iekšķīgi tautas medicīnā. Augs tiek pētīts eksperimentāli un fitotoksikoloģiskos kontekstos.

Ūdenī šķīstošas vielas:

• miecvielas – savelkoša un antiseptiska iedarbība, taču lietošana riskanta
• flavonoīdi (hiperozīds, kvercetīns u.c.) – pretiekaisuma un kapilārus stiprinošas īpašības
• mikroelementi (mangāns, cinks, dzelzs u.c.) – fizioloģiski nozīmīgi, bet auga lietošana to ieguvei nav ieteicama

Spirtā šķīstošas vielas:

• andromedotoksīns (galvenais diterpenoīds) – ļoti toksisks savienojums ar ietekmi uz nervu un sirds darbību
• iridoīdi – parasti tiem piemīt pretiekaisuma un antibakteriāla iedarbība, bet šeit kombinācijā ar toksiskām vielām
• sveķvielas – potenciāli antiseptiskas un aizsargājošas

Taukos šķīstošas vielas:

• andromedotoksīns – labi šķīst taukos, tāpēc jebkāds eļļas izvilkums no šī auga ir potenciāli bīstams
• daļa flavonoīdu un sveķvielu – var iekļūt dziļākos audos ārīgai iedarbībai, bet nav droši lietošanai

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• flavonoīdi un miecvielas – teorētiski var saglabāt savas īpašības, bet ekstrakta drošība nav garantējama
• andromedotoksīns var būt klātesošs arī nelielā mērā – bīstams pat mazās devās

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Nav ieteicama – pat nelielas devas var būt bīstamas dzīvībai.

Spirta tinktūra:
Stingri aizliegta – ļoti toksiska savienojuma koncentrācija var būt letāla.

Eļļas izvilkums:
Nav ieteicams – andromedotoksīns labi šķīst taukos un saglabā toksiskumu.

Glicerīna izvilkums:
Nav drošs – iespējama andromedotoksīna klātbūtne arī šādā izvilkumā.

Nav ieteicams lietot

Polijlapu andromēda ir indīgs augs. Pārdozējot var sākties galvas reiboņi, slikta dūša, vemšana un dispeptiskas problēmas. Var rasties problēmas ar elpošanu un spēji kristies asinsspiediens.

Augs ir ļoti kaitīgs mājlopiem, īpaši  kazām un aitām.

Lasīt par apdziru ->