![]() | ![]() ![]() | ![]() | ![]() | ![]() |
![]() | ![]() |
- Angliski: Hemp-agrimony;
- Vāciski: Gemeiner Wasserdost;
- Zviedriski: hampflockel;
- Igauniski: harilik vesikanep;
- Lietuviski: kanapinis kemera;
- Krieviski: посконник коноплевидный.
Lielā krastkaņepe (Eupatorium cannabinum L.) – pieder Asteraceae (kurvjziežu) dzimtai. Ģintī sastopamas vairākas sugas, kuras izplatītas Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā.
Lielā krastkaņepe – ir daudzgadīgs lakstaugs, 50–150 cm augsts. Stublājs stāvs, stingrs, rievains, parasti vienkāršs vai augšdaļā sazarots, bieži sarkanīgi iekrāsots. Saknenis īss, ar sānu saknēm, veido blīvus cerus.
Lapas pretējas, dažkārt, mieturī pa trim, dalītas 3–5 daļās vai dziļi šķeltas, ar raupju virsmu un zobainām malām. Lapu forma atgādina kaņepju lapas, no kā cēlies sugas nosaukums, taču botāniski ar kaņepēm nav radniecīga.
Ziedi sīki, cauruļveida, rozā līdz gaiši violeti, sakopoti blīvās, plakanās vai viegli izliektās vairogveida ziedkopās stublāja galotnē. Katrs ziediņš sastāv no piecām saaugušām vainaglapām un izvirzītiem uz āru putekšņlapu kātiem, kas piešķir ziedkopai pūkainu izskatu.
Zied augs no jūlija līdz septembrim. Auglis – iegarena sēklenīte ar matiņu pušķi (lidmatiem), kas veicina izplatīšanos ar vēju. Sēklas sīkas, brūnganas. Augļi nobriest augustā–oktobrī.
Sastopama mitrās pļavās, upju un ezeru krastos, grāvmalās, krūmājos un applūstošās vietās visā Latvijā.
Ārstnieciskam nolūkam izmanto lielās krastkaņepes virszemes daļu (Eupatorii cannabini herba). Augu ievāc ziedēšanas laikā – no jūlija līdz septembrim, kad ziedkopas pilnībā attīstījušās, bet vēl nav sākusies masveida sēklu nogatavošanās. Drogas sagatavošanai nogriež stublāja augšējo daļu apmēram 30–40 cm garumā.
Ievākto zāli žāvē labi vēdināmās, no tiešiem saules stariem pasargātās telpās vai žāvētājos, nepārsniedzot 40 °C temperatūru. Augu var sasiet nelielās buntītēs un pakārt ēnā ar ziedkopām uz leju. Žāvēšanas laikā droga periodiski jāapgroza, lai nodrošinātu vienmērīgu mitruma iztvaikošanu.
Sausai drogai raksturīga vāja, specifiska smarža un rūgtena garša. Uzglabā sausā, tumšā vietā cieši noslēgtos traukos. Uzglabāšanas ilgums līdz 2 gadiem.
Iekšķīga lietošana jāvērtē piesardzīgi, jo augs satur pirolezidīna alkaloīdus ar potenciālu hepatotoksisku iedarbību.
Lielā krastkaņepe (Eupatorium cannabinum L.) satur vairākas bioloģiski aktīvas vielas, kas nosaka gan auga tradicionālo pielietojumu, gan drošības aspektus. Augā atrodami seskviterpēnu laktoni, kas piešķir rūgtu garšu un ietekmē pretiekaisuma procesus, kā arī flavonoīdi, piemēram, kvercetīns un kempferols ar antioksidatīvu darbību. Auga sastāvā ir fenolkarbonskābes, neliels daudzums ēteriskās eļļas, tanīni, sveķvielas un polisaharīdi. Īpaša vieta ir pirolezidīna alkaloīdiem, piemēram, intermedīnam un likopsamīnam, kuru klātbūtne padara augu potenciāli hepatotoksisku ilgstošas iekšķīgas lietošanas gadījumā. Savienojumu daudzums un sastāvs var atšķirties atkarībā no auga augšanas apstākļiem, attīstības stadijas un ievākšanas laika, taču šie metabolīti nosaka gan tā tradicionālās lietošanas efektus, gan nepieciešamību piesardzīgi izvērtēt drošību.Ārstnieciskā nozīme
Lielā krastkaņepe (Eupatorium cannabinum L.) vēsturiski ir izmantota dažādu gremošanas un asinsriti ietekmējošu traucējumu ārstēšanai, īpaši Eiropas tautas medicīnā, kur tā bija vērtēta kā “asins attīrošs” un pretiekaisuma augs. Tā stimulē gremošanas orgānu darbību, veicinot žults izvadīšanu un palīdzot novērst zarnu spazmas, vienlaikus uzlabojot peristaltiku un veicinot normālu kuņģa darbību. Auga flavonoīdi un laktoni rada vieglu spazmolītisku efektu uz gludajiem muskuļiem, asinsvadiem un urīnpūsli, tādējādi sekmējot asinsriti un kapilāru stiprināšanu.
Tradicionāli augu lietoja arī kā vieglu diurētisku līdzekli un vispār stiprinošu preparātu, kas palīdz uzlabot organisma tonusu. Ārēji novārījumi vai eļļas ekstrakti tika pielietoti brūču, sasitumu, čūlu un apdegumu ārstēšanā, kā arī dažādu iekaisuma procesu mazināšanai uz ādas.
Vīriešiem tautas medicīnā lielo krastkaņepi izmantoja prostatīta ārstēšanai, vīriešu reproduktīvās veselības atbalstam un dažādu iekaisuma procesu mazināšanai dzimumorgānu rajonā. Auga preparāti stimulē dziedzeru darbību un uzlabo asins piegādi iekšējiem orgāniem, tādējādi veicinot vīrieša dzimumfunkciju kvalitāti.

Sievietēm lielā krastkaņepe tradicionāli kalpoja PMS un klimaksa simptomu mazināšanai, normalizējot nervu sistēmas darbību un hormonālo fonu. Augs palīdzēja mazināt karstuma viļņus, regulēt menstruālo ciklu un līdzsvarot androgēnu līmeni organismā.
Auga sastāvā esošie savienojumi ietekmē arī fotosensibilitāti, kas jāņem vērā lietojot ārējos un iekšējos preparātos. Miecvielas nodrošina vieglu savelkošu efektu, savukārt, seskviterpēnu laktoni un flavonoīdi piedalās pretiekaisuma un antibakteriālās aktivitātes nodrošināšanā, padarot augu vērtīgu gan iekšķīgai, gan ārējai lietošanai tradicionālajā medicīnā.
Vēsturiski izstrādes ietvēra novārījumus, tinktūras un eļļas ekstraktus, kurus lietoja ne tikai gremošanas un urīnceļu traucējumu ārstēšanai, bet arī kā antiseptisku līdzekli ādas bojājumu dziedēšanai. Apsvērumi par pirolezidīna alkaloīdu klātbūtni gan liecina, ka iekšķīga lietošana ilgstoši vai lielās devās prasa piesardzību, bet tradicionāli īslaicīgas devas tika uzskatītas par drošām un efektīvām.









