• angliski: Sweet-flag
• vāciski: Kalmus
• zviedru: kalmus
• igauņu: harilik kalmus
• lietuviešu: balinis ajeras
• krievu: аир

Bioloģiskais apraksts

Parastā kalme, daudzgadīgs augs, augumā 60-100cm. Saknenis resns, cilindrisks, viļņots, novietots horizontāli, gandrīz vai grunts virspusē, izaug līdz 1,5m. Saknes tievas novietotas sakneņa mezglos. Saknenim un pašam augam piemīt spēcīgs un īpatnējs aromāts. Stublājs stāvs, nesazarots, noapaļots, no vienas puses gluds, no otras asi rievots. Lapas zobenveida. Ziedi maziņi, zaļi- dzelteni, divdzimuma, savāktas vālītē garumā no 4-12cm. Zied sākot ar maiju līdz jūlijam. Auglis- ādaina daudzsēklu sarkana oga. Latvijas apstākļos augs parasti nevairojas ar sēklām, jo nav kas to apputeksnē, tāpēc to pavairo ar saknēm.

Ievākšana un apstrāde

Ārstnieciskam nolūkam izmanto žāvētās un svaigas kalmes saknes. Saknes ievāc agrā pavasarī un vēlu rudeni. Lūgums, izrokot, parasto kalmi, ar nazi nogriežam sakneni, taču vietā no kuras aug lapas, atstājam saknes gabalu, apmēram, 5cm lielu un iestādām to atpakaļ gruntī- tas turpinās augt. Sakneni nomazgā, savītina svaigā gaisā, sagriež gabalos pa 20cm un žāvē, nepārsniedzot 30C temperatūru.

Ķīmiskais sastāvs

Parastās kalmes saknē ir aptuveni 3% ēteriskās eļļas, kuras galvenie komponenti ir monoterpēni (kamfēns, kampars, borneols) un seskviterpēni (akorons, izoakorons, akoroksīds u.c.). Papildus satur aromātiskos savienojumus (azarons, evgenols) un citus fitokompromentus.

Neskaitot ēterisko eļļu, saknēs atrodami arī specifiski šim augam rūgtie savienojumi, piemēram, glikozīds akorīns un rūgtviela akoretīns, kā arī miecvielas, askorbīnskābe, palmīnskābe, ciete, holīns un vitamīni. Sakneņa raksturīgo aromātu nodrošina azarilaldehīds.

Latvijā sastopama triploīdais variants, kas satur ievērojami lielāku ēteriskās eļļas koncentrāciju nekā diploīdās formas, un šī īpašība padara augu farmakoloģiski aktīvāku un bīstamāku.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Parastās kalmes ēteriskās eļļas, rūgtais glikozīds akorīns un seskviterpēni iedarbojas uz garšas receptoriem, paaugstinot apetīti un reflektoriski stimulējot kuņģa un žults sekrēciju. Tās labvēlīgi ietekmē žultspūšļa tonusu, veicina žults atplūdi, uzlabo gremošanu, veicina gāzu izvadi un pastiprina diurēzi. Miecvielas pastiprina ārstniecisko efektu, iedarbojoties kā pret diarejas un pretiekaisuma līdzeklis.

Eksperimentāli ir pierādīts, ka parastā kalme iedarbojas spazmolītiski, holerētiski un holekinētiski. Sakneņa preparāti demonstrē bakteriostātisku un fungistātisku aktivitāti, īpaši pret Staphylococcus aureus un Escherichia coli. Ūdens un spirta izvilkumi nomāc shigella, proteja un pseudomonas aeruginosa nūjiņu augšanu.

Triplodijas forma Latvijā sastopama reti, taču tā satur ievērojami augstāku ēteriskās eļļas koncentrāciju, kas padara augu farmakoloģiski aktīvāku un bīstamāku- lielākas devas var izraisīt kuņģa-gremošanas trakta kairinājumu, galvassāpes, paaugstinātu asinsspiedienu un CNS uzbudinājumu.

Vēsturiskā atkāpe

Parastā kalme ir Austrumu Āzijas izcelsmes augs (dzimtene — Indija, Ķīna). No turienes tas izplatījās uz Tuvajiem Austrumiem, Turciju un Austrumu Eiropu. Jau 17. gadsimtā to sāka kultivēt Ziemeļeiropas botāniskajos dārzos, vēlāk kļuva par savvaļas augu un izplatījās visā Eiropā.

Tautas medicīna

Tautas medicīnā parastās kalmes sakneņa nostādinājumus lieto gastrīta gadījumā ar pazeminātu skābumu, kuņģa un zarnu kolītu, diareju, hepatītu, holecistītu, nieru, urīnpūšļa un urīnceļu iekaisumiem, kā arī neregulāru mēnešreižu un žults ceļu slimību ārstēšanai.

Vīriešiem

Vīriešiem sakneņa preparāti tiek pielietoti dzimumspēka un libido uzlabošanai, īpaši pēc smagām slimībām, operācijām vai fiziskas pārguršanas. Augu lieto impotences ārstēšanai, kas saistīta ar nervu darbības traucējumiem, bieži kombinējot ar citiem augiem tonizējošos maisījumos.

Smaržīgā kalme (Acorus calamus L.) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Smaržīgās kalmes sakneņi satur daudzveidīgas bioloģiski aktīvās vielas, īpaši ēterisko eļļu (līdz 3 %), kuras sastāvdaļām piemīt pretmikrobu, spazmolītiska un tonizējoša iedarbība. Augu izmanto gremošanas veicināšanai, nervu sistēmas līdzsvarošanai un elpceļu veselībai.

Ūdenī šķīstošas vielas:

• miecvielas – pretiekaisuma un savelkoša iedarbība
• holīns – nervu sistēmas darbības atbalsts, piedalās acetilholīna sintēzē
• ciete – enerģijas avots, mīkstinoša iedarbība gļotādām
• askorbīnskābe (C vitamīns) – antioksidants, imunitātes stiprināšana
• jods – vairogdziedzera veselībai svarīgs mikroelements
• vitamīni (nelielos daudzumos) – kopējs atbalsts vielmaiņai

Spirtā šķīstošas vielas:

• monoterpēni (kamfēns, kampars, borneols) – antiseptiska, atsvaidzinoša un viegli stimulējoša iedarbība
• seskviterpēni (akorons, izoakorons, akoroksīds) – pretiekaisuma, spazmolītiska un sedatīva iedarbība
• aromātiskie savienojumi (azarons, evgenols) – antibakteriāla un pretsāpju iedarbība, gremošanas funkciju uzlabošana
• azorilaldehīds – raksturīgās smaržas komponents ar tonizējošu efektu
• rūgtais glikozīds akorīns – gremošanas sulu sekrēciju veicinošs, ēstgribu stimulējošs
• akoretīns (rūgtviela) – veicina gremošanu un žults sekrēciju

Taukos šķīstošas vielas:

• ēteriskā eļļa (3 %) – satur monoterpēnus un seskviterpēnus ar antimikrobiālu, spazmolītisku un aromātisku iedarbību
• palmintskābe – pretiekaisuma īpašības, ādu mīkstinoša iedarbība

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• daļa aromātisko savienojumu (azarons, borneols, evgenols) – saglabā smaržu, viegli antiseptiska iedarbība
• ūdenī šķīstošās vielas (miecvielas, holīns) – nodrošina maigu, gļotādu saudzējošu efektu

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Gatavo no sakņu pulvera vai smalki sagrieztiem sakneņiem. Lieto nelielos daudzumos, lai veicinātu gremošanu, mazinātu vēdera uzpūšanos un stimulētu apetīti. Uzlējumu nedrīkst lietot ilgstoši vai lielās devās.

Spirta tinktūra (vēlams 40–60 %):
Ļoti piemērota ēteriskās eļļas un rūgto savienojumu izvilkšanai. Tinktūra tiek lietota iekšķīgi nelielās devās pie gremošanas traucējumiem vai nervozitātes, kā arī ārīgi – sāpju vai iekaisuma gadījumā.

Eļļas izvilkums:
Mazāk efektīvs salīdzinājumā ar spirta tinktūru, bet var tikt izmantots ādas kopšanai un masāžām, pateicoties aromātiskajām un pretiekaisuma vielām ēteriskajā eļļā.

Glicerīna izvilkums:
Maigs un piemērots bērniem vai jutīgām personām. Derīgs mutes dobuma skalošanai, gremošanas stimulēšanai un kosmētiskos līdzekļos, pateicoties vieglajai antiseptiskajai un aromātiskajai iedarbībai.

Nav ieteicams lietot

Parastās kalmes (Acorus calamus) preparātus nav ieteicams lietot paaugstinātas kuņģa sekrēcijas, grūtniecības vai zīdīšanas laikā, kā arī bērniem. Latvijas dabā parasti sastopama triploīdā forma, kuras β‑asarona saturs vidēji ir mērenā līmenī — pētījumi kaimiņu valstīs liecina par aptuveni 8–30 % ēteriskajās vielās.

Drošība un toksicitāte:

• β‑asarons lielos daudzumos ir toksisks un potenciāli kancerogēns, tāpēc preparātiem jāievēro ieteicamās devas.

• Triploīdā forma, kas dominē Latvijā, satur vidēju β‑asarona līmeni, kas padara to relatīvi drošu ierobežotā lietošanā, it īpaši, ja lieto ārstnieciskās devās un īslaicīgi.

• Augstāka β‑asarona koncentrācija ir raksturīga tetraploīdiem, kas Latvijā praktiski nav savvaļā sastopami, tādēļ ievākšana savvaļas augu starpā parasti nerada šo risku

Ārstniecības Receptes

Parastās kalmes sakneņa nostādinājums: 10gr (2 ēdamkarotes) drogu ievieto emaljētā traukā un aplej ar 200ml vārīta- atdzesēta ūdens, aizver ar vāciņu un karsē ūdens peldē 15 minūtes, atdzesē istabas temperatūrā 45 minūtes, atdala biezumus, tos izspiež un iegūto nostādinājumu papildina līdz sākotnējam tilpumam. Nostādinājumu uzglabā vēsā vietā, temperatūrā ne augstākā par +10C. Uzglabāt ne ilgāk par 2 diennaktīm. Lieto siltā veidā pa ¼ glāzes, 3-4 reizes dienā, 30 minūtes pirms ēšanas

Parastās kalmes sakneņa novārījums: 3 ēdamkarotes sasmalcināta kalmes sakneņa aplej ar 0,5L verdoša ūdens, vāra 30 minūtes uz mazas uguns, pēc atdzesēšanas atdala biezumus. Dzer pa ½ glāzei, 3-4 reizes dienā, 30 minūtes pirms ēšanas. Lieliski noder bronhīta gadījumā.

Sakneņa novārījums vannām: 300gr sakneni aplej ar 5L, vāra 5 minūtes, nostādina 1h, atdala biezumus, lieto pa 15-20 minūtēm (36-38C).

Parastās kalmes sakneņa nostādinājums: 1:10 (15gr uz 3 glāzēm ūdens). Lieto pa ¼-1/2 glāzes pirms ēšanas, lai uzlabot apetīti, gremošanu, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas un gastrīta ārstēšanai, kurš saistās ar pazeminātu kuņģa sulas saturu.

Parastās kalmes stublāju un lapu nostādinājums: 1 ēdamkarote drogu uz 1 glāzi verdoša ūdens, nostādināt 30 minūtes, atdalīt biezumus, lietot, pa 1 ēdamkarotei, 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Parastās kalmes sakneņa izvilkums (ekstrakts): 1 ēdamkarote sasmalcinātu sakņu uz 1 glāzi šņabja, nostādina tumšā, siltā vietā 1 nedēļu, atdala biezumus, lieto pa 10-15 pilieniem kopā ar ūdeni pēc ēšanas. Lai lietotu ārīgi, vienu tējkaroti spirta izvilkumu sajauc ar 0.5L ūdeni.

Parastās kalmes sakneņa izvilkums: 1 ēdamkaroti sasmalcināt sakneņa aplej ar 100ml šņabja. Nostādina 3-5 dienas, bieži sakratot. Atdala biezumus. Lieto pa 20 pilieniem (var jaukt ar ūdeni) 3 reizes dienā. Sausa klepus gadījumā. Var uzpilināt arī uz vates tamponiņu un likt pie sāpošie zobiem.

Parastās kalmes sakneņa nostādinājums: 2 ēdamkarotes kalmes sakneņa aplej ar 250ml verdoša ūdens, nostādina noslēgtā traukā (var termosā) 2-3h, tad atdala biezumus. Lieto pa ¼ glāzes, 3 reizes dienā, 30 minūtes pirms ēšanas, lai ārstētu cingu vai kā pretiekaisuma līdzekli.

Parastās kalmes sakneņa novārījums: 1 ēdamkarote kalmes saknes, 750ml verdoša ūdens. Sasmalcinātas saknes aplej ar verdošu ūdeni, vāra 15 minūtes blīvi noslēgtā traukā. Novārījumu nostādina 2h, tad atdala biezumus. Lieto pa ½ glāzei, 3 reizes dienā. 20-30 minūtes pirms ēšanas, kā tonizējošu un vispār stiprinošu līdzekli.

Parastās kalmes nostādinājums: sasmalcināta sakneņa aplej ar verdošu ūdeni, proporcijā 1:10, uzsilda ūdens peldē 15-20 minūtes, nostādina 20 minūtes vai labāk 4-6h un tad atdala biezumus. Dzer siltu pa 2 ēdamkarotēm, 3-4 reizes dienā, 30 minūtes pirms ēšanas, lai ārstētu stomatītu, gingvinītu, paradontozi. Tāpat izmanto kakla skalošanai, angīnas gadījumā.

Parastās kalmes sakneņa novārījums: 30gr sasmalcinātu drogu, aplej ar 1L verdoša ūdens, vāra uz mazas uguns, nostādina 20 minūtes, atdala biezumus. Izmanto skalošanām vai sēdvannām, lieto 1-2 reizes dienā pie vaginīta un citām dzimumorgānu slimībām. Var lietot arī ārīgi, lai ārstētu ādas čūlas un strutojošas brūces.

No parastās kalmes saknes var gatavot pulveri, kuru pa 3 gr košļā paradontozes gadījumā, kā arī to var bērt uz ilgi nedzīstošām un sastrutojušām brūcēm.

Pārtikas receptes

Smaržīgā kalme ir aizvēsturiski pazīstams augs, kuru izmanto gan pārtikā, gan ārstniecībā. Smaržīgā kalme ir viens no tiem augiem, kuru var atrast pēc smaržas jau pa gabalu. Bet ir jāņem vērā, ka mums bieži ūdens tilpnes ir piesārņotas un tādās ievākt kalmi nav vēlams. Pats personīgi esmu atradis audzes, kuras atrodas upes krastā, taču blakus atrodas Dāņu lauki, kuri tiek bagātīgi apstrādāti ar ķimikālijām- šādās vietās sakni rakt pat neuzdrošinos.

Smaržīgās kalmes sakneni rok rudenī, vienlaikus ievāc arī lapas. Sakneni sagriež un žāvē. kalmi izmanto, kā lauru lapas un ingvera aizvietotāju, gatavojot zupas, gaļas ēdienus un ēdienus no kāposta. Smaržīgā kalme ir viena no galvenām garšvielām, kuru lieto zivju ēdienos.

Smaržīgo kalmi izmanto arī lai piešķirtu īpašu aromātu alum, liķierim un pagatavotu džinu. Eiropā ar kalmes sakni aromatizē ābolu, bumbieru, rabarberu kompotus, augļu zupas un salātus. No tā vāra ievārījumus, sīrupus, kā arī sacukurotus sakneņus. Der ievērot, ka kalmes sakneņi ir diezgan dezinoši, tāpēc lielos daudzumos tos izmantot nav prāta darbs. Šķidrajos, saldajos ēdienos kalmes sakneņa gabaliņu ieliek uz 3 minūtēm, pirms ēdiens gatavs un tad to izņem.

Uztura receptes

Ābolu un kalmes saknes kompots

2 ēd.k. Karotes sausas vai 1 glāze svaigas kalmes saknes, 300gr. svaigus vai 100gr. žāvētus ābolus, 6 ēd.k. cukura. Vāra ābolus 1L ūdenī, līdz tie ir gatavi, pievieno kalmes sakni, karsē līdz sāk vārīties, nostādina 5-10 minūtes. Tad pievieno cukuru un atkal uzvārīt. Sakneni var ievietot marles sainītī, kuru pēc tam no gatava kompota izņemt.

Kalmes cukura sīrups

500gr cukurs, 1L ūdens, 20gr sausu kalmes sakni, 2gr citronskābes. Žāvētas kalmes saknes aplej ar 0,5L verdoša ūdens un atstāj nostādināties uz vienu diennakti. Atdala saknes un pievieno citronskābi.

Cukuru izšķīdina verdošā ūdenī (0,5L) un savieno ar kalmes nostādinājumu. Iegūto sīrupu pilda pudelēs un izmanto, lai aromatizētu saldos ēdienus. Uzglabājot vēsā vietā, sīrups glabājams 1 gadu.

Kalmes ievārījums

1 glāzi žāvētu kalmes sakņu, 3L šķidra cukura sīrupa, 3 glāžu ābolu (var izmantot arī plūmes, aliču vai cidonijas).

Kalmes saknes ieber verdošā cukura sīrupā, vāra 5-10 minūtes, pievieno augļus un vāra līdz ievārījums ir gatavs.

Kalmes novārījums

20gr. kaltētas kalmes saknes, 1L ūdens. Verdošam ūdenim pievieno 20gr. smalcinātas saknes un atkārtoti uzvāra. Liek uz vienu diennakti nostāties.

Novārījumu izmanto, lai aromatizētu maizes izstrādājumus, pirmos ēdienus un salātus.

Kalmes kvass

Tradicionālam kvasam pievieno kalmes saknes novārījumu- 1 glāze uz 3L kvasa.

Kalmes saknes iecukurojums

Biezā cukura sīrupā ievieto svaigas kalmes saknes. Sagatavo saknes līdzvērtīgi, kā pirms žāvēšanas (garumā 2-3cm, sagrieztas 4 daļās), vāra 5-10 min. Saknes izņem no sīrupa, novieto uz virsmas žāvēšanai. Kad sacukurotās saknes ir apkaltušas un apžuvušas, tās ievieto stikla burkā. Pasniedz pie tējas, kā delikatesi.

Lasīt par daudzgadīgo kaņepi->