 |  |  |  |  |
 |  |
- angliski: common Stork’s-bill
- vāciski: Gemeiner Reiherschnabel
- zviedru: skatnäva
- igauņu: harilik kurekael
- lietuviešu: paprastasis dalgutis
- krievu: журавельник обыкновенный
Bioloģiskais apraksts
Velnarutka grābeklīte ir viengadīgs, siltas ziemas
gadījumā divgadīgs augs, 60cm augumā. Augs veido piesaknes lapu rozeti uz
gariem kātiem, stublāja lapas sakārtotas pamīšus visa stublāja garumā. Auga
stublājs un lapas klātas ar lipīgu, garu apmatojumu, tāpēc viss augs ir lipīgs
un raupjš. Ziedi rozā- lielīgā vai rozā- violetā krāsā, 1-2cm diametrā. Augļi-
sausa, brūni- zaļa, knābjveida kārbiņa.
Latvijā ir sastopamas vēl pāris, līdzīgas auga
sugas, ar kurām vēlams iepazīties pirms dodaties ievākt šo: lipīgā grābeklīte
(Erodium lebelii jord.), stārķu grābeklīte (Erodium ciconium L.),
sarmatainā grābeklite (Erodium lacinatum).
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskam nolūkam izmanto auga virszemes daļu.
To ievāc auga ziedēšanas laikā, no aprīļa līdz septembrim. Augu griež līdz ar
piesaknes rozeti. Augu žāvē izklātu saulē vai piespiedu žāvētājos nepārsniedzot
45-50C temperatūru. Gatavu drogu uzglabā papīra maisos un uzglabā ne ilgāk par
2 gadiem.
Ķīmiskais sastāvs
Velnarutka grābeklītē (Erodium cicutarium) ķīmiskais sastāvs ir salīdzinoši labi dokumentēts fitoķīmijas pētījumos. Augā dominē dažādi polifenoli un flavonoīdi, tostarp kvercetīna, kemferola un izoramnetīna atvasinājumi, kā arī tanīni un ellagi skābes tipa savienojumi. Konstatēti arī triterpēni, fitosteroli (piemēram, β-sitosterols) un neliels daudzums saponīnu.
Augā ir arī organiskās skābes- oksālskābe un citronskābe, kā arī askorbīnskābe. Sēklās un lapās identificētas taukskābes, galvenokārt, linolskābe, palmitīnskābe un oleīnskābe, kā arī dažādi lipīdu atvasinājumi un fitoalefīni. Auga virszemes daļās noteikts arī karotinoīdu saturs, tostarp β-karotīns un luteīns, kas papildina antioksidatīvo aktivitāti.
Minerālvielu sastāvs ietver kāliju, kalciju, magniju, fosforu un mikroelementus, piemēram, mangānu un dzelzi. Papildus pētījumos identificēti mazmolekulāri aromātiskie aldehīdi, alkaloīdi un fenola glikozīdi, kas var nodrošināt dažādus bioloģiskos efektus. Kopumā Erodium cicutarium ķīmiskais profils raksturojas kā kombinācija no polifenoliem, flavonoīdiem, saponīniem, taukskābēm un minerālvielām, kas kopumā nodrošina augam bioloģiski aktīvu potenciālu.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Velnarutka grābeklītes ārstnieciskās īpašības saistās ar šī auga bagātīgo ķīmisko sastāvu. Miecvielas nodrošina savelkošu iedarbību. Askorbīnskābe un vitamīns C, kopā ar flavonoīdiem nodrošina asiņošanas apturošas īpašības. Acetilholīns palīdz noņemt spazmas perifēriskajos asinsvados.
Papildus literatūrā par Erodium cicutarium minēts, ka auga ekstrakti satur arī tanīnus, ellagi skābes, triterpēnus un fitosterolus, kā arī nelielu daudzumu saponīnu. Šo savienojumu kombinācija var pastiprināt antioksidatīvo, pretiekaisuma un viegli diurētisko iedarbību.
Augā esošie aromātiskie aldehīdi un fenola glikozīdi var veicināt mikrobu aktivitātes modulāciju, kas daļēji izskaidro tradicionālajā lietojumā novēroto iedarbību pret krampjiem un iekaisumiem.
Papildus askorbīnskābei un flavonoīdiem auga lipīdu un karotinoīdu frakcija (β-karotīns, luteīns) sniedz antioksidatīvu atbalstu audu atjaunošanai.
Tautas medicīna
Arī tautas medicīnā ir zināmas šī auga vērtīgās
īpašības. Auga nostādinājumu lieto iekšējo orgānu asiņošanas gadījumā, ar to
ārstē arī angīnu, stomatītu, faringītu, krampjus, skalo ar to arī nedzīstošas
brūces.
Velnarutka grābeklītes novārījums ir efektīvs
līdzeklis saaukstēšanās, plaušu iekaisuma un pleirīta gadījumā. To lieto arī
zarnu uzpūšanās un diarejas gadījumā.
Tautas medicīnā velnarutka grābeklītes novārījumu,
lieto kā līdzekli stenokardijas gadījumā.
Augu lieto arī ārīgi, lai ārstētu ādas trūces un
furunkulus.