 |  |  |  |  |
 |  |
- Angliski: sand Sedge
- Vāciski: Sand-Segge
- Zviedru: sandstarr
- Igauņu: liivtarn
- Lietuviešu: smiltyninė viksva
- Krievu: осока песчаная
Bioloģiskais apraksts
Smiltāja grīslis ir daudzgadīgs augs ar garu (8-10m) šņorveida sakni, kurai raksturīga mizas atslāņošanās un izteikta smarža. Uz saknes formējas jaunie dzinumi. Stublājs augām trīsšķautņains, mazliet samtains un stipri apmatots augšdaļā. Lapas šauras, lineāras, cietas, makstveidīgas, samtainas ar asām malām. Maijā- jūnijā uz dzinumiem parādās jauni, sīki, viendzimuma ziediņi. Tie ir izvietoti izstieptā vārpiņā pa 6-15. Apakšējie ziediņi uz vārpas ir sievišķi, augšējie vīrišķi. Sēkla- čaulu segts riekstiņš.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskam nolūkam izmanto smiltāja grīšļa pazemes daļu- sakneņus ievāc agrā pavasarī vai vēlā rudenī. Pirms augs sāk veģetāciju vai kad jau ir beidzis. Sakneni griež nelielos gabalos (~10cm) un žāvē ēnainā un labi vēdināmā vietā. Ir pieļaujama drogas žāvēšana piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 40C temperatūru. Saknes žūs lēni, taču tās ir tendētas sākt pūt, līdz ar to, tām ir jābūt izžāvētām līdz tās kļūst lūstošas. Gatavas saknes uzglabā sausā un tumšā vietā ne ilgāk par 3 gadiem.
Der zināt, ka Latvijā šis augs ir sastopams tikai gar Baltijas jūras līniju!
Ķīmiskais sastāvs
Ķīmiskais sastāvs ir daļēji pētīts, galvenokārt, botānikas un fitoķīmijas kontekstā. Augā konstatēti flavonoīdi, galvenokārt, kvercetīna un kemferola atvasinājumi, tanīni un dažas fenolskābes. Virszemes daļās sastopami karotinoīdi, tostarp β-karotīns, un hlorofils. Augā ir neliels saponīnu daudzums, kā arī organiskās skābes, piemēram, citronskābe un oksālskābe. Sēklās un stublājos identificētas taukskābes, galvenokārt, linolskābe, palmitīnskābe un oleīnskābe. Minerālvielu saturs ietver kāliju, kalciju, magniju, fosforu un mikroelementus, piemēram, dzelzi un mangānu. Kopumā ķīmiskais profils raksturojas kā kombinācija no polifenoliem, flavonoīdiem, saponīniem, taukskābēm un minerālvielām, kas ir tipiska smilšainu un sausāku augu dzīvotnēm.
Sakņu ķīmiskais sastāvs atšķiras no virszemes daļas, tajās koncentrēti vairāk miecvielu un polisaharīdu tipa savienojumi, kas nodrošina savelkošu un viegli diurētisku iedarbību. Saknēs ir arī flavonoīdu atvasinājumi, tanīni un neliels saponīnu daudzums, kā arī organiskās skābes, piemēram, oksālskābe. Minerālvielas saknēs ir koncentrētākas nekā virszemes daļās, īpaši kālijs, magnijs un kalcijs. Tādējādi ārstnieciskajai lietošanai saknes nodrošina lielāku bioaktīvo vielu koncentrāciju nekā stublāji un lapas, un tieši tās tiek izmantotas novārījumos, uzlējumos un kompresēs tradicionālajā medicīnā.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Laboratoriskos pētījumos, šajā augā ir atrasti vērtīgi saponīni, kuri ķīmiski ir līdzvērtīgi saponīniem, kuri ir sastopami vērtīgā tropiskā augā- sarsaparilla. Saponīni veicina krēpu šķīšanu un to izvadi no bronhiem, turklāt stimulē kortikosteroīdu sintēzi, kā arī ir novērota ūdens- sāļu vielmaiņas regulācija. Augs aktivizē arī vairogdziedzera hormonus un stimulē imūnās sistēmas darbību.
Smiltāja grīslis iedarbojas antiseptiski, žulti dzenoši, urīna dzenoši, sviedru dzenoši, atsāpinoši, pretiekaisuma, asins attīroši, mīkstinoši un atkrēpošanos veicinoši.
Papildus literatūrā minēts, ka auga saknes satur arī flavonoīdu atvasinājumus, tanīnus un polisaharīdus, kas pastiprina savelkošo un pretiekaisuma efektu.
Sakņu bioaktīvās vielas var veicināt nieru un aknu funkciju regulāciju, palīdzot urīna dzenošajai iedarbībai un gremošanas trakta darbības normalizēšanai.
Auga minerālvielu un askorbīnskābes saturs sniedz papildu antioksidatīvu atbalstu, kā arī veicina audu atjaunošanos. Šie savienojumi papildina tradicionālajā medicīnā novēroto efektu pret bronhu, ādas un gremošanas trakta saslimšanām.
Tautas medicīna
Augs ir pazīstams arī dažādu valstu tautas medicīnā, īpaši Eiropā (Austrija, Bulgārija, Vācija u.c.). Auga saknes novārījumus un nostādinājumus izmanto saaukstēšanās slimību, stipra klepus, traheobronhīta un bronhīta, pneimonijas, plaušu tuberkulozes gadījumā.
Smiltāja grīšļa novārījumi ir efektīvi gremošanas trakta slimību ārstēšanai, īpaši ja tās pavada diareja, zarnu kolikas, meteorisms un aizcietējumi. Lietderīgi smiltāju grīsli ir lietot arī podagras un reimatisma gadījumā. Novārījumi palīdzēs arī endokrīnās sistēmas darbības traucējumu gadījumā un urīnpūšļa slimību gadījumā.
Smiltāju grīšļa novārījumus lieto arī vannās un aplikācijās, lai mazinātu un ārstētu dažādu ādas slimību izpausmes (psoriāze, ekzēmas, furunkuli, sarkanais plakanais kašķis, dažādu izcelsmju dermatīts).
Smiltāju grīšļa preparāti ir lietojami arī mazasinības gadījumā, jo augs spēj uzlabot asins sastāvu.
Dažādu Eiropas tautu medicīnā ar smiltāju grīšļa palīdzību, visbiežāk, ārstē bronhītu, pleirītu, aizcietējumus, podagru un reimatismu. Tēja no auga virszemes daļas uzlabo gremošanu. Novārījumus rekomendē izmantot ārīgi sarkanās vilkēdes un kolagenēzes ārstēšanai.
Ar smiltāja grīsli skalo matus, lai apturētu to izkrišanu.