![]() | ![]() | ![]() | ![]() | ![]() |
![]() | ![]() | ![]() |
Bioloģiskais apraksts
Lielā krese ir viengadīgs augs, ar vairogveida lapām, bez
pielapēm, kuras atrodas uz gariem lapu kātiem. Stublājs ir gaļīgs, stipri
sazarots, gluds izaug nereti līdz 1m garumam. Ziedi vientuļi, divdzimuma,
zigomorfi, apveltīti ar patīkamu aromātu. Ziedlapiņas piecas, oranžas ar sarkanām
svītrām, gar ziedlapu pamatnēm skropstiņas.
Auglis- sauss, sadalīts trīs daļās, katrā daļā viena sēkliņa.
Nobriestot auglis saplīst un izbirst sēklas. Augs sāk ziedēt vasaras sākumā un
turpina ziedēt līdz pat vēlam rudenim. Visām auga daļām raksturīga pikanta
smarža un garša.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskam nolūkam izmanto, galvenokārt, auga virszemes
daļu (lapas, ziedus, augļus un sēklas). Lapas un ziedus izmanto svaigā veidā
visas vasaras garumā. Ievācot auga virszemes daļu ir rūpīgi jānogriež aplapotās
un ziedošās stublāju daļas. Stublājus žāvē ēnā, svaigā gaisā. Ievākto materiālu
klāj uz sietiem, plānā kārtā, regulāri apmaisot drogu žūšanas laikā.
Augļus kulinārām vajadzībām ievāc vēl nenobriedušus, taču
ārstnieciskam nolūkam ievāc tikai nobriedušus, pabeidzot žāvēšanu svaigā gaisā
vai piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 40C temperatūru. Pēc izžāvēšanas izņem
sēklas no kārbiņām.
Lielās kreses virszemes daļā ātri spēj ataugt, līdz ar to
sezonas laikā to var ievākt divas un dažkārt pat trīs reizes. Iegūto drogu
uzglabā auduma maisos, sausā un labi vēdināmā telpā. Drogu uzglabāt var 2
gadus.
Ķīmiskais sastāvs
Lielās kreses virszemes daļās ir ievērojams C vitamīna daudzums — svaigās lapās tas var sasniegt pat 45 mg/100 g, stublājos 10–15 mg/100 g. Augā atrasti flavonoīdi (kvercetīna, kaempferola un izoramnetīna glikozīdi), glikozīdi, kā arī miecvielas, fenolkarbonskābes un antociani.
Sēklās ir ēteriskā eļļa, kuras galvenā sastāvdaļa ir benzilazotocianāts, kas nodrošina auga antibakteriālās īpašības. Turklāt lielajā kresē ir minerālvielas: kālijs, fosfors, jods, sērs, magnijs un kalcijs. Karotinoīdi nodrošina auga krāsas pigmentāciju un antioksidatīvu iedarbību.
Papildus sastopami organiskie skābju savienojumi (askorbīnskābe, citronskābe, garšvielu aromātiskie ēteri), kas veicina auga profilaktisko iedarbību pret infekcijām un iekaisumiem.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Lielā krese nav iekļauta oficiālās medicīnas prakses standartā, tomēr tās ārstnieciskās īpašības ir pamatotas ar auga ķīmisko sastāvu. Virszemes daļās esošie C vitamīns, flavonoīdi, fenolkarbonskābes un miecvielas nodrošina antioksidatīvu un pretiekaisuma iedarbību, kas stimulē imūno sistēmu, aizsargā nervu šūnas un labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu darbību. Sēklās esošais benzilazotocianāts piešķir antibakteriālas īpašības, bet karotinoīdi un minerālvielas (kālijs, jods, fosfors, sērs) atbalsta vielmaiņu un palīdz organismam izvadīt šlakvielas un toksīnus. Auga gļotvielas nomierinoši iedarbojas uz kuņģa un zarnu gļotādām, veicina to aizsardzību un labāku uzturvielu uzsūkšanos.Tautas medicīna
Latvijā lielā krese sastopama, galvenokārt, dārzos. Tā dzimtene ir Dienvidamerika, kur tautas medicīnā augs tiek izmantots vairāk nekā simts dažādu slimību ārstēšanai. Žāvētas lapas un ziedi tiek lietoti, lai mazinātu depresiju, nervu saspringumu un aizkaitināmību, kā arī lai atbalstītu gremošanas un nieru darbību. Novārījumi un ūdens nostādinājumi tiek pielietoti cingas, anēmijas, ādas izsitumu, nierakmeņu un urīnceļu iekaisumu gadījumā. Medus pievienošana ziedu novārījumiem tiek izmantota mutes skalošanai pret stomatītu un dažādām infekcijām.Eiropā, īpaši Vācijā, lielās kreses sulu lieto hroniska bronhu kataru ārstēšanai.
Kopumā tautas medicīnā auga preparātus pielieto plaušu slimību, saaukstēšanās, angīnas, elpceļu infekciju, limfmezglu iekaisumu, cingu, nespēka, avitaminozes, anēmijas, ādas problēmu, aterosklerozes, helmintožu, drudža, intoksikācijas, sirds un asinsvadu traucējumu, urīnceļu un reproduktīvās sistēmas saslimšanu, kā arī klimaktērija laikā.








