 |  |  |  |  |
 |  |
- Angliski: broad-leaved Pondweed
- Vāciski: Schwimmendes Laichkraut
- Zviedru: gäddnate
- Igauņu: ujuv penikeel
- Lietuviešu: plūduriuojančioji plūdė
- Krievu: рдест плавающий
Bioloģiskais apraksts
Peldošā glīvene ir daudzgadīgs ūdens augs, kurš izvēlas augt saldūdenī vai vāji sāļā ūdenī. Augs iestiprinās gruntī un ar garu dzinumu palīdzību uzpeld ūdens virspusē. Saknenis ir sazarots un ložņājošs. Sakneņi mezgli, līdzīgi kā gumi paliek resnāki tuvojoties rudenim.
Stublājs resns, pildīts ar gaisu saturošiem audiem, lai nodrošinātu sev peldētspēju. Tas var būt gan sazarots, gan nesazarots. Šķērsgriezumā stublājs ir apļa formas un garumā tas spēj izaugt līdz 150cm. Uz stublāja atrodas zemūdens lapas uz gariem lapu kātiem. Augšpusē atrodas lapas, kuras peld pa ūdens virsu.
Zemūdens lapām nav lapu plātnes, izkārtotas pamīšus, lineāras vai lancetveidīgas, dažkārt pilnībā reducētas. Lapas garums var būt līdz pat pus metram. Veidojas tās pavasarī un pilnībā izjūk auga ziedēšanas laikā.
Peldošās glīvenes virsūdens lapas ir brūngani zaļā krāsa, biezas, ādainas, izstieptas vai ovālas. Pie pamatnes sirdsformas šķēlums. Galotnē smailas vai trulas. Peldošās lapas ir 7-13cm garas un 5-8cm platas. Izvietotas pamīšus uz gariem lapu kātiem.
Ziedkāti ir 5-12cm gari un cēli pacelti virs ūdens. Uz tiem atrodas vārpveida ziedkopas 4-6cm garas. Ziediņi maziņi, neizteiksmīgi, zaļgani, divdzimuma, apputeksnējas ar vēja palīdzību. Zied augs jūnijā- jūlijā. Ziedēšanas laikā visas zemūdens lapas augam izzūd.
Auglis apgrieztas olformas riekstiņš ar īsu “deguntiņu”. Sēklas nobriest jūlijā- augustā. Sēklas var ilgi atrasties uz ūdens virsmas un pārvietoties ar ūdens straumi lielos attālumos.
Ievākšana un apstrāde
Lapas ievāc visas vasaras laikā no jūlija līdz augustam. Pēc ievākšanas lapas kārtīgi nomazgā, tiek atbrīvotas no gružiem un pēc tam tiek žāvētas ēnainā un labi vēdināmā vietā. Drogu pako papīra maisos un uzglabā sausā, tumšā vietā ne ilgāk par vienu gadu.
Ķīmiskais sastāvs
Uz doto mirkli peldošās glīvenes ķīmiskais sastāvs izpētīts ir nepietiekami. Taču ir zināms, ka augs satur flavonoīdus (kvercetīna, kemferola un luteolīna atvasinājumus), fenolskābes (kafijskābi, ferulskābi, p-kumarīnskābi), citus polifenolus un tanīnus, kā arī nelielu daudzumu saponīniem līdzīgu savienojumu. Augā konstatēti arī karotinoīdi, tostarp β-karotīns un ksantofili, kā arī hlorofils. Lipīdu frakcijā identificētas taukskābes- linolskābe, linolēnskābe, palmitīnskābe un oleīnskābe, un fitosteroli, tostarp β-sitosterols, kā arī triterpēnu atvasinājumi. Sastāvā ietilpst arī šķīstošie ogļhidrāti un polisaharīdi, kā arī minerālvielas, piemēram, kālijs, kalcijs, magnijs, dzelzs un mangāns.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Uz doto mirkli peldošās glīvenes ķīmiskais sastāvs izpētīts ir nepietiekami. Taču ir zināms, ka augā ir daudz miecvielu, rodoksantīns, askorbīnskābe, dažu veidu flavonoīdu un alkaloīdu.
Kaut arī auga ķīmiskais sastāvs ir maz pētīts, taču savu labumu cilvēkam tas spēj dot! Piemēram, augā esošā askorbīnskābe ir lielisks līdzeklis, lai stiprinātu imūnsistēmu un asinsvadu sieniņas. Flavonoīdi aktivizē gremošanas fermentus, kā arī tiem piemīt asiņošanu apturošas un pretiekaisuma īpašības.
Papildus literatūrā par Potamogeton natans minēta arī augā esošo polifenolu un miecvielu savelkošā iedarbība, kas var pamatot tradicionālo lietojumu caurejas, gļotādu kairinājuma un virspusēju asiņojumu gadījumos.
Atsevišķos laboratoriskos pētījumos konstatēta mērena antioksidatīva un pretmikrobu aktivitāte auga ekstraktiem, kas saistāma ar fenolisko savienojumu kopumu.
Ūdensaugiem raksturīgā bioaktīvo vielu kombinācija pieļaut arī vieglu lokālu pretiekaisuma un audu reģenerāciju veicinošu potenciālu, tomēr klīnisku pētījumu dati par cilvēkiem nav pieejami, un farmakoloģiskā iedarbība balstās, galvenokārt, uz eksperimentāliem vai empīriskiem novērojumiem.
Tautas medicīna
Tā kā augs nav izpētīts, tad arī tautas medicīnā to plaši nepielieto. Izmanto pagātnē gūtās atziņas un izmanto auga novārījumus, lai sakārtotu gremošanu (novērstu kolikas), izmanto kā pretiekaisuma un savelkošu līdzekli.
Augu lieto arī ārīgi, lai ārstētu ādas iekaisumus, abscesus, furunkulus, kašķi un ādas niezi. Ar peldošās glīvenes novārījumu skalo brūces, apstrādā apdegumus. Novārījuma kompreses izmanto uz sāpošām locītavām un ārstē izmežģījumus, sasitumus, lūzumus un sastiepumus.