Jānītis Kanādas
Erigeron canadensis L.

Kanādas jānītis

   

  • angliski: Canadian Fleabane
  • vāciski: Kanadisches Berufkraut
  • zviedru: kanadabinka
  • igauņu: kanada pujukakar
  • lietuviešu: kanadinė konyza
  • krievu: мелколепестник канадский

Bioloģiskais apraksts

Kanādas jānītis ir viengadīgs augs, augumā 15-150cm (retāk, līdz 200cm). Stublājs stāvs, rievots, augšdaļā sazarots, klāts ar raupjiem matiņiem. Lapas izkārtotas pamīšus, bez pielapēm, augšējās sēdošas, gludu malu, zemākās uz īsiem lapu kātiem, reti zobotas gar malu. Lapu daivas lineāri- lancetveida, izstiepti smailas, apmatotas. Ziedi nelieli, bālgani, izvietoti nelielās, īpaša tipa ziedkopās- kurvīšos. Auglis- sēklenis. Sēklas bez endospermas. Zied no jūnija līdz septembrim.

Ievākšana un apstrāde

Ārstnieciskās īpašības piemīt auga virszemes daļai- stublājiem, lapām un ziediem. Augu ievāc bez raupjajām stublāja daļām (apakšējās daļas), ziedēšanas laikā. Griež auga augšdaļu, vidēji 10-15cm, sien buntītēs, karina zem nojumes, ēnainā un labi vēdināmā vietā. Ziedus atsevišķi no stublājiem klāj uz papīra un žāvē tā. Gatavu drogu uzglabā elpojošā tarā (kartona kārbas), līdz 1 gadam.

Ķīmiskais sastāvs

Kanādas jānītis ir ēterisks augs, kurā var atrast 0,33-1,72% ēterisko eļļu. Turklāt, augā atrastas bioloģiski aktīvās vielas, kā flavonoīdi, saponīni, alkaloīdi, miecvielas, holīns, vitamīns C, limonēns, terpineols, dipentēns, aldehīdi, sveķi un minerālie sāļi.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Kanādas jānītis ir ārstniecības augs ar izteiktu hemostatisku un savelkošu darbību, kas galvenokārt saistīta ar miecvielu, flavonoīdu, ēteriskās eļļas un citu fenolisko savienojumu klātbūtni. Tas iedarbojas asiņošanu apturoši, veicinot kapilāru tonusu un samazinot to caurlaidību, kā arī pretiekaisuma virzienā, mazinot audu kairinājumu un eksudāciju. Augam piemīt arī viegla spazmolītiska un antiseptiska iedarbība, kas padara to piemērotu urīnceļu un gremošanas trakta iekaisuma procesos.

Tradicionāli tas tiek uzskatīts par efektīvu līdzekli dizentērijas gadījumā, jo savelkošā darbība palīdz samazināt zarnu gļotādas iekaisumu un pārmērīgu sekrēciju. Papildus jāatzīmē, ka auga flavonoīdi un fenolskābes nodrošina antioksidatīvu aktivitāti, kas var būt nozīmīga hronisku iekaisuma procesu gadījumā. Ēteriskā eļļa, kuras sastāvā ietilpst monoterpēni un seskviterpēni, izrāda antibakteriālu un fungistatisku iedarbību. Eksperimentālos pētījumos konstatēta arī viegla diurētiska un urīnceļu antiseptiska iedarbība, kas pamato tā lietojumu cistīta un prostatīta gadījumā.

Attiecībā uz matu augšanu, iespējams, iedarbība saistīta ar lokālu mikrocirkulācijas stimulāciju un pretiekaisuma efektu galvas ādā, kas uzlabo matu folikulu funkcionālo stāvokli.

Tautas medicīna

Tautas medicīnā Kanādas jānītis galvenokārt tiek izmantots kā asiņošanu apturošs un organismu stiprinošs līdzeklis. Īpaši plaši tas lietots dzemdes asiņošanas gadījumos, kur populāra bijusi ēteriskās eļļas lietošana nelielās devās. Auga uzlējumi un novārījumi izmantoti arī deguna, zarnu, plaušu un hemoroidālās asiņošanas apturēšanai, kā arī pēc dzemdībām un zobu ekstrakcijām.

To lieto podagras, artrozes, cistīta un prostatīta gadījumā, balstoties uz pretiekaisuma un urīnceļu antiseptisko darbību. Reimatoīdā poliartrīta terapijā spirta ekstraktu tradicionāli kombinē ar citiem pretiekaisuma augiem, piemēram, Filipendula ulmaria, lai pastiprinātu iedarbību. Endometriozes gadījumā to lieto kombinācijās ar Lavandula angustifolia, Artemisia absinthium, Calendula officinalis un Achillea millefolium, tādējādi iegūstot kompleksu pretiekaisuma un hemostatisku efektu.

Tautas praksē Kanādas jānīša preparātus lieto spēcīgu menstruāciju gadījumos un klimaktēriskajā periodā, kā arī urīnpūšļa un priekšdziedzera iekaisumu ārstēšanai. Novārījumus izmanto ārīgi acu iekaisumu, ādas izsitumu un kašķa gadījumā. Galvas ādas kopšanā novārījumu lieto matu skalošanai, lai stiprinātu matus un veicinātu to augšanu, kas saistīts ar lokālu asinsrites uzlabošanu un pretiekaisuma iedarbību.

Kopumā Kanādas jānītis tautas medicīnā ieņem nozīmīgu vietu kā daudzpusīgs hemostatisks un pretiekaisuma līdzeklis, kura iedarbība balstās uz savelkošo, antiseptisko un tonizējošo īpašību kombināciju.

Jānītis Kanādas (Erigeron canadensis L.) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Kanādas jānītis ir aromātisks augs ar daudzveidīgu bioloģiski aktīvo vielu profilu.

Ūdenī šķīstošas vielas:

  • flavonoīdi – pretiekaisuma, antioksidanta un kapilāru nostiprinoša iedarbība
  • saponīni – pretiekaisuma un imūnstimulējošas īpašības
  • miecvielas – pretiekaisuma un saistvielu funkcijas
  • holīns – svarīgs nervu sistēmas funkcionēšanai
  • vitamīns C (askorbīnskābe) – antioksidants, imunitātes stiprināšana

Spirtā šķīstošas vielas:

  • ēteriskā eļļa (0,33–1,72%) – satur limonēnu, terpineolu, dipentēnu, aldehīdus un citas terpenveidīgas vielas ar pretmikrobu un pretiekaisuma īpašībām
  • alkaloīdi – bioloģiski aktīvi, potenciāli pretiekaisuma un nervu iedarbība

Taukos šķīstošas vielas:

  • sveķi – mīkstinoša un aizsargājoša iedarbība

Glicerīnā šķīstošas vielas:

  • nav pietiekamu datu

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja: Lietojama pretiekaisuma un imūnstimulējošiem nolūkiem, gatavojama no žāvētiem augiem.
Spirta tinktūra (40–60%): Efektīva ēterisko eļļu un alkaloīdu ekstrakcijai.
Eļļas izvilkums: Mazāk izplatīts, bet var izmantot ādas kopšanai.

Nav ieteicams lietot

Kanādas jānītis nerada blaknes, taču to nav vēlams lietot grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī ar tā preparātiem neārstē bērnus.

Kosmētiskā nozīme

Kanādas jānīša novārījumu lieto, lai ārstētu dažādas ādas slimības (dermatozes, izsitumus, kašķi). Turklāt, šis augs ir efektīvs bojātu matu kopšanai un atjaunošanai.

Lasīt par purva jāņeglīti->