• Angliski: Groundsel
• Vāciski: Gemeines Greiskraut
• Zviedru: korsört
• Igauņu: harilik ristirohi
• Lietuviešu: paprastoji žilė
• Krievu: крестовник обыкновенный

Parastā krustaine ir divgadīgs augs ar stāvu, maz sazarotu stublāju. Lapas kailas vai klātas ar “zirnekļu tīklu” apmatojumu, izkārtotas pamīšus, plūksnaini šķeltas ar zobotām daļām. Ziedu kurvīši maziņi, cilindriski izkārtotas vairogveida ziedkopā. Ziedi dzelteni, tikai stobrziedi. Auglis sēkliņa ar apmatojumu. Augs izaug vidēji 15-40cm. Augs sastopams ziedot no agra pavasara līdz vēlam rudenim.

Ārstnieciskam nolūkam ievāc saknes, lapas, stublājus ziedus un spiež arī sulu. Augu ievāc tā ziedēšanas laikā un žāvē apēnotā, labi vēdināmā telpā. Saknes rok agrā pavasarī vai vēlā rudenī, kad virszemes daļa ir jau nokaltusi. Sulu spiež pavasarī un vasarā no svaigiem augiem.

Parastās krustaines lapās un stublājos atrasti alkaloīdi (senecifilīns, senecīns, seneceonīns, ridelīns u.c.), ziedos- platifilīns, senecifilīns, askorbīnskābe, rutīns, krāsvielas, inulīns, vitamīns C, minerālie sāļi. Auga lapās ir 54-61mg% karotīna.

Ārstnieciskā nozīme

Parasto krustaini pielieto, kā pret cērmju, nomierinošu, pret krampju, atsāpinošu, pretiekaisuma, mīkstinošu, sastrutojumu nobriedinošu un brūču dziedējošu līdzekli. Tam piemīt ari spazmolītiskas, hipotensīvas un asiņošanu apturošas īpašības, turklāt ar tā palīdzību var “izsaukt” un regulēt menstruālo ciklu.

Parastā krustaine (Senecio vulgaris L.) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Ūdenī šķīstošas vielas:

• askorbīnskābe – antioksidants un imūnsistēmas stimulators
• rutīns – nostiprina kapilārus, darbojas kā pretiekaisuma un antioksidants
• inulīns – prebiotisks polisaharīds, veicina labvēlīgo zarnu mikrofloru
• karotīns – provitamīns A ar antioksidatīvu un šūnas aizsargājošu iedarbību
• minerālvielas – nodrošina elektrolītu līdzsvaru un vielmaiņas procesus

Spirtā šķīstošas vielas:

• platifilīns – spazmolītiska iedarbība uz gludo muskulatūru
• senecifilīns, senecīns, seneceonīns, ridelīns – alkaloīdi ar hepatotoksisku iedarbību, var uzkrāties aknās un izraisīt bojājumus
• krāsvielas – flavonoīdu atvasinājumi ar antioksidatīvu iedarbību

Taukos šķīstošas vielas:

• karotīns – antioksidants, kas veicina šūnu atjaunošanos un redzes funkciju

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• askorbīnskābe – saglabā antioksidatīvo iedarbību arī glicerīnā, piemērota maigākai iekšķīgai lietošanai, taču šī auga gadījumā nav ieteicama

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Nav ieteicama, jo ūdens izvilkumos izdalās arī toksiskie alkaloīdi. Lietošana tikai ārīgi un ļoti rūpīgā devā.

Spirta tinktūra (vēlams 70%):
Teorētiski iespējama, taču praktiski nav ieteicama augsta toksicitātes dēļ. Alkaloīdi šķīst spirtā un var izraisīt aknu bojājumus.

Eļļas izvilkums:
Netiek izmantots, jo aktīvās vielas eļļā šķīst minimāli un toksiskums nemazinās.

Glicerīna izvilkums:
Neskatoties uz C vitamīna šķīdību, no šī auga netiek gatavots glicerīna izvilkums drošības apsvērumu dēļ.

Nav ieteicams lietot

Parastā krustaine  ir dažādu indīgu alkaloīdu saturošs augs, kuri spēj bojāt aknas un centrālo nervu sistēmu, tāpēc šim augam var pameklēt arī alternatīvu un lietot tikai galējas nepieciešamības gadījumā.

Augu nelieto grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī personas, kuras jaunākas par 18 gadiem.

Augu nevajadzētu lietot gadījumos, kad ir problēmas ar gremošanas traktu, īpaši ja tas saistās ar pazeminātu kuņģa sulas saturu. Nelietot ja ir nieru un virsnieru dziedzeru, aknu slimības, pazemināts arteriālais asinsspiediens, glaukoma. Šis augs var radīt arī alerģisku reakciju.

Šis augs ir īpaši bīstams mājlopiem, īpaši zirgiem un mājputniem- ir bijuši gadījumi, kad pīļu barībā šis augs ir bijis iemalts (~10%), rezultāts letāls. Tāpēc, ja turat mājlopus pirms pļaut lauku izstaigājiet un palūkojieties vai kaut kur nav ieaudzis šis augs vai arī kāda dzelzene (ja turat govis).

Lasīt par ārstniecības kumelīti ->