![]() | ![]() | ![]() | ![]() | ![]() |
![]() | ![]() |
- latviski: platlapu cemere
- angliski: greater Water-parsnip
- vāciski: Breitblättriger Merk
- zviedru: vattenmärke
- igauņu: harilik jõgiputk
- lietuviešu: plačialapė drėgmenė
- krievu: поручейник широколистный
Platlapu cemere daudzgadīgs augs, augumā 70-120cm,
ar īsu sakneni. Stublājs sazarots augšējā daļā. Auga lapas 15-30cm garas un
7-12cm platas, pie pamatnes lapas var būt 50-100cm garas un 10-25cm platas.
Augam mēdz būt zemūdens un virsūdens lapas.
Ziedi veido čemurus, baltā krāsā. Augļi 3-4mm
garumā, 2.5-3mm platumā.
Ārstnieciskam nolūkam izmanto auga virszemes daļu
(stublājus, lapas un ziedus) un saknes. Augs tiek ievākts un žāvēts. Droga tiek
uzglabāta auduma maisiņos, tumšā un sausā vietā.
Platlapu cemeres sakne satur poliacetilēna savienojumus
un kumarīnu. Stublāji, lapas un ziedi ir bagāti ar flavonoīdiem. Stublājos un
lapās ir kumarīni un kvercetīns. Ziedkopās atrasti kumarīni, kempferols,
kvercetīns. Ziedos kvercetīns un kempferols. Augļos ir ēteriskās eļļas, kuru
sastāvā ir limonēns 89, perila aldehīds 4, alfa felandrēns (negatavos augļos),
alfa pinēns, beta pinēns, beta bizobolēns, alfa kurkumēns, p-cimols, kamfēns,
mircēns, siola acetāts, augu tauki (10-25%), to sastāvā: linolskābe 47-52%,
oleīnskābe 0.6%, petrozelīnskābe 35%, augstākie alifātiskie ogļhidrāti.
Ārstnieciskā nozīme
Platlapu cemeres ārstnieciskās īpašības saistītas ar poliacetilēnu savienojumiem, kumarīniem, flavonoīdiem un ēteriskajām eļļām. Šīs vielas kopumā nodrošina urīna dzenošu, pretiekaisuma un stimulējošu iedarbību, kā arī pozitīvi ietekmē vielmaiņu un palīdz cingas profilaksē. Kumarīni un flavonoīdi, piemēram, kvercetīns un kempferols, kombinācijā ar ēteriskajām eļļām, kur dominē limonēns un pinēni, veicina vieglu spazmolītisku un antiseptisku efektu, tādējādi uzlabojot urīnceļu veselību un mazinot iekaisumus.
Tautas medicīnā platlapu cemerēm ir sena lietošanas vēsture kā dabīgam urīna dzenošam līdzeklim, īpaši nierakmeņu un cistīta gadījumā. Tās izmantoja arī cingas ārstēšanai, kā arī pret dažādiem iekaisuma procesiem organismā. Zarnu čūlu gadījumā lietoja novārītas saknes, kas uzskatītas par barojošu un vienlaikus dziedējošu līdzekli. Nereti augu pielietoja arī vielmaiņas veicināšanai un organisma attīrīšanai.