![]() | ![]() | ![]() | ![]() | ![]() |
![]() | ![]() |
- Angliski: corn Spurrey
- Vāciski: Acker-Spergel
- Zviedru: åkerspärgel
- Igauņu: harilik nälghein
- Lietuviešu: dirvinis kežys
- Krievu: торица пашенная
Bioloģiskais apraksts
Tīruma gauram ir īss mietveida saknenis ar liela daudzuma
sānu saknītēm ar ložņājošu un piepaceltu stublāju, uz stublāja redzamas mezglojuma
vietas. Auga dzinumi izaug līdz 40cm garumam vai augstumam, stublāji klāti ar
apmatojumu, kuri pēc taustes ir lipīgi un taukaini.
Uz stublāja vietām izvietoti ķekari ar sēdošām izstieptām
adatveida lapiņām, ar liekumu uz augšu. Sasniedz tās vidēji 2-5cm garumu, kā
arī tās klātas ar lipīgu biezu apmatojumu.
Augam ir balti ziedi ar piecām ziedlapiņām, kuri ir
izvietoti uz garu diegveida ziedkātu. Auglis bāli zaļa plata olveida sausa
kārbiņa, kura mēdz atvērties piecās daļas vai neatvērties vispār. Sēklas
apaļas, melnas vai brūnas, maziņas līdz 1,8mm garumā.
Ievākšana un apstrāde
Ārstniecības nolūkam izmanto auga virszemes daļu. To ievāc
auga ziedēšanas laikā, kurš parasti ir maijā un jūnijā. Žāvē tīruma gauru
izklātu uz sietiem, labi vēdināmā telpā, vai ēnā. Augu var uzglabāt sausos
papīra maisos, ne ilgāk par 1 gadu.
Ķīmiskais sastāvs
Tīruma gaurs no ķīmiskā viedokļa ir pētīts maz, taču ir apstiprināts,
ka tajā ir bioloģiski aktīvi savienojumi. Augs
satur triterpēnu tipa saponīnus, flavonoīdus (kvercetīna un kemferola atvasinājumus glikozīdu formā), fenolskābes (kafijskābi, hlorogēnskābi, p-kumarīnskābi), nelielu daudzumu organisko skābju, tostarp oksālskābi, kā arī sēklās taukskābes- linolskābi, oleīnskābi un palmitīnskābi. Augā konstatētas arī minerālvielas, galvenokārt, kālijs, kalcijs, magnijs un silīcija savienojumi.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Ārstnieciskās īpašības šim augam nodrošina tajā esošie flavonoīdi. Šiem bioloģiski aktīvajiem savienojumiem piemīt pretiekaisuma, antibakteriālas un asiņošanu apturošas īpašības. Flavonoīdu asiņošanu apturošās īpašības lieti noder dzemdes, zarnu asiņošanas gadījumā, kā arī palīdz cīnīties ar dažāda tipa iekaisumiem.
Papildus tam literatūrā par Spergula arvensis minēta arī iespējama savelkoša un viegli diurētiska iedarbība, kas tiek saistīta ar polifenolu un saponīnu klātbūtni. Atsevišķos eksperimentālos pētījumos auga ekstrakti demonstrējuši mērenu antimikrobiālu aktivitāti pret dažiem baktēriju celmiem, kā arī antioksidatīvu potenciālu in vitro modeļos.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā šī auga novārījumus un nostādinājumus lieto, lai ārstētu klepu, sāpes vēderā, bruku un dažādas ginekoloģiskas saslimšanas. Aplikāciju un komprešu veidā šo augu pielieto artrīta un reimatisma gadījumā.
Tradicionālajā lietojumā dažos reģionos augs aprakstīts arī kā līdzeklis brūču apkopē un ādas kairinājuma mazināšanai. Tomēr jāuzsver, ka klīnisku pētījumu dati par cilvēkiem ir ierobežoti, un lielākā daļa informācijas balstās uz laboratoriskiem vai etnobotāniskiem avotiem.







