Mūžzaļs un daudzgadīgs augs, audumā no 10-30cm, ar vāji attīstītu sakņu sistēmu. Stublāji stāvi vai piepacelti, dakšveida sazaroti. Auga velēnas vecums var pārsniegt arī 100 gadus, ik gadu velēna palielinās 1-4cm. Lapas (filoīdi) daudzšķautņu, platumā līdz 1mm, tumši zaļas, lancetveidīgas vai lineār- lancetveida, asas, ādainas, cietas, spirālveidīgi izvietotas uz stublāja. Sporu vālītes neveido. Sporu nesēji ir ieapaļi, attīstās vidējo un augšējo lapu pazarēs- tās ir grūti atpazīstamas, jo pēc formas, izmēra un krāsas neatšķiras no veģetatīvajām lapām. Sporas nobriest jūlijā- augustā, bet tas ir tieši atkarīgs no klimata joslas. Gametofīti divdzimuma, uztur daudzskaitlīgus anterīdijus un arhegonijus.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto auga virszemes daļu. Virszemes daļu ievāc augustā- septembrī, pēc sporu periodā. Griež gan zaļos, gan dzeltējošos dzinumus. Tos nekādā gadījumā nerauj, jo sakņu sistēma atjaunojas ilgi.

Ievāktos augus žāvē labi vēdināmā telpā, izklājot uz auduma vai smalku sietu, kā arī var piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 50C temperatūru. Gatavu drogu uzglabā papīra maisos, prom no citas drogas. Drogu uzglabāt var līdz 3 gadiem.

Apdzira sevī satur lielu daudzumu alkaloīdu (likopodīnu, nikotīnu, annotinīnu, klavatīnu, pseidoselagīnu, akrifolīnklavatoksīnu, selagīnu, selagonīnu, seratidīnu, huperazīnu u.c), flavonoīdi, sveķvielas, gļotvielas, glikozīdus, olbaltumu un pektīnvielu savienojumus, desmitiem triterpēnu savienojumus seratāna tipa, organiskās skābes un taukskābes, kuras sastāv no oleīnskābes, palmintskābes un citu skābju glicerīdiem.

Apdziras sporās ir atrasta nežūstoša eļļa, kuras pamatā ir oleīnskābes, stearīnskābes, palmintskābes, arahīnskābes triglicerīdi.

Ārstnieciskā nozīme

Apdziras ķīmiskais sastāvs arī nodrošina tā iedarbību, pirmkārt jau kurare viedīgās, pioptiskas un vājinošas.  Lietojot augu iekšķīgi ir novērojama svīšana, diareja, krampji, galvas reiboņi, runas traucējumi, lietojot kopā ar spirtu parādās arī vemšanas reflekss- to nereti izmanto, negodprātīgi ārstējot no alkoholisma kādu (drīkst lietot tikai uz sevi!!!)

Tautas medicīnā, galvenokārt, šo augu izmanto, lai atradinātu sevi no alkohola. Šo augu izmanto arī kompleksā terapijā pret plaušu tuberkulozi, urīna izdales sistēmas slimību, neirastēnijas, glaukomas, krampju, vielmaiņas traucējumu gadījumā, kā arī, kā caureju veicinošu, diurētisku, pretiekaisuma līdzekli cistīta gadījumā, arī kā pret helmintu un pret audzēju līdzekli.

Ārīgi ar šo augu ārstē konjunktivītu, plikpaurību, dažādas ādas slimības- dermatītu, ekzēmas, psoriāzi u.c.

Apdzira (Huperzia selago L.) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Ūdenī šķīstošas vielas:

• alkaloīdi (huperazīns, annotinīns, selagīns, seratidīns) – iedarbojas uz nervu sistēmu, īpaši huperazīns ir pazīstams kā acetilholīnesterāzes inhibitors, kas uzlabo nervu impulsu pārraidi, bet var būt toksisks.
• glikozīdi – var ietekmēt vielmaiņu un šūnu procesus.
• pektīnvielas – saistās ar toksīniem, mazina iekaisumu gremošanas traktā.
• gļotvielas – aizsargājoši iedarbojas uz gļotādām.
• organiskās skābes (ābolskābe, citronskābe) – mazina iekaisumu, piedalās metabolismā.

Spirtā šķīstošas vielas:

• alkaloīdi (likopodīns, klavatīns, pseidoselagīns, huperazīns) – centrālās nervu sistēmas iedarbība, dažiem no tiem ir halucinogēna vai paralizējoša ietekme lielās devās.
• flavonoīdi – antioksidanti, pretiekaisuma iedarbība.
• sveķvielas – antiseptiska un aizsargājoša iedarbība.
• triterpēni (seratāna tipa) – imūnmodulējoši un pretiekaisuma savienojumi.

Taukos šķīstošas vielas:

• oleīnskābes, palmintskābes, stearīnskābes, arahīnskābes triglicerīdi – mīkstina audus, var tikt izmantoti eļļas bāzes izvilkumos, bet jāņem vērā toksiskums.
• nežūstoša eļļa (sporu sastāvā) – piemērota ārīgai lietošanai ar piesardzību.

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• daļa alkaloīdu un flavonoīdu – iespējami vājāki ekstrakti, bet mazāks risks saistībā ar toksicitāti.
• ūdenī šķīstošās skābes un pektīnvielas – viegla gļotādu aizsardzība, bet mazāk aktīva iedarbība salīdzinot ar spirta izvilkumu.

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Nav ieteicama iekšķīgai lietošanai augstā alkaloīdu toksiskuma dēļ.

Spirta tinktūra (60–70%):
Tikai ārīgai lietošanai, jo spirtā ekstrahējas centrālās nervu sistēmas iedarbību izraisoši alkaloīdi. Lietot ar īpašu piesardzību un zināšanām par devām.

Eļļas izvilkums:
Var izmantot ārīgai lietošanai (piemēram, masāžām), bet jāizvairās no uzklāšanas uz bojātas ādas, jo iespējama alkaloīdu uzsūkšanās.

Glicerīna izvilkums:
Mazāk aktīvs, bet var lietot ārīgi vieglas nomierinošas iedarbības nolūkos. Samazināts toksicitātes risks.

Nav ieteicams lietot

Der zināt, ka apdziras ir stipri indīgas. Novārījums vai nostādinājums, to nepareizi lietojot, rada vemšanu, asinsspiediena pazemināšanos, aritmiju, svīšanu, diareju, runas traucējumus, elpošanas traucējumus un daudz citu smagu seku.

Šo augu drīkst lietot tikai speciālista uzraudzībā, kurš palīdzēs novērst arī sekas.

Augu nedrīkst lietot psihisku slimību, išēmiskās slimības, hemoroidālo asiņošanu, smadzeņu slimību, sirds slimību, aterosklerozes, aknu slimību, pneimosklerozes, aortas aneirisma, koronārās mazspējas, cukura diabēta, bronhiālās astmas, epilepsijas, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, nieru slimību, vecumā pēc 60 gadiem un bērniem līdz 18 gadiem, grūtniecības, laktācijas un citos gadījumos!

Pirmā palīdzība

Saindējoties ar apdziru radīsies fiziski smags stāvoklis, ar atkārtojošos vemšanu (5-8 reizes), pastiprināti izdalīsies siekalas, pastiprināsies svīšana, sāksies sirds muskuļu fibrilācija, samazināsies arteriālais asinsspiediens un sāksies aritmija.

Sākotnēji ir jāpanāk indes izvadīšana no organisma un jāsamazina tās spēju uzsūkties. Šādam nolūkam nepieciešams dzert lielos daudzumos viegli sālītu ūdeni (4-5 glāzes) un izsaukt vemšanu. Lai indīgās vielas oksidētos, var lietot arī kālija permanganātu nelielos daudzumos. Indes uzsūkšanās mazināšanai lieto aktivizēto ogli. Vēlams veikt attīrošu klizmu. 

Pēc iespējas ātrāk vēlams saindējušo nodot mediķu rokās, lai tam tiktu sniegta pilnvērtīga aprūpe.

Lasi par parasto apini ->