• angliski: common Stork’s-bill
• vāciski: Gemeiner Reiherschnabel
• zviedru: skatnäva
• igauņu: harilik kurekael
• lietuviešu: paprastasis dalgutis
• krievu: журавельник обыкновенный

Velnarutka grābeklīte ir viengadīgs, siltas ziemas gadījumā divgadīgs augs, 60cm augumā. Augs veido piesaknes lapu rozeti uz gariem kātiem, stublāja lapas sakārtotas pamīšus visa stublāja garumā. Auga stublājs un lapas klātas ar lipīgu, garu apmatojumu, tāpēc viss augs ir lipīgs un raupjš. Ziedi rozā- lielīgā vai rozā- violetā krāsā, 1-2cm diametrā. Augļi- sausa, brūni- zaļa, knābjveida kārbiņa.

Latvijā ir sastopamas vēl pāris, līdzīgas auga sugas, ar kurām vēlams iepazīties pirms dodaties ievākt šo: lipīgā grābeklīte (Erodium lebelii jord.), stārķu grābeklīte (Erodium ciconium L.),  sarmatainā grābeklite (Erodium lacinatum).

Ārstnieciskam nolūkam izmanto auga virszemes daļu. To ievāc auga ziedēšanas laikā, no aprīļa līdz septembrim. Augu griež līdz ar piesaknes rozeti. Augu žāvē izklātu saulē vai piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 45-50C temperatūru. Gatavu drogu uzglabā papīra maisos un uzglabā ne ilgāk par 2 gadiem.

Ķīmiski šis augs ir izpētīts pietiekami. Velnarutka grābeklītē atrasti flavonoīdi, organiskās skābes, saponīni no triterpēnu grupas, cukuri, sveķvielas un miecvielas, kā arī acetilholīns, vitamīni C un K, kalcijs un citi mikroelementi. Velnarutka grābeklītes sēklās atrasti augu tauki.

Ārstnieciskā nozīme

Velnarutka grābeklītes ārstnieciskās īpašības saistās ar šī auga bagātīgo ķīmisko sastāvu. Miecvielas nodrošina savelkošu iedarbību. Askorbīnskābe un vitamīns C, kopā ar flavonoīdiem nodrošina asiņošanas apturošas īpašības. Acetilholīns palīdz noņemt spazmas perifēriskajos asinsvados.

Arī tautas medicīnā ir zināmas šī auga vērtīgās īpašības. Auga nostādinājumu lieto iekšējo orgānu asiņošanas gadījumā, ar to ārstē arī angīnu, stomatītu, faringītu, krampjus, skalo ar to arī nedzīstošas brūces.

Velnarutka grābeklītes novārījums ir efektīvs līdzeklis saaukstēšanās, plaušu iekaisuma un pleirīta gadījumā. To lieto arī zarnu uzpūšanās un diarejas gadījumā.

Tautas medicīnā velnarutka grābeklītes novārījumu, lieto kā līdzekli stenokardijas gadījumā.

Augu lieto arī ārīgi, lai ārstētu ādas trūces un furunkulus.

Velnarutka grābeklīte (Erodium cicutarium) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Ūdenī šķīstošas vielas:

• flavonoīdi – pretiekaisuma, antioksidanta un kapilāru nostiprinoša iedarbība
• organiskās skābes – veicina vielmaiņu, antioksidanti
• cukuri – enerģijas avots un uzlabo šūnu barošanu
• vitamīni C un K – antioksidanti un asins recēšanas regulatori
• miecvielas – pretiekaisuma un saistvielu īpašības
• kalcijs un mikroelementi – svarīgi kaulu un šūnu funkcijām

Spirtā šķīstošas vielas:

• saponīni (triterpēnu grupa) – pretiekaisuma, imūnsistēmu stimulējoša un antimikrobu iedarbība
• acetilholīns – neirotransmiters, kas ietekmē nervu sistēmu

Taukos šķīstošas vielas:

• augu tauki (sēklās) – enerģijas avots, ādas un šūnu barošana

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• flavonoīdi un miecvielas – maigs izvilkums ar pretiekaisuma un mitrinošu efektu

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja: Lietojama pretiekaisuma un imūnstimulējošiem mērķiem, piemērota vieglai organisma attīrīšanai.
Spirta tinktūra: Efektīva saponīnu un acetilholīna iegūšanai, lietojama nervu sistēmas un asinsrites atbalstam.
Eļļas izvilkums: Var tikt izmantots ādas kopšanai un iekaisumu mazināšanai.
Glicerīna izvilkums: Maigs, piemērots jutīgai ādai un gļotādām.

Nav ieteicams lietot

Augs ir netoksisks, taču arī tam piemīt savas blaknes. To nebūtu vēlams dot bērniem, grūtniecē un ar krūti barojošām māmmiņām, kā arī lietot cukura diabēta un hipertonijas, tromboflebīta, varikozo vēnu, paaugstinātas asins reces gadījumā.

Lasīt par smiltāju grīsli->