Tīruma gaurs
Spergula arvensis L.

   

  • Angliski: corn Spurrey
  • Vāciski: Acker-Spergel
  • Zviedru: åkerspärgel
  • Igauņu: harilik nälghein
  • Lietuviešu: dirvinis kežys
  • Krievu: торица пашенная

Bioloģiskais apraksts

Tīruma gauram ir īss mietveida saknenis ar liela daudzuma sānu saknītēm ar ložņājošu un piepaceltu stublāju, uz stublāja redzamas mezglojuma vietas. Auga dzinumi izaug līdz 40cm garumam vai augstumam, stublāji klāti ar apmatojumu, kuri pēc taustes ir lipīgi un taukaini.

Uz stublāja vietām izvietoti ķekari ar sēdošām izstieptām adatveida lapiņām, ar liekumu uz augšu. Sasniedz tās vidēji 2-5cm garumu, kā arī tās klātas ar lipīgu biezu apmatojumu.

Augam ir balti ziedi ar piecām ziedlapiņām, kuri ir izvietoti uz garu diegveida ziedkātu. Auglis bāli zaļa plata olveida sausa kārbiņa, kura mēdz atvērties piecās daļas vai neatvērties vispār. Sēklas apaļas, melnas vai brūnas, maziņas līdz 1,8mm garumā.

Ievākšana un apstrāde

Ārstniecības nolūkam izmanto auga virszemes daļu. To ievāc auga ziedēšanas laikā, kurš parasti ir maijā un jūnijā. Žāvē tīruma gauru izklātu uz sietiem, labi vēdināmā telpā, vai ēnā. Augu var uzglabāt sausos papīra maisos, ne ilgāk par 1 gadu.

Ķīmiskais sastāvs

Tīruma gaurs no ķīmiskā viedokļa ir pētīts maz, taču ir apstiprināts, ka tajā ir bioloģiski aktīvi savienojumi. Augs  satur triterpēnu tipa saponīnus, flavonoīdus (kvercetīna un kemferola atvasinājumus glikozīdu formā), fenolskābes (kafijskābi, hlorogēnskābi, p-kumarīnskābi), nelielu daudzumu organisko skābju, tostarp oksālskābi, kā arī sēklās taukskābes- linolskābi, oleīnskābi un palmitīnskābi. Augā konstatētas arī minerālvielas, galvenokārt, kālijs, kalcijs, magnijs un silīcija savienojumi.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Ārstnieciskās īpašības šim augam nodrošina tajā esošie flavonoīdi. Šiem bioloģiski aktīvajiem savienojumiem piemīt pretiekaisuma, antibakteriālas un asiņošanu apturošas īpašības. Flavonoīdu asiņošanu apturošās īpašības lieti noder dzemdes, zarnu asiņošanas gadījumā, kā arī palīdz cīnīties ar dažāda tipa iekaisumiem.

Papildus tam literatūrā par Spergula arvensis minēta arī iespējama savelkoša un viegli diurētiska iedarbība, kas tiek saistīta ar polifenolu un saponīnu klātbūtni. Atsevišķos eksperimentālos pētījumos auga ekstrakti demonstrējuši mērenu antimikrobiālu aktivitāti pret dažiem baktēriju celmiem, kā arī antioksidatīvu potenciālu in vitro modeļos. 

Tautas medicīna

Tautas medicīnā šī auga novārījumus un nostādinājumus lieto, lai ārstētu klepu, sāpes vēderā, bruku un dažādas ginekoloģiskas saslimšanas. Aplikāciju un komprešu veidā šo augu pielieto artrīta un reimatisma gadījumā.

Tradicionālajā lietojumā dažos reģionos augs aprakstīts arī kā līdzeklis brūču apkopē un ādas kairinājuma mazināšanai. Tomēr jāuzsver, ka klīnisku pētījumu dati par cilvēkiem ir ierobežoti, un lielākā daļa informācijas balstās uz laboratoriskiem vai etnobotāniskiem avotiem.

Tīruma gaurs (Spergula arvensis L.) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Tīruma gaurs no ķīmiskā viedokļa ir pētīts maz, taču ir apstiprināts, ka tajā, galvenokārt, ir flavonoīdi – bioloģiski aktīvi savienojumi ar antioksidanta un pretiekaisuma īpašībām.

Ūdenī šķīstošas vielas:

  • flavonoīdi – pretiekaisuma, antioksidanta un kapilāru nostiprinoša iedarbība

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Var izmantot kā vieglu pretiekaisuma līdzekli, taču pierādījumu ir maz un lietošana ieteicama uzmanīgi.

Spirta tinktūra:
Nav pietiekami pētīta, izmantojama tikai speciālista uzraudzībā.

Eļļas un glicerīna izvilkumi:
Nav pieejama pietiekama informācija.

Nav ieteicams lietot

Tīruma gaurs ir mazpētīts aug, tāpēc to nav vēlams dot bērniem, grūtniecēm un sievietēm laktācijas periodā.

Lasīt par podagras gārsu ->