 |  |  |  |  |
 |  |
- angliski: Lily-of-the-valley
- vāciski: Maiglöckchen
- zviedru: liljekonvalj
- igauņu: harilik maikelluke
- lietuviešu: paprastoji pakalnutė
- krievu: ландыш майский
Parastā kreimene ir daudzgadīgs augs augumā
15-30cm. Augam ir sarežģīts, garš, horizontāli novietots, ložņājošs, sazarots
saknenis, kuram mezglojuma punktos atrodas zvīņveidīgas lapas, kuru pazarēs ir
pumpuri. No tiem, savukārt, attīstās jauni sakneņi. Parastā kreimene ir
geofīts, ziemā tam augsnē paliek tikai saknenis. Virszemes daļa kaila, stublājs
lejasdaļā apvīts ar gaiši rozā plēvīti. Normāli attīstītu lapu augam ir tikai
divas, tās ir lielas, izstiepti eliptiskas vai ovāli lancetveida formas,
smailas un ar veselu malu, garumā 8-15cm, platumā 3-6cm.
Ziedi balti, aromātiski, zvaniņveida, nelieli
(<8mm), izvietoti uz vienpusēju vārpu, gara, kaila, trīsšķautņu, gaiši zaļa
stublāja.
Augļi- oranži sarkanīgas ogas, 6-8mm diametrā.
Zied maijā, augļus nogatavo augustā- septembrī.
Ārstnieciskam nolūkam ievāc auga virszemes daļu.
Ziedus ievāc ziedēšanas laikā, lapas, apmēram, 2-3 nedēļas pirms ziedēšanas, jo
šajā laikā sirds glikozīdu daudzums tajās ir divas reizes vairāk, kā ziedēšanas
laikā.
Augu ievāc sausā laikā, pēc rasas nožūšanas.
Parasto kreimeni griež apmēram 3-5cm augstumā virs zemes. Žāvē apēnotā un labi
vēdināmā vietā, lai augs nesabrūnētu. Var žāvēt arī piespiedu žāvētājos
nepārsniedzot 40-50C temperatūru. Augu nepieciešams uzsākt žāvēt uzreiz pēc tā
ievākšanas, jo augam savīstot, tas zaudē lielu daļu sirds glikozīdus. Ir jābūt
uzmanīgam, lai parastā kreimene žūstot nenonāktu pie citiem augiem, jo augs ir
indīgs.
Ievācot šo augu, uz katru kvadrātmetru
nepieciešams atstāt vairākus stādus, lai neiznīktu audze, jo daudzās pasaules
valstīs arī Latvijā šis augs ir iekļauts aizsargājamo augu sarakstos. Tāpēc
nereti, ārstnieciskam nolūkam parasto kreimeni audzē dārzos. Ievācot dabā,
vienā audzē vākšanu nedrīkst veikt biežāk, kā reizi 3-4 gados.
Šī auga farmakoloģiskās īpašības nodrošina, tajā
esoši vairāk kā 20 dažādi sirds glikozīdi (0,1-0,6%): konvallotoksīns,
konvallozīds, konvallotoksols, lokundiozīds, perigulozīds, kannogenol-3-
ramnozīds un citi. Sirds glikozīdi atrasti visās auga daļās. Augā ir arī
flavonoīdi (kempferols, kvercetīns, izoramnetīns, luteolīns, apigenīns,
hrizoeriols, 3-galaktozīdi, 3-galaktoramnozīdi u.c.), vitamīns C, likopīns,
farnezols. Parastajā kreimenē ir arī makroelementi (kālijs, kalcijs, mangāns,
dzelzs), mikroelementi (magnijs, varš, cinks, kobalts, molibdēns, bārijs,
selēns, niķelis u.c.), augs sevī uzkrāj molibdēnu, kadmiju, niķeli un selēnu.
Ārstnieciskā nozīme
Parastā kreimene satur arī ēterisko eļļu,
asparagīnu, cieti, cukuru, ābolskābi un citronskābi, steroīdos saponīnus-
konvalorīns un konvalarīnskābe. Ir novērots, ka augos, kuri aug pļavās satur
vairāk sirds glikozīdus, kā tie kuri aug mežā.
Parastās kreimenes preparātus lieto sirds slimību
ārstēšanai. Augā esošie sirds glikozīdi pastiprina sirds saraušanos un
iedarbojas nomierinoši uz CNS. Tā, kā augs ir indīgs to var lietot tikai
speciālistu uzraudzībā.
Kreimenes sirds glikozīdi ir ar izteiktu
kardiotonisku iedarbību, izteikti ātru iedarbību un vāju uzkrāšanos spēju
organismā.
Lai arī kreimenes preparāti pastiprina sirds
saraušanos, tie samazina sirds ritmu, noņem sāpes, elpas trūkumu un tūsku, tiem
piemīt arī urīndzenošas īpašības.
Tautas medicīnā izmanto tikai kreimenes ziedus, no
kuriem gatavo spirta izvilkumus. To izmanto sirds slimību ārstēšanai. Ir
jāatceras, ka auga visas daļas ir indīgas un mājas apstākļos gatavot no tā
preparātus nav ieteicams.
Parasto kreimeni lieto
tūsku, vairogdziedzeru slimību, epilepsijas, krampju, kakla slimību ārstēšanai;
ārīgi, lai ārstētu reimatismu.