• angliski: southernwood
• vāciski: Eberraute
• zviedru: åbrodd
• igauņu: sidrunpuju
• lietuviešu: diemedis
• krievu: божье дерево

Dievkociņš, kā jau pēc nosaukuma saprotams ir vībotnes un vērmeles radinieks. Par dievkociņu tas ir nosaukts, jo agrāk to audzēja klosteros, kā ārstniecības augu, tad tā nonāca dārzos  nosaukums palika. Dievkociņš ir spēcīgi aromātisks augs, taču to bieži jauc ar siltummīli, citronu vībotni (Artemisia balchanorum), kas ir pavisam cits augs, kaut bieži aprakstos lasīsiet aprakstus tieši par to.

Dievkociņš ir daudzgadīgs asteru dzimtas puskrūms. Sakne ir paresna, koksnaina. Labi attīstīta krūma augums sasniedz 0,7-1,5m. Stublāji stāvi, koksnaini, lapas uz kātiem, ovāla veidola un daudzkārt šķeltas diegveida daļās. Augšējās stublāja lapas veselas. Viss augs ir klāts ar vaska aplikumu. Ziediņi maziņi, zaļgani dzeltenīgi, savākti ziedu groziņā 3mm diametrā. Ziemeļrietumos augs zied augustā- septembrī. Augļi- sēkliņu kārbas, maziņas, zaļgani pelēcīgā krāsā, saplacinātas, nobriest tikai Dienvidu rajonos. 1000 sēklu masa ir vidēji 0,2-0,3gr. Uzglabājot sēklas tās ātri zaudē dīgtspēju un praktiski, tās dīgst tikai kad ir dabīgi izsējušās no auga.

Augu žāvē labi vēdināmā un apēnotā vietā, sienot buntēs vai izklājot uz sietiem; piespiedu žāvētājos ar nosacījumu, ka nodrošināsiet zemas temperatūras. Augu uzglabā papīra maisos ne ilgāk par diviem gadiem.

Augā ir liels daudzums ēteriskās vielas 0,62%, tādi padarot augu visnotaļ spēcīgu. Auga lapas satur alkaloīdu abrotanīnu, miecvielas, flavonoīdus, rūgtvielas, kumarīnus, A, B, C grupas vitamīnus, organiskās skābes un sveķus, un citas vērtīgas sastāvdaļas. Pateicoties auga ķīmiskajam sastāvam, īpaši ēterisko vielu klātbūtnei, augs pastiprina citu augu efektivitāti ārstnieciskajos maisījumos.

Ārstnieciskā nozīme

Tautas medicīnā tiek pielietotas visas dievkociņa daļas. Šī auga novārījumus un nostādinājumus ir vērts lietot žultspūšļa iekaisuma gadījumā; lai uzlabotu gremošanas trakta darbību; angīnas, anēmijas un skrofulozes gadījumā; lai izvadītu no organisma toksīnus; lai normalizētu menstruālo ciklu; lai uzlabotu apetīti.

Smalcinātu sakneni lieto aplikāciju veidā uz sasitumiem, izmežģījumiem un sastiepumiem. Ar dievkociņa un kumelītes izvilkumu skalo muti, lai ārstētu stipras zobu sāpes. Augu pielieto arī kosmetoloģijā, ādas ārstēšanai, pret matu lūšanu un izkrišanu.

Dievkociņam piemīt ne tikai skaists ārējais izskats, bet tam ir arī daudz vērtīgo īpašību. Tāpēc ir vērts 2-3 šī auga krūmus iestādīt arī piemājas dārzā. Turklāt šis augs nav prasīgs pret augšanas apstākļiem.

Vielas, kuras atrodas augā, normalizē žults izvadi un palielina gremošanas sulu izdali kuņģī. Dievkociņa preparāti palīdz noņemt spastiskās sāpes. Tiem piemīt pretsēnīšu iedarbība. Nereti to izmanto, kā drudža mazinošu līdzekli. Dievkociņš palīdz likvidēt iekaisuma procesus un ātri palīdz dziedēt brūces. Turklāt, tas labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu.

Der pieminēt arī dievkociņa vērtību sievietēm:

• Mazina sāpju simptomus mēnešreižu laikā;
• Dievkociņa preparāti normalizē organisma stāvokli klimaktēriskajā periodā;
• Dievkociņš ir spēcīgs līdzeklis dzimumorgānu infekciju ārstēšanai sievietēm.

Der zināt, ka pirms lietot dievkociņu ir nepieciešams konsultēties ar speciālistu.

Dievkociņš (Artemisia abrotanum L.) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Dievkociņš ir spēcīgs aromātisks augs ar rūgtu garšu, ko tradicionāli izmantoja gremošanas stimulēšanai un pretparazītu vajadzībām. Tā ķīmiskais sastāvs padara to īpaši piemērotu ārstniecisko maisījumu papildināšanai, pastiprinot citu augu iedarbību.

Ūdenī šķīstošas vielas:

• miecvielas – pretiekaisuma un saistvielu īpašības
• flavonoīdi – antioksidanta, pretiekaisuma un kapilārus nostiprinoša iedarbība
• rūgtvielas – stimulē gremošanu, žults izdali
• kumarīni – spazmolītiska un pretiekaisuma iedarbība
• organiskās skābes – vielmaiņu stimulējoša, remineralizējoša iedarbība
• A, B, C vitamīni – vispārēji stiprinoši, antioksidanti, imunitāti veicinoši

Spirtā šķīstošas vielas:

• alkaloīds abrotanīns – iespējama stimulējoša vai toksiska iedarbība lielās devās
• ēteriskā eļļa (0,62%) – antiseptiska, insekticīda, spazmolītiska un pretmikrobu iedarbība
• sveķi – antiseptiskas un brūču dziedējošas īpašības

Taukos šķīstošas vielas:

• daļa ēterisko eļļu komponentu – caur ādu uzsūcoša, antiseptiska iedarbība

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• flavonoīdi un daļa miecvielu – maiga, pretiekaisuma un kapilāru stiprinoša iedarbība

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Rūgta, bet ļoti iedarbīga tēja gremošanas stimulēšanai, vēdera pūšanās un tārpu izdzīšanai. Lietot mēreni un kursa veidā.

Spirta tinktūra (40–60%):
Labi piemērota rūgtvielu un ēterisko eļļu iegūšanai. Lietojama iekšķīgi nelielās devās pirms ēšanas, lai stimulētu apetīti un kuņģa sulu izdali.

Eļļas izvilkums:
Derīgs ārīgai lietošanai – piemēram, masāžai pret locītavu sāpēm, muskuļu sasprindzinājumu un kukaiņu atbaidīšanai.

Glicerīna izvilkums:
Viegli iedarbīgs, piemērots bērniem un jutīgiem cilvēkiem gremošanas traucējumu vai nelielas spazmas gadījumā.

Nav ieteicams lietot

Dievkociņa (Artemisia abrotanum) lietošana jāievēro ar piesardzību, jo tas satur vairākas aktīvas vielas ar spēcīgu iedarbību uz organismu, īpaši rūgtvielas un ēteriskās eļļas, tostarp tujonu, kas lielās devās var būt toksisks. Visbiežākā negatīvā reakcija ir kuņģa un zarnu trakta kairinājums, tāpēc šo augu nevajadzētu lietot cilvēkiem ar hroniskām vai akūtām gremošanas trakta saslimšanām, piemēram, gastrītu, čūlām vai kolītu. Tāpat dievkociņš nav ieteicams anēmijas gadījumā, jo tā aktīvās vielas var pasliktināt dzelzs uzsūkšanos un ietekmēt vielmaiņu. Kategoriski aizliegts to lietot grūtniecības laikā, jo tas var veicināt dzemdes saraušanos un pat izraisīt spontāno abortu. Nav ieteicams arī bērniem, jo viņu organisms ir īpaši jutīgs pret tujonu un citām ēteriskās eļļas sastāvdaļām. Ja pēc lietošanas parādās slikta dūša, vemšana, galvas reiboņi vai citi nepatīkami simptomi, tas var liecināt par individuālu nepanesamību vai organisma pārreakciju, un lietošana nekavējoties jāpārtrauc.

Lasīt par meža dipsaku->