Bioloģiskais apraksts

Lielā krese ir viengadīgs augs, ar vairogveida lapām, bez pielapēm, kuras atrodas uz gariem lapu kātiem. Stublājs ir gaļīgs, stipri sazarots, gluds izaug nereti līdz 1m garumam. Ziedi vientuļi, divdzimuma, zigomorfi, apveltīti ar patīkamu aromātu. Ziedlapiņas piecas, oranžas ar sarkanām svītrām, gar ziedlapu pamatnēm skropstiņas.

Auglis- sauss, sadalīts trīs daļās, katrā daļā viena sēkliņa. Nobriestot auglis saplīst un izbirst sēklas. Augs sāk ziedēt vasaras sākumā un turpina ziedēt līdz pat vēlam rudenim. Visām auga daļām raksturīga pikanta smarža un garša.

Ievākšana un apstrāde

Ārstnieciskam nolūkam izmanto, galvenokārt, auga virszemes daļu (lapas, ziedus, augļus un sēklas). Lapas un ziedus izmanto svaigā veidā visas vasaras garumā. Ievācot auga virszemes daļu ir rūpīgi jānogriež aplapotās un ziedošās stublāju daļas. Stublājus žāvē ēnā, svaigā gaisā. Ievākto materiālu klāj uz sietiem, plānā kārtā, regulāri apmaisot drogu žūšanas laikā.

Augļus kulinārām vajadzībām ievāc vēl nenobriedušus, taču ārstnieciskam nolūkam ievāc tikai nobriedušus, pabeidzot žāvēšanu svaigā gaisā vai piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 40C temperatūru. Pēc izžāvēšanas izņem sēklas no kārbiņām.

Lielās kreses virszemes daļā ātri spēj ataugt, līdz ar to sezonas laikā to var ievākt divas un dažkārt pat trīs reizes. Iegūto drogu uzglabā auduma maisos, sausā un labi vēdināmā telpā. Drogu uzglabāt var 2 gadus.

Ķīmiskais sastāvs

Lielās kreses virszemes daļās ir ievērojams C vitamīna daudzums — svaigās lapās tas var sasniegt pat 45 mg/100 g, stublājos 10–15 mg/100 g. Augā atrasti flavonoīdi (kvercetīna, kaempferola un izoramnetīna glikozīdi), glikozīdi, kā arī miecvielas, fenolkarbonskābes un antociani.

Sēklās ir ēteriskā eļļa, kuras galvenā sastāvdaļa ir benzilazotocianāts, kas nodrošina auga antibakteriālās īpašības. Turklāt lielajā kresē ir minerālvielas: kālijs, fosfors, jods, sērs, magnijs un kalcijs. Karotinoīdi nodrošina auga krāsas pigmentāciju un antioksidatīvu iedarbību.

Papildus sastopami organiskie skābju savienojumi (askorbīnskābe, citronskābe, garšvielu aromātiskie ēteri), kas veicina auga profilaktisko iedarbību pret infekcijām un iekaisumiem.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Lielā krese nav iekļauta oficiālās medicīnas prakses standartā, tomēr tās ārstnieciskās īpašības ir pamatotas ar auga ķīmisko sastāvu. Virszemes daļās esošie C vitamīns, flavonoīdi, fenolkarbonskābes un miecvielas nodrošina antioksidatīvu un pretiekaisuma iedarbību, kas stimulē imūno sistēmu, aizsargā nervu šūnas un labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu darbību. Sēklās esošais benzilazotocianāts piešķir antibakteriālas īpašības, bet karotinoīdi un minerālvielas (kālijs, jods, fosfors, sērs) atbalsta vielmaiņu un palīdz organismam izvadīt šlakvielas un toksīnus. Auga gļotvielas nomierinoši iedarbojas uz kuņģa un zarnu gļotādām, veicina to aizsardzību un labāku uzturvielu uzsūkšanos.

Tautas medicīna

Latvijā lielā krese sastopama, galvenokārt, dārzos. Tā dzimtene ir Dienvidamerika, kur tautas medicīnā augs tiek izmantots vairāk nekā simts dažādu slimību ārstēšanai. Žāvētas lapas un ziedi tiek lietoti, lai mazinātu depresiju, nervu saspringumu un aizkaitināmību, kā arī lai atbalstītu gremošanas un nieru darbību. Novārījumi un ūdens nostādinājumi tiek pielietoti cingas, anēmijas, ādas izsitumu, nierakmeņu un urīnceļu iekaisumu gadījumā. Medus pievienošana ziedu novārījumiem tiek izmantota mutes skalošanai pret stomatītu un dažādām infekcijām.

Eiropā, īpaši Vācijā, lielās kreses sulu lieto hroniska bronhu kataru ārstēšanai. 

Kopumā tautas medicīnā auga preparātus pielieto plaušu slimību, saaukstēšanās, angīnas, elpceļu infekciju, limfmezglu iekaisumu, cingu, nespēka, avitaminozes, anēmijas, ādas problēmu, aterosklerozes, helmintožu, drudža, intoksikācijas, sirds un asinsvadu traucējumu, urīnceļu un reproduktīvās sistēmas saslimšanu, kā arī klimaktērija laikā.

Krese lielā (Tropaeolum majus) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Lielā krese ir ārstniecisks augs ar bagātīgu bioloģiski aktīvo vielu klāstu un vērtīgs arī kā augs ar augstu uzturvērtību, kas īpaši izteikts svaigās lapās un sēklās. Augam piemīt pretmikrobu, diurētiska un viegli imūnstimulējoša iedarbība, un to lieto gan iekšķīgi, gan ārīgi elpceļu un urīnceļu infekciju gadījumos.

Ūdenī šķīstošas vielas:

• askorbīnskābe (C vitamīns) – spēcīgs antioksidants, stimulē imūnsistēmu un aizsargā šūnas no oksidatīvā stresa
• karotīns – provitamīns A ar antioksidatīvu un pretiekaisuma iedarbību
• kālija sāļi – regulē šķidruma līdzsvaru un ietekmē sirds darbību
• fosfora savienojumi – svarīgi enerģijas vielmaiņai un šūnu struktūrai

Spirtā šķīstošas vielas:

• benzilazotnocianāts – ēteriskās eļļas sastāvdaļa ar izteiktu antibakteriālu un pretvīrusu iedarbību

Taukos šķīstošas vielas:

• karotīns – antioksidants, kas aizsargā šūnas un veicina ādas veselību

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• askorbīnskābe – antioksidants, kas šķīst arī glicerīnā, piemērots glicerīna izvilkumu pagatavošanai jutīgākiem lietotājiem

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Svaigu vai kaltētu lapu tēja noder elpceļu infekcijām, vieglai urīndzenošai un imūnstimulējošai iedarbībai. Lietot kursa veidā, ne ilgstoši.

Spirta tinktūra (vēlams 40–50%):
No sēklām un lapām gatavotai tinktūrai piemīt antibakteriālas īpašības, īpaši ieteicama lietošanai pie urīnceļu iekaisumiem un bronhīta.

Eļļas izvilkums:
Nav bieži izmantots, taču sēklu izvilkums eļļā var kalpot kā lokāls līdzeklis antibakteriālai iedarbībai.

Glicerīna izvilkums:
Ieteicams bērniem un cilvēkiem ar jutīgu kuņģi, satur C vitamīnu un karotīnus, piemērots saaukstēšanās profilaksei.

Nav ieteicams lietot

Lietojot lielo kresi lielos daudzumos un bieži, var kairināt gremošanas trakta gļotādu sieniņas, tāpēc cilvēkiem, kuri cieš no kuņģa čūlas un gastrīta, šo augu vēlams lietot uzmanīgi.

Augs nav vēlams grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī nav vēlams ar to ārstēt mazus bērnus. Augs var radīt arī alerģisku reakciju.

Pārtikas nozīme

Lielās kreses virszemes daļu var lietot uzturā, īpaši, tas attiecas uz lapām, ziedu pumpuriem un nenobriedušiem augļiem. Galvenokārt, ievāktās daļas izmanto salātiem. Nereti arī gatavo vīna izvilkumus, lai iegūtu vitaminizētu toniku.

Auga īpatnība ir tās vieglais pikantums un C vitamīna piešķirtais skābums. Tāpēc to plaši pielieto, kā piedevu ne kā individuālu pārtikas vienību.

Lasīt par parasto krustaini ->