• Angliski: ribwort Plantain;
• Vāciski: Spitz-Wegerich;
• Zviedriski: svartkämpar;
• Igauniski: süstlehine teeleht;
• Lietuviski: siauralapis gyslotis;
• Krieviski: подорожник ланцетолистны.

Šaurlapu ceļteka ir daudzgadīgs lakstaugs ar īsu, vertikālu sakneni un labi attīstītu sakņu sistēmu. Auga lapas ir šauras, lancetiskas vai lineāri lancetiskas, ar 3–7 izteiktām paralēlām dzīslām. Lapas sakārtotas piezemes rozetē, tās ir elastīgas, bieži ar viegli izteiktu garenisku rievojumu.

Ziedkopa veidojas uz gara, slaida, bezlapu ziedkāta, kas parasti sasniedz 20–50 cm augstumu (labvēlīgos apstākļos arī vairāk). Ziedkopa ir blīva, cilindriska vai nedaudz olveidīga vārpa. Ziedi sīki, sākumā zaļgani, vēlāk ar izteiktiem, gaišiem putekšņlapu pavedieniem, kas ziedēšanas laikā veido raksturīgu “gaišu apli” ap ziedkopu.

Auglis ir divdaļīga kārbiņa, kurā parasti attīstās 1–2 (retāk vairāk) sēklas. Augs zied no maija līdz augustam, atsevišķos gadījumos līdz septembrim. Sēklas nogatavojas no jūlija beigām līdz rudenim.

Šaurlapu ceļteka ir plaši izplatīta Latvijā- sastopama pļavās, ceļmalās, ganībās, sausās un vidēji mitrās augsnēs, labi pielāgojas blīvām augsnēm un saulainām vietām.

Lapas ievāc laikā, kad augs sāk ziedēt, nogriežot tās ar asu nazi vai šķērēm. Nekādā gadījumā nedrīkst nogriezt visus auga eksemplārus vienā audzē, lai saglabātu populāciju. Nav pieņemami ievākt netīrus, bojātus vai slimus augus.

Ievāktās lapas žāvē labi vēdināmās telpās uz sietiem, vai piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 40–50 °C, lai saglabātu aktīvās vielas, īpaši gļotvielas un iridoīdus. Labvēlīgos apstākļos vienā audzē šaurlapu ceļteku lapas var ievākt vairākas reizes vasaras laikā.

Auga lapas satur līdz 8 % gļotvielu un polisaharīdus, kurus, galvenokārt, veido galaktoarabināns, galaktāns un ramnoze. Ceļtekas lapās ir flavonoīdi: luteolīns, apigenīns, kvercetīns, rutīns, hispidulīns, luteolīna atvasinājumi.

Augā ir atrasti arī iridoīdu glikozīdi: aukubīns (0,2–0,4 %) un katalpols (0,05–0,1 %), kā arī nelieli daudzumi saponīnu, kumarīna (eskulīna), rūgtvielu, miecvielu, steroīdu vielu un alkaloīdu pēdu. Organisko skābju klāstā ir salicilskābe, ceriņskābe, citronskābe un citas. Fenolskābes ietver hlorogēnskābi, ferulskābi, kafijskābi un nelielos daudzumos sinapīnskābi.

Auga lapās ir arī aminoskābes, ēteriskā eļļa (~0,05–0,1 %), fitoncīdi, kā arī vitamīni C un K, B5 nelielos daudzumos, kā arī mikro- un makroelementi (Ca, Mg, Fe, Zn, Mn).

Ārstnieciskā nozīme

Šaurlapu ceļtekas lapas nostādinājums un novārījumi tradicionāli tiek lietoti, lai uzlabotu elpceļu funkcijas un mazinātu iekaisumu. Augā esošās gļotvielas, flavonoīdi un iridoīdu glikozīdi, galvenokārt, aukubīns un katalpols, stimulē bronhu dziedzeru sekrēciju, padarot bronhiālās gļotas šķidrākas un atvieglojot to izvadi klepojot. Tautas medicīnā šaurlapu ceļteku izmanto viegla un vidēja stipra klepus gadījumos, bronhītu un traheītu ārstēšanai, kā arī akūtu deguna un rīkles iekaisumu simptomu mazināšanai. Vietējā lietošanā novārījumi un ziedes palīdz dziedēt nelielas brūces, skrāpējumus, vieglas apdeguma traumas un kukaiņu kodumus, samazinot iekaisumu un veicinot ādas epitelizāciju. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka lapu kompreses un nostādinājumi nomierina kairinātu ādu, palīdz samazināt apsārtumu un mazina pietūkumu.

Tautas pieredze liecina, ka šaurlapu ceļtekas lapu sula spēj kavēt patogēno mikroorganismu attīstību, piemēram, dažus stafilokokus un streptokokus, pateicoties augā esošajiem fitoncīdiem, un līdz ar to tiek izmantota nelielu ādas un acu iekaisumu gadījumos. Auga ekstrakti rada vieglu nomierinošu efektu, ko tautas medicīnā izmanto stresa un nemiera mazināšanai, kā arī vieglu sirdsdarbības un nervu sistēmas tonizēšanai.

Gremošanas sistēmā šaurlapu ceļtekas preparāti tradicionāli tiek pielietoti, lai mazinātu kuņģa un zarnu kairinājumu, atvieglotu dispepsijas pazīmes, samazinātu vēdera pūšanos un mazinātu resnās zarnas krampjus. Nostādinājumi un lapu novārījumi tiek lietoti arī kuņģa čūlu profilaksei un kā papildlīdzeklis gastrīta gadījumos ar normālu vai nedaudz samazinātu kuņģa sulas skābumu. Ilgstoši lietojot, pacienti novēro apetītes normalizēšanos, vēdera izejas uzlabošanos un vispārējā labsajūtas pieaugumu.

Tautas medicīnā šaurlapu ceļteka tiek izmantota arī kā tonizējošs līdzeklis vīriešiem, lai pastiprinātu dzimuma aktivitāti un vispārējo vitalitāti. Ar auga sēklām tradicionāli ārstē gan vīriešu, gan sieviešu neauglību, bet pieredze rāda, ka šāds lietojums visbiežāk tiek apvienots ar citu ārstniecības augu preparātiem. Maisījumos šaurlapu ceļteka tiek izmantota arī prostatas adenomas simptomu mazināšanai, pārlieku ātras ejakulācijas gadījumos un prostatīta atvieglošanai.

Papildus elpceļu, gremošanas un uroģenitālo traucējumu gadījumiem, tautas praksē šaurlapu ceļteku lieto kā vieglu pretiekaisuma līdzekli ādas kairinājumiem, traumu dziedināšanai un acu iekaisumu gadījumos. Auga preparāti tiek izmantoti arī kā papildlīdzeklis imunitātes stiprināšanai un organisma tonusa uzlabošanai, balstoties uz gadu desmitiem ilgo empīrisko pieredzi dažādās Eiropas un Latvijas tautas medicīnas tradīcijās.

Ceļteka šaurlapu (Plantago lanceolata L.) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Ūdenī šķīstošas vielas:

• Gļotvielas un pektīnvielas (3–8%) — atbalsta elpceļu un zarnu gļotādu, veicina bronhu un gremošanas trakta sekrēciju;
• Polisaharīdi (galaktoarabināns, galaktāns, ramnoze) — veicina imūnsistēmas darbību un atjaunojošus procesus;
• Flavonoīdi (luteolīns, apigenīns, kvercetīns, hispidulīns, luteolīna atvasinājumi) — pretiekaisuma un antioksidantu īpašības;
• Iridoīdu glikozīdi (aucubīns 0,2–0,4%, katalpols 0,05–0,1%) — pretiekaisuma un atjaunojoša iedarbība; 
• Kumarīni (eskulīns) — asinsvadu stiprināšanai un vieglai antiseptiskai iedarbībai;
• Organiskās skābes (salicilskābe, ceriņskābe, citronskābe) un fenolskābes (hlorogēnskābe, ferulskābe, kafijskābe) — antioksidanti un pretiekaisuma vielas;
• Vitamīni C un K, nelielos daudzumos B5 — imunitātes un organisma tonusa atbalstam;
• Mikro un makro elementi (Ca, Mg, Fe, Zn, Mn).

Spirtā šķīstošas vielas:

• Saponīni — pretiekaisuma un pretvīrusu iedarbība;
• Triazoli un flavonoīdu savienojumi — antioksidantu un tonizējoša darbība;
• Ēteriskā eļļa (~0,05–0,1%) — antiseptiska un nomierinoša iedarbība.

Taukos šķīstošas vielas:

• Steroidu vielas — hormonālās un pretiekaisuma darbības atbalstam;
• Augu tauki nelielā daudzumā — ādas un gļotādu aizsardzībai.

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• Nav precīzi aprakstītas, bet, visticamāk, glicerīnā ir izdalāmi flavonoīdi un saponīni.

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:

• Efektīva gļotvielu un flavonoīdu iegūšanai, atbalsta elpceļu un gremošanas trakta darbību, palīdz mazināt iekaisumu un klepu.

Spirta tinktūra (40–70%):

• Ļoti piemērota saponīnu, flavonoīdu un ēteriskās eļļas savienojumu iegūšanai, izmantojama tonizēšanai un vieglu infekciju profilaksei.

Eļļas izvilkums:

• Nelielā daudzumā piemērots ādas kopšanai, vietējo iekaisumu mazināšanai un brūču dziedēšanas veicināšanai.

Glicerīna izvilkums:

• Labi piemērots mīksto savienojumu, īpaši flavonoīdu un saponīnu, ekstrahēšanai un ādas mitrināšanai, piemēram, ziedēs vai kompresēs.

Nav ieteicams lietot

Šaurlapu ceļtekas specifiskās iedarbības dēļ, ir daži ierobežojumi auga ārstnieciskā pielietojumā. Individuāla nepanesamība ir iespējama, tomēr šādu gadījumu ietekme ir ļoti reta. Tomēr ir situācijas, kad šaurlapu ceļteku nedrīkst lietot vispār. Piemēram, cilvēkiem ar paaugstinātu tendenci uz trombu veidošanos jāizvairās no šī auga, jo ceļteka satur vielas, kas var viegli ietekmēt asins recēšanu un olbaltumvielu koagulāciju asinīs.

Kaut arī augs ir veiksmīgi pielietojams dažādu gremošanas sistēmu traucējumu mazināšanai, to nevajadzētu lietot kuņģa čūlas vai 12-pirkstu zarnas čūlas gadījumos, ja slimība attīstījusies uz paaugstinātas kuņģa skābes fona, jo tas var pasliktināt simptomus.

Lielos daudzumos lietojot šaurlapu ceļtekas ekstraktus, pastāv iespēja sajust miegainību un reiboni, kas bieži vien ir saistīts ar asins spiediena pazemināšanos. Tādēļ šie preparāti nav ieteicami cilvēkiem ar zemāku asinsspiedienu vai tieksmi uz hipotensiju.

Pārtikas nozīme

Šaurlapu ceļteku (Plantago lanceolata) tradicionāli izmanto pārtikā gan Eiropā, gan Latvijā, īpaši pavasara sezonā, kad parādās jaunās lapas. Jaunās, vēl maigās lapas tiek ievāktas un pievienotas salātiem, zupām un sautējumiem, bieži vien kopā ar citiem pavasara zaļumiem, piemēram, skābenēm vai zaķskābeni, lai mazinātu dabīgo rūgtumu un uzlabotu garšu. Tautas pieredzē šīs lapas tiek izmantotas arī “pavasara spēka salātos”, kas paredzēti organisma tonusa atjaunošanai pēc ziemas.

Papildus lapām, pārtikā izmanto arī šaurlapu ceļtekas sēklas. Tās var apcept un malt, izgatavojot ko līdzīgu miltiem, kurus pievieno zupām, mērcēm vai saldajiem ēdieniem. Dažkārt, sēklas tiek mērcētas pienā, ko pēc tam izmanto gaļas vai zivju ēdienu pagatavošanā. Tāpat tautas pieredzē sēklas, dažkārt, lieto kā dabiski bagātinātu enerģijas avotu brokastīs vai uzkodās.

Šaurlapu ceļteka pārtikā tiek augstu vērtēta gan par uzturvērtību, gan par labvēlīgo iedarbību uz gremošanas sistēmu, jo lapas un sēklas satur gļotvielas, kas viegli pārklāj un nomierina kuņģa un zarnu gļotādu, veicinot labāku sagremošanu. Jaunās lapas labi izvārās un saglabā savu maigumu, padarot tās piemērotas gan svaigu ēdienu gatavošanai, gan termiski apstrādātiem ēdieniem.

Kosmētiskā nozīme

Šaurlapu ceļteka (Plantago lanceolata L.) tradicionāli ir izmantota kā ādas dziedējošs un nomierinošs līdzeklis. Tautas medicīnā tās svaigās lapas un ziedkāti tika lietoti nelielu brūču, skrāpējumu un kukaiņu kodumu ārstēšanai, kā arī ādas iekaisumu nomierināšanai. Šī senā pieredze kalpoja par pamatu šaurlapu ceļtekas izmantošanai kosmētikā, jo augam piemīt antiseptiskas, savelkošas un brūču dziedējošas īpašības, ļaujot to pielietot ādas kopšanai dažādos līmeņos.

Šaurlapu ceļtekas lapas satur polisaharīdus, gļotvielas (~8–12%), flavonoīdus (luteolīns, apigenīns, kvercetīns), iridoīdus (aukubīns, katalpols) un rūgtvielas, kā arī salicilskābi, askorbīnskābi un dažādus mikroelementus. Šo vielu kombinācija veicina ādas atjaunošanos, palīdz mazināt iekaisumus un stimulē šūnu reģenerāciju. Auga ekstrakti ir noderīgi tonizēšanai, poru samazināšanai un ādas elastības uzlabošanai, īpaši maigā veidā, salīdzinot ar lielo ceļteku, jo gļotvielu koncentrācija ir zemāka.

Šaurlapu ceļteka spēj radīt limfodrenāžas efektu, palīdzot noņemt lieko šķidrumu no ādas audiem, kā arī darbojas kā dabīgs aizsargbarjeras elements un mitrinātājs. Tās ekstrakti stiprina sīkos asinsvadus, veicina ādas elastību un nereti tiek izmantoti celulīta profilaksē vai mīkstināšanā. Kosmētiskā praksē šaurlapu ceļteka īpaši labi iederas līdzekļos ādas nomierināšanai pēc saules apdeguma, kā arī pēc insektu kodumiem vai nelielām mikrotraumām.

Augu ekstrakti tiek pielietoti dažādu kosmētisku problēmu risināšanā. Tie palīdz mazināt akni un saasinātās iekaisuma reakcijas, pateicoties pretmikrobu un pretiekaisuma īpašībām, kā arī veicina ādas attīrīšanu. Šaurlapu ceļteka var atvieglot kuperozi un citus sīko asinsvadu iekaisumus, palīdzot mazināt apsārtumu un diskomfortu. Auga ekstrakti ir noderīgi nobriedušas ādas kopšanā, stimulējot jaunu šūnu veidošanos un veicinot kolagēna sintēzi, līdz ar to samazinot smalkās grumbiņas un uzlabojot ādas toni.

Tāpat šaurlapu ceļtekas ekstrakti var palīdzēt mazināt tūsku ap acīm, veicinot limfodrenāžu, kā arī atvieglot ādas sausumu un kairinājumu. Tradicionāli tie tiek pielietoti arī pret viegliem dermatītiem un herpes vīrusa izpausmēm lūpu un mutes dobumā. Augs ir īpaši piemērots cilvēkiem ar jūtīgu ādu, jo iedarbojas maigāk nekā lielā ceļteka.

Parasti šaurlapu ceļteka blaknes nerada, izņemot retus gadījumus, kad ir individuāla nepanesamība. Tā kā šaurlapu ceļteka satur mazāk gļotvielu un rūgtvielu nekā P. major, tās kosmētiskā iedarbība ir maigāka, bet joprojām efektīva ādas nomierināšanai, atjaunošanai un tonizēšanai.

Lasīt par platlapu cemeri ->