![]() | ![]() | ![]() | ![]() | ![]() |
![]() | ![]() | ![]() |
- latviski: kalnu briežsakne
- angliski: moon Carrot
- vāciski: Berg-Heilwurz
- zviedru: säfferot
- igauņu: vahelmine põdrajuur
- lietuviešu: kalninis skarenis
- krievu: порезник горный
Bioloģiskais apraksts
Daudzgadīgs augs, augumā līdz 150cm. Stublājs
viens, stāvs, blīvs, rievains, kails vai augšpusē klāts mīkstu apmatojumu,
sakne- mietveida, izaug dziļumā līdz 2m. Saknes rozetes lapas uz kātiem, līdz
30cm garas un 15cm platas. Malas zobotas, apakšpuse zilganas, virspusē sulīgi
zaļas. Ziedkopas čemuri līdz 12cm diametrā, katrā 20-40 stari. Ziedi balti,
augļi eliptiski dvīņsēkleņi 4,5mm gari un 2mm plati.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskam nolūkam izmanto auga virszemes daļu.
To ievāc auga ziedēšanas laikā, no jūnija līdz augustam. Augu žāvē izklātu uz
sietiem, ēnainā un labi vēdināmā vietā. Ārstnieciskam nolūkam ievāc arī sēklas
no augusta līdz septembrim. Drogu uzglabā maisos, prom no gaismas un siltuma.
Uzglabāt drogu var līdz 1 gadam.
Latvijā augs ir aizsargājams.
Kalnu briežsakne ir augs, kuru ir pētījuši
zinātnieki pastiprināti. Auga saknēs atrasti kumarīni, ēteriskās eļļas un
poliacetilēna savienojumi.
Ķīmiskais sastāvs
Auga lapās ir flavonoīdi, starp tiem diosmīns,
gesperidīns, skopoletīns, kvercetīns, eskulatīns, ēteriskās eļļas un C
vitamīns. Ziedkopās atrasts kempferols, kvercetīns un <0.1% kumarīni. Sēklās
atrasti augu tauki un ēteriskās eļļas, augu taukos ietilpst stearīnskābe,
palmintskābe, linolskābe un oleīnskābe. Sēklās ir arī geraniols.
Auga virszemes daļā esošajā ēteriskajā eļļa
atrodams transkariofilīns (20%), spathulenols (12%), kariofilēna oksīds (11%),
euazarons (11%) un delta- kadinēns (9%).
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
No farmokoloģiskajiem pētījumiem, šis augs ir atzīts, kā plaša iedarbības spektra antibakteriāls līdzeklis. Auga ekstrakts tika pārbaudīts arī uz dažāda veida patogēnajām gremošanas trakta baktērijām un tika atzīts par efektīvu.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā kalnu briežsakni pielieto nostādinājumu
un novārījumu veidā, to lieto lai ārstētu gremošanas traktu, elpceļu
infekcijas, drudzi un elpas nepietiekamību (smakšanu). Vērtīgi lietot arī
iekšējo orgānu spazmu un zobu sāpju gadījumā. Ārīgi kalnu briežsakni pielieto ,
lai ārstētu dažādas dermatoloģiskas slimības un leikoreju.
Sēklu novārījumu lieto, kā diurētisku līdzekli.
Tautas zintnieki to iesaka, meteorisma, gremošanas trakta un saaukstēšanās
slimību gadījumā.








