![]() | ![]() | ![]() | ![]() ![]() | ![]() ![]() |
![]() | ![]() | ![]() |
- Angliski: water Avens
- Vāciski: Bach-Nelkenwurz
- Zviedru: humleblomster
- Igauņu: ojamõõl
- Lietuviešu: raudonoji žiognagė
- Krievu: гравилат речной
Bioloģiskais apraksts
Pļavas bitene- daudzgadīgs augs ar resnu, brūnu un
ložņājošu sakni, ar stāvu, viegli sazarotu, tumšu stublāju, kurš mēdz izaugt
līdz 1m augstumam. Sakne šķērsgriezumā ir dzeltenīga, ar tai raksturīgu “neļķu”
aromātu. Smarža ir vājāka kā pilsētas bitenei. Piesaknes lapas ir novietotas uz
gariem kātiem. Lapu sakārtojums sarežģīts, ir vairāki pāri blakus lapu.
Stublāja lapas novietotas uz īsiem kātiem, vai pat sēdošas, dalītas trīs daļās,
tām ir nelielas pielapes olformas.
Pļavas bitenes ziedi ir zvaniņa veida, divdzimuma,
diametrā līdz 1,5cm. Ziedi attīstās garu kātiņu galos pa 2-5 gabaliem, pašā
stublāja galotnē. Ziedlapiņas dzeltenas ar tumši sarkanu dzīslojumu. Augs zied
20 dienas, periodā no maija līdz jūnijam.
Bitenes auglis- sarkana, ar āķīša veida galu, lai
nodrošinātu aizķeršanos (līdzīgi dadzim). Augļi nobriest sākot ar jūliju līdz
augustam.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskam nolūkam ievāc auga virszemes daļu un
saknes.
Sakņu ievākšana sākas vēlu rudenī vai agru
pavasarī. Izrakto sakni labi nokrata no smilts, mazgā, tad savītina svaigā
gaisā. Žāvē žāvētājos nepārsniedzot 50C.
Virszemes daļu ievāc ziedēšanas periodā. Tos žāvē
uz sietiem žāvētājos vai svaigā noēnotā vietā. Ievākto augu uzglabā labi
vēdināmās telpās ne ilgāk par vienu gadu. Ilglaicīgi uzglabājot saknes tām
aromāts izzūd.
Ķīmiskais sastāvs
Pļavas bitenes sakne satur 22% miecvielas no
pirogallola rindas, fenolkarbonskābes un to atvasinājumus, flavonoīdus,
saponīnus, katehīnu, alkoloīdus, lielā daudzumā ogļhidrātus, sarkano pigmentu,
ēterisko eļļu līdz 0.1%, kuras sastāvā atrasts evgenols. Jaunās lapās atrodama
askorbīnskābe līdz 0.12%, kā arī karotīns līdz 0.14%. Auga sēklās atrasta augu
eļļa līdz 20%.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Pļavas bitenes saknei piemīt savelkošas, pretiekaisuma, asiņošanu apturošas, brūču dziedējošas īpašības un var tik pielietota, lai ārstētu- hronisku kolītu, dzemdes asiņošanu, nefrītu un cistītu. Pļavas bitenes saknei piemīt pretiekaisuma efekts, kas veicina asinsvadu caurlaidības normalizāciju, saknē esošie katehīni samazina tūskas. Augs iedarbojas arī antioksidējoši un pretmikrobi, pateicoties flavoniem glikozīdiem, kuri ir auga saknē. Auga novārījumus un nostādinājumus var pielietot, lai ārstētu dažādas respiratoras slimības, pateicoties ievērojamam daudzumam askorbīnskābes. Tanīni iedarbojas efektīvi pret patoloģisku zarnu floru (salmonella, stafilokoki), tāpēc pļavas biteni var rekomendēt gremošanas trakta ārstēšanai.
Tautas medicīna
Tā, kā augam piemīt unikāls sastāvs un daudz
vērtīgu īpašību, to veiksmīgi pielieto arī tautas medicīnā. Sakņu novārījums ir
pazīstams, kā efektīvs, tonizējošs līdzeklis, pēc slimošanām. Sakņu novārījumu
lieto endometriozes un hermoroidālu asiņošanu gadījumā. Tas palīdzēs arī
malārijas, bezmiega, cingas, migrēnas, indīgu čūsku un kukaiņu kodumu gadījumā.
Sakņu novārījumu, retāk auga lapu novārījumu,
izmanto angīnas, laringīta un stomatīta gadījumā, kā mutes dobuma un kakla
skalošanas līdzekli. Vannām reimatisma saasināšanās gadījumā. Svaiga,
sasmalcināta bitenes sakne spējīga tikt galā ar tulznām. Pļavas bitenes
novārījumi un nostādinājumi ir atraduši sev stabilu vietu, urīnpūšļa un urīnceļu
slimību ārstēšanā, kā arī bronhītu un pneimonijas ārstēšanā, kā atkrēpošanos
veicinošs līdzeklis. Pļavas bitenes spirta izvilkumus lieto bezmiega un nervu
saspringuma gadījumā.
Vīriešiem
Augs skaitās vispārēji stiprinošs un to tautas medicīnā lieto impotences ārstēšanai.










