Kaņepe daudzgadīgā
Mercurialis perennis L.

   

  • angliski: dog’s Mercury
  • vāciski: Ausdauerndes Bingelkraut
  • zviedru: skogsbingel
  • igauņu: püsik-seljarohi
  • lietuviešu: daugiametis laiškenis
  • krievu: пролесник многолетний

Daudzgadīgā kaņepe ir daudzgadīgs augs, augumā 10-80cm ar ložņājošu sakneni. Augs ir blīvi apmatots, īsiem, vienkāršiem matiņiem. Stublājs stāvs, Lapas izkārtotas pretēji, veselas, ar mazām pielapēm, izvietotas uz lapu kātiem (garumā 1-2cm), tumši zaļas, novietotas stublāja galotnē.

Lapu plātnes izstieptas formas, ar noapaļotu pamatni un smailu galotni, 2-6cm garas, 1-3cm platas. Lapu malas zobotas. Ziedi sīki, neuzkrītoši, zaļgani, viendzimuma, izvietoti vārpveida ķekara ziedkopā. Augļi- mazi, apmatoti riekstiņi. Zied agrā pavasarī, aprīlis- maijs.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto auga virszemes daļu. Ievāc augu ziedēšanas laikā. Drogu žavē žāvētājos līdz 50C vai uz sietiem. Izžāvēta droga vairs nav kaitīga un to var uzglabāt papīra maisos līdz 1 gadam.

Der zināt, ka drogas ievākšana ir bīstama un tāpēc to dara izmantojot gumijas/ lateksa cimdus, jo svaiga zāle var kaitēt cilvēka kuņģim un urīna izvada sistēmai. Pēc darba ar augu, kārtīgi nomazgājiet rokas.

No ķīmiskā viedokļa šis augs ir izpētīts pietiekami, lai zinātu, ka tajā ir fenolkarbonskābes (hlorogēnskābe, p-kumārskābe lapās), flavonoīdi (apigenīns), slāpekli saturošās skābes (merkurialīns, metilamīns lapās, germidīns stublājos). Sēklās atrastas augstākās taukskābes.

Ārstnieciskā nozīme

Daudzgadīgās kaņepes iedarbību nodrošina tās ķīmiskais sastāvs. Augam piemīt caureju veicinošas, urīna dzenošas, atkrēpošanos veicinošas u.c. īpašības. Turklāt, šo augu Hipokrāta laikā plaši pielietoja sieviešu slimību ārstēšanai (tas ir galvenais iemesls, kāpēc augs ir tik labi izpētīts). Izmantoja to traucētu un sāpīgu mēnešreižu novēršanai.

Arī tautas medicīnā šī auga īpašības ir zināmas jau vēsturiski. Ārstniecībai izmantoja ziedošu, žāvētu augu. Žūstot tas zaudē savas indīgās īpašības.

Tautas medicīnā daudzgadīgo kaņepi izmanto kā maigu caurejas veicinošu līdzekli, kā arī kā urīna dzenošu un atkrēpošanos veicinošu līdzekli. Attiecīgi, to pielietoja aizcietējumu, bronhu spazmu un tam līdzīgu problēmu gadījumos.

Auga tēja skaitās efektīva, lai mazinātu tūsku, rosinātu apetīti, mazinātu spazmas, ārstētu podagru un reimatismu. Kā arī, lai normalizētu gremošanas trakta darbību.

Daudzgadīgās kaņepes tēju lieto kopš seniem laikiem, lai ārstētu mēnešreižu traucējumus. Tautas medicīnas speciālisti šo recepti saglabā vēl arī šodienā.

Ārīgi auga pulveri un svaigu sulu lieto, lai atbrīvotos karpā un tulznām.

Daudzgadīgā kaņepe (Mercurialis perennis L.) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Daudzgadīgā kaņepe ir indīgs, bet farmakoloģiski interesants augs, kas satur vairākas aktīvās vielas, tostarp flavonoīdus, fenolkarbonskābes un slāpekļa savienojumus. Tradicionāli to lieto ļoti ierobežoti un tikai ārīgi vai kā homeopātisku līdzekli. Iekšķīga lietošana nav ieteicama toksicitātes dēļ.

Ūdenī šķīstošas vielas:

  • hlorogēnskābe – antioksidanta un pretvīrusu iedarbība, ietekmē cukura vielmaiņu
  • p-kumārskābe – pretiekaisuma un antimikrobiāla iedarbība
  • apigenīns (flavonoīds) – pretiekaisuma, spazmolītiska un viegli nomierinoša iedarbība

Spirtā šķīstošas vielas:

  • merkurialīns – slāpekli saturošs savienojums ar iespējamu toksisku iedarbību, uzskatāms par galveno toksiskuma avotu augā
  • metilamīns – stimulējoša iedarbība uz centrālo nervu sistēmu; nelielās devās fizioloģiski aktīvs, bet augu formā uzskatāms par toksisku
  • germidīns – iespējama iedarbība uz fermentu darbību, taču informācija ierobežota

Taukos šķīstošas vielas:

  • augstākās taukskābes (sēklās) – strukturāli un enerģētiski nozīmīgas vielas, kas var tikt izmantotas tehniskos vai kosmētiskos nolūkos

Glicerīnā šķīstošas vielas:

  • daļa flavonoīdu (apigenīns) – saudzējoša pretiekaisuma iedarbība
  • daļa fenolkarbonskābju – iespējams gļotādu aizsargājošs efekts, taču praktiskā lietošana apgrūtināta toksiskuma dēļ

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Nav ieteicama. Iekšķīga lietošana ir potenciāli toksiska, un tēja netiek izmantota tradicionālajā fitoterapijā.

Spirta tinktūra:
Tiek izmantota tikai homeopātijā vai eksperimentālā farmakoloģijā, ārīgi – kā stimulējošs vai kairinošs līdzeklis. Nav piemērota iekšķīgai lietošanai bez profesionālas uzraudzības.

Eļļas izvilkums:
Nav klasiski izmantots. Teorētiski iespējams iegūt frakcijas no sēklām ar augstākajām taukskābēm, taču praktiskā vērtība zema.

Glicerīna izvilkums:
Potenciāli drošāks nekā spirts, bet lietošanai nepieciešama piesardzība. Var izmantot tikai ārīgi, piemēram, ādas kopšanai, eksperimentālos nolūkos.

Nav ieteicams lietot

Daudzgadīgās kaņepes (īpaši stublāji un lapas) svaigā veidā ir indīgas. Žāvēts augs savas indīgās īpašības zaudē, praktiski pilnībā un kļūst nekaitīgs. Tomēr, lai to vispār sāktu lietot veselības uzlabošanai, ieteicams konsultēties ar speciālistu!

Augu nelieto grūtniecības un laktācijas periodā, to nelieto bērni un cilvēki, kuriem ir paaugstināta jūtība pret to!