 |  |  |  |  |
 |  |  |
- Angliski: Japanese Knotweed
- Vāciski: Japanischer Staudenknöterich
- Krievu: Горeц Японский
Ir arī sinonīmi latīniskam nosaukumam, pēc kura šo augu var meklēt Fallopia japonica, Reynoutria japonica. Japānas dižsūrene ir sūreņu dzimtas augs, Eiropā un Ziemeļamerikā ienācis kā dekoratīvs augs no Austrumāzijas (Ķīna, Japāna, Koreja).
Auga stublājs ir taisns, dobs (bambusam līdzīgs) ar skaidri redzamiem/ izteiktiem mezgliem. Sarkanbrūns vai zaļgans ar sarkanu pigmentāciju. Augumā augs spēj sasniegt līdz 2-3m augstumu. Lapas lielas, eliptiskas vai olformas ar smailu galu. Garumā 8-15cm, platums 5-12cm. Lapas malas veselas, plātne plāna, bet stingra. Lapas kāts 1-3cm. Uz stublāja izkārtotas pamīšus.
Ziedi nelieli, balti, nedaudz krēmīgi. Izkārtoti vālītes ziedkopās, ziedi izkārtoti cieši. Zied vasaras beigās: augusts- septembris. Ziedi divdzimuma, dažkārt viendzimuma, apputeksnē kukaiņi.
Auglis trīsšķautņains riekstiņs (2-3mm), tumši brūnā līdz melnai krāsai. Taču augs biežāk vairojas ar veģetatīvi ar sakņu palīdzību, kā ar sēklām.
Saknenis spēcīgs, koksnains un horizontāli novietots, mēdz būt līdz 7m un vairāk garš. Ārpusē dzeltenbrūns, iekšpusē oranžs vai oranži dzeltens. Saknenis arī ir bagātākais ar ārstnieciskajām vielām.
Eiropā šis augs ir atzīts par agresīvi invazīvu dārzbēgli. Vairojas ātri un viegli, pietiek augsnē atstāt kaut vai 1cm lielu sakneņa gabaliņu un augs ataugs. Augam patīk mitras un barības vielām bagātas augsnes, bet spēs augt arī sliktākos apstākļos.
Galvenās ārstnieciskās īpašības ir šī auga saknenim, kuru ievāc vēlā rudenī vai agrāk pavasarī. Principā, kā vairums augus, kuriem ierok saknes- to dara auga miera periodā, kad virszemes daļa jau ir atmirusi vai tuvu tam. Šajā laikā aktīvās vielas koncentrējas saknenī.
Retos gadījumos ievāc arī auga virszemes daļu. Rudenī ievāc lapas, taču to ārstnieciskās īpašības ir vājas. Nereti ievāc arī stublājus un tos svaigus lieto pārtikā, ievāc bieži vien kamēr augs vēl ir jauns, līdzvērtīgi rabarberam. Garša arī ir pielīdzināma rabarberam.
Sakneni rok ar lāpstu vai dakšu, notīra augsnes paliekas un skalo aukstā ūdenī. Ja saknenim ir pārkoksnējušās daļas, tad tās atdala.
Sakneņus griež ripās, 0.5-1cm biezās. Žāvē labi vēdināmā un ēnainā vietā vai piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 40-50C. Augstākās temperatūrās var noārdīties vērtīgais resveratrols un emodīns. Šķēlītēm ir jākļūst pilnīgi sausām, pat trauslām.
Uzglabā hermētiskā traukā, vēsā un tumšā vietā, ne ilgāk par diviem gadiem.
Ļoti svarīgi, kad ievācat sakni un tālāk to mājās apstrādājat, tās daļas neizmetiet dabā (piemēram, komposta kaudzē), jo augs var viegli ieaugt.
Lietošana
- Tēja: 1 tējk. kaltētas saknes uz 250 ml ūdens, vārīt 15–20 minūtes;
- Tinktūra: Sasmalcinātu sakneni iemērc stiprā alkoholā (40–70%) 1:5 attiecībā, iztur 2–4 nedēļas;
- Pulveris : Sasmalcina kaltētu sakneni līdz smalkam pulverim, lieto kapsulās vai sajauc ar medu;
- Ekstrakti: Standartizētie produkti (ar resveratrolu) iegūti ar etanola vai CO₂ ekstrakciju rūpnieciskos apstākļos.
Japānas dižsūrenes sakneni un mazākās devās arī virszemes daļā ir sastopami:
Stilbēni
- Resveratrols – galvenais bioaktīvais savienojums, pazīstams arī no vīnogām. Iedarbība: antioksidants, pretvēža potenciāls, antiborēliju aktivitāte.
- Polidatīns (resveratrola glikozīds) – stabilāka resveratrola forma.
- Piceīds – vēl viens resveratrola glikozīds.
Antrahinoni (galvenokārt saknēs)
Šie savienojumi piemīt caureju veicinoša, pretiekaisuma un pretmikrobu iedarbība:
- Emodīns – antibakteriāls (ieskaitot pret Borrelia), viegli caureju veicinošs, pretvīrusu.
- Fiscions – antrahinons ar pretmikrobu īpašībām.
- Hrizofanols – pretiekaisuma aktivitāte.
Flavonoīdi
Spēcīgi antioksidanti ar daudzām farmakoloģiskām iedarbībām:
- Kvercetīns;
- Apigenīns;
- Kempferols;
- Rutīns.
Fenolskābes
- Kafijskābe;
- Ferulskābe;
- p-Kumarīnskābe.
→ Pretiekaisuma, brīvo radikāļu absorbcija un evakuācija.
Tannīni (miecvielas), organiskās skābes un polisaharīdi, ēteriskās eļļas.
Ārstnieciskā nozīme
Galvenās šī auga iedarbības balstītas uz:
- Resveratrols -antioksidants, pretiekaisuma, sirds-asinsvadu aizsardzība;
- Emodīns - antibakteriāls, caureju veicinošs, pretvīrusu;
- Polidatīns - resveratrola glikozīds ar līdzīgu darbību, bet stabilāks;
- Flavonoīdi - šūnu aizsardzība, asinsvadu un aknu veselība.
Japānas dižsūrene ir daudzgadīgs augs ar spēcīgām ārstnieciskām īpašībām, kas plaši izmantotas tradicionālajā Austrumāzijas medicīnā un mūsdienu fitoterapijā. Visbiežāk, ārstnieciskam nolūkam izmanto sakni, jo tajā koncentrējas vissvarīgākās bioaktīvās vielas, piemēram, resveratrols, emodīns un vairāki flavonoīdi.
Šim augam piemīt izteikta antibakteriāla iedarbība, un tas ir īpaši nozīmīgi tāpēc, ka tas spēj iedarboties uz Borrelia burgdorferi – baktēriju, kas izraisa Laima slimību. Pētījumos ir konstatēts, ka Japānas dižsūrenes sastāvdaļas spēj traucēt šo baktēriju augšanu un samazināt to spēju veidot biofilmas – struktūras, kas pasargā baktērijas no antibiotiku iedarbības. Papildus tam, augs darbojas arī pret citiem patogēniem mikroorganismiem, piemēram, Staphylococcus aureus un Helicobacter pylori.
Japānas dižsūrenei ir izteikta pretiekaisuma iedarbība. Tā palīdz mazināt hronisku iekaisumu, kas bieži sastopams ne tikai infekciju, bet arī autoimūnu un neiroloģisku slimību gadījumos. Auga aktīvās vielas spēj samazināt iekaisuma mediatoru, piemēram, interleikīna-6 un TNF-alfa, līmeni organismā, tādējādi veicinot audu atjaunošanos un mazinot sāpes un pietūkumu, īpaši locītavās.
Šis augs arī regulē imūnsistēmu, palīdzot tai tikt galā ar vīrusiem, baktērijām un sēnītēm. Tas ne tikai stimulē dabiskos aizsardzības mehānismus, bet arī novērš pārmērīgu imūnreakciju, kas ir raksturīga daudzām autoimūnām slimībām. Japānas dižsūrene ir noderīga arī kā neiroaizsargājošs līdzeklis – resveratrols un citas vielas tajā palīdz aizsargāt smadzeņu šūnas no oksidatīva stresa un iekaisuma, uzlabojot atmiņu, koncentrēšanos un smadzeņu darbību kopumā. Šī iedarbība var būt īpaši noderīga cilvēkiem ar neiroloģiskām Laima slimības komplikācijām vai hronisku smadzeņu nogurumu.
Japānas dižsūrene ir arī vērtīgs augs sirds un asinsvadu sistēmas veselības uzlabošanai. Tā palīdz samazināt holesterīna līmeni, pazemina asinsspiedienu un aizsargā asinsvadus no bojājumiem, kas rodas ilgstoša iekaisuma vai oksidatīvā stresa rezultātā. Resveratrolam piemīt arī antitrombotiska iedarbība – tas novērš trombu veidošanos un uzlabo asinsriti.
Vēl viens būtisks Japānas dižsūrenes efekts ir tās spēja darboties kā spēcīgs antioksidants. Tā palīdz neitralizēt brīvos radikāļus – kaitīgas molekulas, kas bojā šūnas un izraisa novecošanos, kā arī dažādas slimības, tostarp vēzi. Augs pasargā aknas, nieres, smadzenes un citas šūnas no bojājumiem un veicina audu atjaunošanos.
Turklāt, Japānas dižsūrene iedarbojas arī kā pretvīrusu un pretsēnīšu līdzeklis. Tajā esošais emodīns kavē dažu vīrusu vairošanos, piemēram, herpes vīrusa, gripas vīrusa un koksaki vīrusa. Augs ir efektīvs arī pret dažādām sēnīšu infekcijām, īpaši Candida albicans.
Pētījumos ir identificēta arī šī auga potenciālā pretvēža iedarbība – resveratrols, emodīns un citi savienojumi spēj palēnināt audzēju šūnu augšanu un izraisa to dabīgu nāvi (apoptozi). Šie dati pagaidām ir iegūti laboratorijas apstākļos, taču tie liecina par šī auga plašo pielietojamību arī onkoloģisko slimību papildterapijā.
Japānas dižsūrene pozitīvi ietekmē arī gremošanas traktu. Tā palīdz samazināt kuņģa gļotādas kairinājumu, veicina gļotādas atjaunošanos un palīdz gastrīta vai kuņģa čūlas gadījumā. Emodīns nodrošina vieglu caureju veicinošu iedarbību, kas var būt noderīga zarnu attīrīšanai. Augs arī mazina disbiozi un vēdera pūšanos.
Ļoti nozīmīga ir arī Japānas dižsūrenes aknu aizsargājošā iedarbība. Tā uzlabo aknu šūnu funkciju, veicina to reģenerāciju un palīdz izvadīt toksīnus, īpaši pēc smagām ārstēšanām ar medikamentiem vai ilgstošām infekcijām. Tāpēc augu bieži iekļauj detoksikācijas un atjaunojošās terapijās.
Visbeidzot, Japānas dižsūrene ietekmē arī hormonālo līdzsvaru – resveratrols darbojas kā dabisks fitoestrogēns un var palīdzēt mazināt menopauzes simptomus, kā arī uzlabot kaulu veselību, novēršot osteoporozi.
Japānas dižsūrene tautas medicīnā tiek izmantota jau gadsimtiem, īpaši Austrumāzijā – Ķīnā, Japānā un Korejā. Šajās kultūrās augu tradicionāli lietoja dažādu iekaisumu, infekciju, asiņošanas un sāpju gadījumos. Ķīniešu tradicionālajā medicīnā augs pazīstams kā Huzhang un tiek uzskatīts par vienu no augiem, kas "attīra asinis", "izvada karstuma toksīnus" un uzlabo asinsriti. To pielietoja, lai ārstētu strutainas infekcijas, piemēram, furunkulus un čūlas, kā arī urīnceļu infekcijas, hepatītu un bronhītu. Augu izmantoja arī ginekoloģijā, lai regulētu menstruālo ciklu un apturētu dzemdes asiņošanu.
Japāņu tautas medicīnā šis augs bija pazīstams ar nosaukumu Itadori, kas burtiski nozīmē “sāpju remdētājs”. To lietoja muskuļu un muguras sāpju mazināšanai, locītavu iekaisumiem, kā arī kā diurētiķi un kuņģa-zarnu trakta darbības uzlabotāju. Tika uzskatīts, ka tas palīdz attīrīt organismu no toksīniem, un dažos kalnu reģionos to izmantoja arī saindēšanās gadījumos.
Korejā šo augu tradicionāli lietoja aknu slimību, dzeltes un brūču dziedināšanas nolūkiem. Visbiežāk lietoja sakni – to novārīja, žāvēja vai gatavoja uzlējumu. Sakņu tinktūras tika izmantotas iekšķīgi un ārēji.
Eiropā šis augs tiek izmantots salīdzinoši nesen, tomēr to arvien biežāk izmanto kā papildlīdzekli hronisku infekciju, īpaši Laima slimības, ārstēšanā. Japānas dižsūrene tiek novērtēta par savu antibakteriālo un pretiekaisuma iedarbību, spēju traucēt baktēriju biofilmu veidošanos un aizsargāt nervu sistēmu. Tiek gatavotas sakneņu tinktūras, novārījumi un pulveri, kurus lieto iekšķīgi vai arī ārīgi – brūču apkopšanai un ādas iekaisuma gadījumos.
Tautas medicīnā ir saglabājušās vairākas augu lietošanas formas – novārījums no saknes, tinktūra uz spirta bāzes, kā arī ārējai lietošanai paredzētas ziedes un kompreses, ko izmanto pie sāpēm, čūlām un iekaisumiem.