Bebrukārkliņš
SOLANUM DULCAMARA L.

   

  • latviski: bebrukārkliņš
  • angliski: Bittersweet
  • vāciski: Bittersüßer Nachtschatten
  • zviedru: besksöta
  • igauņu: harilik maavits
  • lietuviešu: karklavijas
  • krievu: паслен сладко-горький

Bebrukārkliņš ir daudzgadīgs augs, stublājs tam ir kāpelējošs līdz 1,8-2m garumā. Lejas daļā tas ir pārkoksnējies. Lapas 5-8cm garas un 3-5cm platas, sakārtotas pamīšus, uz kātiem, izstiepti- olformas, smailas, pamatnē parasti sirdsformas. Ziedi pareizas formas, lillīgi vai violeti, 8-15mm diametrā, plaši atvērti. Zied augs no jūnija līdz septembrim. Augļi- olveidīgas, spilgti sarkanas ogas.

Ārstnieciskā nozīme ir, galvenokārt, jaunajiem dzinumiem (stublāji un lapas), kā arī augļiem. Bebrukārkliņa jaunās galotnītes ievāc auga ziedēšanas sākuma vai ziedēšanas laikā. Žāvē ēnainā labi vēdināmā vietā. Augu uzglabā līdz vienam gadam, nost no citu augu drogas, jo šis augs ir indīgs.

Bebrukārkliņam ir vērtīgs ķīmiskais sastāvs. Tajā atrasti: glikoalkaloīds solanīns un citi alkaloīdi, sterioīdie saponīni un triterpenoīdi, glikozīds dulkamarīns, miecvielas un rūgtvielas, ogļhidrāti, karotinoīdi, taukskābes un fenolkarbonātskābe, citronskābe un askorbīnskābe, holīns, fosfolipīdi, flavonoīdi un tanīns.

Ārstnieciskā nozīme

Bebrukārkliņam piemīt plašs ārstnieciskais efekts, tam ir spazmolītiskas, sāpju remdējošas, pretiekaisuma, žulti dzenošas, urīna, žulti un sviedru dzenošas, atkrēpošanos un caureju veicinošas, savelkošas un insekticīdas īpašības. Augs palīdz dziedēt brūces, atbrīvoties no helmintiem, sakārtot gremošanas procesus.

Tautas dziedniecībā, bebrukārkliņš, pateicoties savam plašajam iedarbības spektram ir pieskaitāms pie viena no populārākajiem ārstniecības līdzekļiem. Preparāti (nostādinājumi un novārījumi), kas pagatavoti no bebrukārkliņa, tiek pielietoti, lai ārstētu: infekciju un respiratorās slimības (katars, saaukstēšanās, gripa, bronhīts, mandeļu iekaisums, vidusauss iekaisums, astma), ādas slimības (dermatīts, niezošā ekzēma, psoriāze, kašķis, alerģiska ādas reakcija un ādas iekaisums), vielmaiņas traucējumus, lumbago, urīnpūšļa slimības (cistouretrīts), vājas un neregulāras mēnešreizes, podagru, tūskas, dzelteno kaiti, garo klepu, skrofulozi (ārīgi), kaulu slimības, reimatismu, caureju, kuņģa spazmas, dažādus audzējus (spirta izvilkums), mutes dobuma un zobu slimības un konjuktīvītu. Tāpat to pielieto, kā brūču dziedējošu un helmintu dzenošu līdzekli.

Tautas medicīnā pielieto arī bebrukārkliņa ogu novārījumu, lai atvieglotu epilepsijas lēkmes, ārstētu migrēnu, galvas reiboņus, psihisko uzbudināmību, depresiju, neiralģiju, sejas un acs nerva paralīzi, krampjus, venēriskās saslimšanas (STS). Ziedu novārījumus izmanto plaušu slimību ārstēšanai. Ārīgi sasmalcinātas lapas pielieto, lai ārstētu apdegumus.

Augu var izmantot pie pārlieku liela seksuālā uzbudinājuma, kā nomierinošu līdzekli.

Bebrukārkliņš (Solanum dulcamara) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Indīgs, taču ārstnieciski nozīmīgs augs, kas lietots tikai mazās devās un profesionālā uzraudzībā. Satur vairākas farmakoloģiski aktīvas vielas ar spēcīgu iedarbību uz nervu, elpošanas un iekaisuma procesiem.

Ūdenī šķīstošas vielas:

  • miecvielas – savelkoša, pretiekaisuma iedarbība
  • rūgtvielas – stimulē gremošanu un aknu darbību
  • ogļhidrāti – nodrošina enerģiju, veicina aktīvo vielu uzsūkšanos
  • citronskābe – uzlabo šūnu metabolismu, antioksidants
  • askorbīnskābe – stiprina imūnsistēmu, neitralizē brīvos radikāļus
  • tanīns – antibakteriāls, pretiekaisuma efekts

Spirtā šķīstošas vielas:

  • glikoalkaloīds solanīns – toksisks, bet mazās devās pretiekaisuma un pretsāpju iedarbība
  • citi alkaloīdi – ietekmē nervu sistēmu, spazmolītiski un sedatīvi
  • glikozīds dulkamarīns – pretiekaisuma, sirdsdarbību normalizējošs
  • fenolkarbonātskābes – antioksidanti, mazina iekaisumu
  • flavonoīdi – kapilārus stiprinoši, brīvo radikāļu saistītāji

Taukos šķīstošas vielas:

  • karotinoīdi – antioksidanti, provitamīni A
  • taukskābes – pretiekaisuma īpašības, ādas barošana
  • fosfolipīdi – atbalsta šūnu membrānu struktūru, palīdz aktīvo vielu uzsūkšanā

Glicerīnā šķīstošas vielas:

  • askorbīnskābe, fenolkarbonātskābes un flavonoīdi – piemēroti viegliem izvilkumiem ādas iekaisumu mazināšanai

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Netiek ieteikta, jo aktīvās vielas var būt pārāk toksiskas. Tēju no bebrukārkliņa lieto tikai pieredzējuši fitoterapeiti stingri dozētās formās.

Spirta tinktūra (40–70%):
Galvenais izvilkuma veids. Izmanto ļoti mazās devās (dažus pilienus), lai iedarbinātu pretiekaisuma un imunitāti regulējošu efektu, īpaši reimatisku slimību gadījumā.

Eļļas izvilkums:
Mazāk izplatīts, bet var izmantot ārīgi kā sildošu, pretreimatisku līdzekli. Der berzēšanai sāpošās locītavās vai muguras zonā.

Glicerīna izvilkums:
Piemērots tikai ārīgai lietošanai jutīgai ādai ar noslieci uz ekzēmu vai dermatītu – koncentrācijai jābūt ļoti vājai.

Nav ieteicams lietot

Bebrukārkliņš ir indīgs augs! Šī auga pielietojumam ir jābūt pamatotam, jo tā neuzmanīga lietošana var raisīt blaknes un pat saindēšanos.

Augu nav ieteicams lietot grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī maziem bērniem. Augs nav vēlams aknu, aizkuņģa dziedzera, gremošanas trakta slimību gadījumā, kā arī meteorisma, hipotonijas un distonijas gadījumā.

Pārdozēšanas gadījumā var parādīties izsitumi uz ādas, pastiprināta nervu spriedze, sirds klauvēs, nesakarīga runa, galvas reiboņi, caureja, slikta duša, grūtības norīt pārtiku un kustības traucējumi.

Lasīt par biezlapu bergēniju ->