• angliski: Lily-of-the-valley
• vāciski: Maiglöckchen
• zviedru: liljekonvalj
• igauņu: harilik maikelluke
• lietuviešu: paprastoji pakalnutė
• krievu: ландыш майский

Bioloģiskais apraksts

Parastā kreimene ir daudzgadīgs augs augumā 15-30cm. Augam ir sarežģīts, garš, horizontāli novietots, ložņājošs, sazarots saknenis, kuram mezglojuma punktos atrodas zvīņveidīgas lapas, kuru pazarēs ir pumpuri. No tiem, savukārt, attīstās jauni sakneņi. Parastā kreimene ir geofīts, ziemā tam augsnē paliek tikai saknenis. Virszemes daļa kaila, stublājs lejasdaļā apvīts ar gaiši rozā plēvīti. Normāli attīstītu lapu augam ir tikai divas, tās ir lielas, izstiepti eliptiskas vai ovāli lancetveida formas, smailas un ar veselu malu, garumā 8-15cm, platumā 3-6cm.

Ziedi balti, aromātiski, zvaniņveida, nelieli (<8mm), izvietoti uz vienpusēju vārpu, gara, kaila, trīsšķautņu, gaiši zaļa stublāja.

Augļi- oranži sarkanīgas ogas, 6-8mm diametrā. Zied maijā, augļus nogatavo augustā- septembrī.

Ievākšana un apstrāde

Ārstnieciskam nolūkam ievāc auga virszemes daļu. Ziedus ievāc ziedēšanas laikā, lapas, apmēram, 2-3 nedēļas pirms ziedēšanas, jo šajā laikā sirds glikozīdu daudzums tajās ir divas reizes vairāk, kā ziedēšanas laikā.

Augu ievāc sausā laikā, pēc rasas nožūšanas. Parasto kreimeni griež apmēram 3-5cm augstumā virs zemes. Žāvē apēnotā un labi vēdināmā vietā, lai augs nesabrūnētu. Var žāvēt arī piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 40-50C temperatūru. Augu nepieciešams uzsākt žāvēt uzreiz pēc tā ievākšanas, jo augam savīstot, tas zaudē lielu daļu sirds glikozīdus. Ir jābūt uzmanīgam, lai parastā kreimene žūstot nenonāktu pie citiem augiem, jo augs ir indīgs.

Ievācot šo augu, uz katru kvadrātmetru nepieciešams atstāt vairākus stādus, lai neiznīktu audze, jo daudzās pasaules valstīs arī Latvijā šis augs ir iekļauts aizsargājamo augu sarakstos. Tāpēc nereti, ārstnieciskam nolūkam parasto kreimeni audzē dārzos. Ievācot dabā, vienā audzē vākšanu nedrīkst veikt biežāk, kā reizi 3-4 gados.

Ķīmiskais sastāvs

Šī auga farmakoloģiskās īpašības nodrošina, tajā esoši vairāk kā 20 dažādi sirds glikozīdi (0,1-0,6%): konvallotoksīns, konvallozīds, konvallotoksols, lokundiozīds, perigulozīds, kannogenol-3- ramnozīds un citi. Sirds glikozīdi atrasti visās auga daļās. Augā ir arī flavonoīdi (kempferols, kvercetīns, izoramnetīns, luteolīns, apigenīns, hrizoeriols, 3-galaktozīdi, 3-galaktoramnozīdi u.c.), vitamīns C, likopīns, farnezols. Parastajā kreimenē ir arī makroelementi (kālijs, kalcijs, mangāns, dzelzs), mikroelementi (magnijs, varš, cinks, kobalts, molibdēns, bārijs, selēns, niķelis u.c.), augs sevī uzkrāj molibdēnu, kadmiju, niķeli un selēnu.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Parastā kreimene satur ēterisko eļļu, steroīdos saponīnus — konvalorīnu un konvalarīnskābi, kā arī asparagīnu, cieti, cukurus, ābolskābi un citronskābi. 

Novērots, ka augi, kas aug pļavās, satur vairāk sirds glikozīdu kā tie, kas aug mežā. Augā esošie glikozīdi pastiprina sirds saraušanos, paaugstina sirds kontraktilitāti, mazina sirds ritma traucējumus un tūsku, kā arī noņem elpas trūkumu un sirds sāpes. Papildus tiem piemīt urīndzenošas īpašības un nomierinoša iedarbība uz centrālo nervu sistēmu.

Tautas medicīna

Tautas medicīnā parasto kreimeni tradicionāli izmanto, galvenokārt, ziedu formā, no kuriem gatavo spirta izvilkumus. Ziedu preparātus lieto sirds slimību ārstēšanai, tostarp sirds ritma traucējumu un sirds mazspējas gadījumos. Savukārt, ārīgi kreimeni izmanto, lai atvieglotu reimatiskas sāpes un iekaisumus locītavās.

Vēsturiski tautas medicīnā parasto kreimeni lietoja arī dažādu citu veselības traucējumu gadījumos- tūskas mazināšanai, vairogdziedzera slimību simptomu atvieglošanai, epilepsijas un krampju ārstēšanai, kā arī kakla iekaisuma un rīkles slimību gadījumos. Tomēr jāatceras, ka auga visas daļas ir indīgas, īpaši saknes un stublāji, tādēļ preparātus nedrīkst gatavot un lietot bez speciālista uzraudzības.

Kreimene parastā (Convallaria majalis L.) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Kreimene parastā ir indīgs, taču farmakoloģiski ļoti spēcīgs augs, kurš satur vairāk nekā 20 dažādus sirds glikozīdus un citas bioloģiski aktīvas vielas. Visas auga daļas ir bagātas ar sirds darbību stimulējošiem un tonizējošiem savienojumiem. Šis augs prasa piesardzību lietošanā, bet tradicionāli ir izmantots sirds mazspējas un tūsku mazināšanai.

Ūdenī šķīstošas vielas:

• C vitamīns – antioksidanta iedarbība, stiprina imunitāti un asinsvadus
• Flavonoīdi (kvercetīns, kempferols, luteolīns, apigenīns, izoramnetīns) – pretiekaisuma, antioksidanta un kapilāru nostiprinoša iedarbība
• Sirds glikozīdi (daļēji) – ūdenī daļēji šķīstoši; pastiprina sirds kontrakciju spēku, lietojami kardiotoniski, bet augstā koncentrācijā var būt toksiski

Spirtā šķīstošas vielas:

• Sirds glikozīdi (konvallotoksīns, konvallozīds, konvallotoksols, lokundiozīds, perigulozīds, kannogenol-3-ramnozīds) – galvenie aktīvie savienojumi ar pozitīvu inotropisku iedarbību uz sirdi, darbojas ātri, bet prasa ļoti precīzu dozēšanu
• Flavonoīdi (3-galaktozīdi, 3-galaktoramnozīdi) – sirds un asinsvadu sistēmu stabilizējoša iedarbība
• Likopīns – antioksidants, pasargā šūnas no oksidatīvā stresa
• Farnezols – viegla spazmolītiska un antibakteriāla iedarbība

Taukos šķīstošas vielas:

• Farnezols – ēteriskās eļļas sastāvdaļa, ar relaksējošu un antimikrobiālu iedarbību
• Daļa sirds glikozīdu un flavonoīdu aglikonu – nodrošina šūnu membrānu ietekmi un ilgstošāku darbību organismā

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• Flavonoīdi – saglabā antioksidatīvās un asinsrites sistēmu atbalstošās īpašības arī glicerīna ekstraktos
• Daļa sirds glikozīdu – iespējama izvilkšana, taču mazāk efektīva nekā ar spirtu

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Nav ieteicama lietošanai bez speciālista uzraudzības, jo nav iespējams kontrolēt aktīvo vielu devu. Tēja no kreimenes parastās tiek uzskatīta par toksisku.

Spirta tinktūra (vēlams 60–70%):
Efektīvākais izvilkums sirds glikozīdu iegūšanai. Lietojama tikai homeopātiskās vai farmaceita noteiktās devās, jo viegli pārsniegt toksisko robežu.

Eļļas izvilkums:
Nav ierasta metode šī auga apstrādei, jo aktīvās vielas (sirds glikozīdi) tajā nešķīst pietiekami. Nav ieteicams.

Glicerīna izvilkums:
Var izmantot piesardzīgi kā alternatīvu maigākiem efektiem, bet nav pietiekami efektīvs sirds glikozīdu izdalīšanai.

Nav ieteicams lietot

Parastā kreimene ir indīgs augs, visas auga daļas satur stipri indīgu glikozīdu konvalatoksīnu. Pārdozējot šī auga preparātus var rasties slikta dūša, vemšana, ekstrasistolija, asa bradikardija, dažos gadījumos sirds apstāšanos.

Augu nedrīkst lietot miokarda infarkta, endokardīta, izteiktas kardiosklerozes un aknu, nieru slimību gadījumā.

Īpaša uzmanība ir jāpievērš, kad parastā kreimene nogatavina ogas, lai pie tām netiktu bērni, jo tas var beigties ar smagu saindēšanos un pat nāvi, jo bērni ir īpaši jūtīgi pret šo augu. Ir arī reģistrēti gadījumi, kad cilvēkam iestājas nāve, pēc ūdens izdzeršanas, kurā stāvēja kreimenes.

Lasīt par lielo kresi ->