• Angliski: Monk’s-hood
• Vāciski: Blauer Eisenhut
• Zviedru: äkta stormhatt
• Igauņu: sinine käoking
• Lietuviešu: mėlynoji kurpelė
• Krievu: борец синий

Bioloģiskais apraksts

Zilā kurpīte ir daudzgadīgs augs, augumā 50-120cm. Sakne resna, bumbuļveida. Stublājs stāvs, zarains un apmatots. Augums liels 50—120 cm. Sakne bumbuļveida. Stumbrs stāvs, zarains, apmatots. Lapas dalītas 5—7 daļās, garums 5—10 cm, platums 8—14 cm, izkārtotas pamīšus. Ziedi blīvā ķekarā. Ziedi tumši zili vai zili violeti, lielums 1—2 cm. Zied jūlijā, augustā. Auglis — someņu kopauglis.

Ievākšana un apstrāde

Ārstniecībā izmanto visas auga daļas. Virszemes daļu ievāc jūnijā- jūlijā. Šajā laikā ievāc arī šī auga ziedus.

Augs Latvijas dabā ir sastopams reti, taču tas mēdz dzīvot, nezālienēs un pļavās.

Kurpītes gumus ievāc oktobrī- novembrī. Gumus obligāti ir jāšķiro- vecie un melnie ir izmetami, pavisam jaunos atstāj jaunai izsēšanai. Pārējos attīra no mazajām saknītēm, mazgā tekošā ūdenī un klāj uz sietiem žūt. Labi vēdināmā un apēnotā vietā. Žāvēšanai vajadzētu būt ne garākai par 1-2 nedēļām. Gumus laiku pa laikam nepieciešams apmaisīt. Lai mazinātu risku ar šo augu saindēties, to ievāc un turpmākās darbības veic cimdos. Telpās, kurās tiek žāvēta zilā kurpīte atrasties var ne ilgāk par 2h, citādi var saindēties.

Ir pieļaujama gumu žāvēšana piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 35-40C temperatūru. Ar nosacījumu, ka telpa, kurā tas notiek ir iespējama spēcīga ventilēšana. Lapas un ziedus ieteicams žāvēt dabīgā veidā; izžūstot tie nedrīkst zaudēt savu krāsu.

Uzglabā drogu hermētiskos traukos, atsevišķi no citām zāļu tējām, bērniem nepieejamā vietā, ar norādi "Indīgs". Ne ilgāk par 2 gadiem.

Ķīmiskais sastāvs

Pilnīgi visas auga daļas satur alkaloīdus, kuri ir indīgi cilvēkam. Vislielākā alkaloīdu koncentrācija ir saknēs un sakneņos, savukārt, stublājos un lapās alkaloīdu daudzums sasniedz maksimumu ziedēšanas sākumā un ziedēšanas laikā. Saknēs un sakneņos vidēji atrodami 0,9–4,9 % dažādu grupu alkaloīdu, tai skaitā aksinatīns, aksīns, lappakontīns, mezakontīns un ekscelazīns. Papildus tajā ir kumarīni, miecvielas un flavonoīdi.

Lapas un stublāji satur daudz mikroelementu un C vitamīnu, kas pēc analīzēm uzkrājas, galvenokārt, agrīnajā ziedēšanas fāzē, taču arī šajās auga daļās ir nozīmīga indīgo alkaloīdu koncentrācija, kas padara lietošanu neuzraudzītā veidā bīstamu.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Zilajai kurpītei piemīt pretiekaisuma, pretmikrobu, atsāpinoša, spazmolītiska un potencēti pret audzēju iedarbība. Augā esošie alkaloīdi spēj ietekmēt šūnu metabolismu, bloķējot barības vielu nokļūšanu pie šūnām, tādējādi potenciāli palēninot audzēju augšanu un metastāžu veidošanos. Preparāti, kas veidoti uz šī auga bāzes, onkoloģijas ārstēšanā joprojām ir eksperimentāli, un lietošana pieļaujama tikai stingrā speciālistu uzraudzībā.

Papildus, kurpītes lapās atrastās vielas demonstrē imunomodelējošu efektu, aktivizējot organisma dabīgās aizsargspējas. Zilās kurpītes iedarbība uz centrālo nervu sistēmu ir viegli narkotiska, kas stimulē organismu izmantot slēptās rezerves, taču šī īpašība padara augu ļoti indīgu. 

Auga preparātus lieto gadījumos ar dzīvību apdraudošām slimībām, piemēram, dzemdes miomām, prostatas adenomu un citiem audzējiem, kā arī paralīzes, Parkinsona un epilepsijas gadījumos, kad tradicionālā terapija ir ierobežota.

Tautas medicīna

Tautas medicīnā zilās kurpītes, galvenokārt, lieto ārīgi, lai atsāpinātu locītavas, kaulus un muskuļus. 

Iekšķīga lietošana iespējama tikai stingri kontrolētās devās un pie speciālista uzraudzības. 

Ir svarīgi saprast, ka alkaloīdu koncentrācija mainās atkarībā no auga izcelsmes vietas; preparāts no citām valstīm var būt ievērojami stiprāks vai vājāks nekā vietējais augs. Tāpēc receptūras no ārvalstu literatūras jāpiemēro ar īpašu piesardzību.

Kurpīte zilā (Aconitum napellus) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Kurpītes zilās saknes un sakneņi ir bagāti ar toksiskiem alkaloīdiem, kuri nosaka auga augstu indīgumu un farmakoloģisko aktivitāti. Augā ir arī kumarīni, miecvielas un flavonoīdi, kas papildina tā bioaktivitāti.

Ūdenī šķīstošas vielas:

• miecvielas – saistvielas ar pretiekaisuma un saudzējošu iedarbību
• flavonoīdi – pretiekaisuma, antioksidanta un kapilāru stiprinoša iedarbība
• C vitamīns – antioksidants, imunitātes stiprinātājs
• mikroelementi – veicina vielmaiņu un enzymatiskās reakcijas

Spirtā šķīstošas vielas:

• alkaloīdi (aksinatīns, aksīns, lappakontīns, mezakontīns, ekscelazīns) – spēcīgi toksiski un anestēzijai pielīdzināmi savienojumi, kuri ietekmē nervu un muskuļu sistēmas darbību
• kumarīni – viegla pretiekaisuma un asinsrites uzlabojoša iedarbība

Taukos šķīstošas vielas:

• alkaloīdi un kumarīni – nodrošina auga toksicitāti un farmakoloģisko aktivitāti

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• flavonoīdi un miecvielas – maigākas vielas, kuras var izdalīties glicerīna izvilkumos

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Nekādā gadījumā nav ieteicama – kurpīte ir ārkārtīgi indīga un var radīt smagas saindēšanās.

Spirta tinktūra:
Izmanto tikai medicīniski kontrolētās devās un ārīgi, stingri speciālista uzraudzībā.

Eļļas un glicerīna izvilkumi:
Nav ieteicami lietošanai mājas apstākļos drošības apsvērumu dēļ.

Nav ieteicams lietot

Zilā kurpīte ir uzmanīgas attieksmes cienīgs augs, jo šis augs vieglā veidā spēj radīt letālu iznākumu, tāpēc to parasti lieto ārīgi. Izgatavot iekšķīgi lietojamu preparātu no šī auga ir sarežģīti un risks smagi saindēties.

Šo augu nav vēlams lietot nieru un aknu mazspējas gadījumā. Kategoriski tas ir aizliegts grūtniecības un laktācijas periodā, nemaz nerunājot par tā lietošanu bērniem.

Šī auga lietošana nereti raisa nelielas saindēšanās, mikropārdozēšanas rezultātā. Šajā mirklī ir iespējams novērot sliktu pašsajūtu, galvas reiboņus, vājumu- ir nepieciešama devas maiņa.

Izmantot jeb kuru auga daļu, lai veiktu pašārstēšanos ir stingri aizliegta, jo tas tiešākajā veidā apdraud Jūsu dzīvību. Šī auga smarža arī var radīt saindēšanos, tāpēc to arī nav ieteicams audzēt, kā krāšņuma augu.  Pietiek ar 1gr. šī auga, lai jau izraisītu organisma saindēšanos.

Mirklis, kad jāsāk meklēt ārsta palīdzību: sašaurinās acu zīlītes, trūkst elpas, mainās sirds pulss, parādās slikta dūša, tirpst mēle, vaigi, pirkstu gali, karstuma un aukstuma viļņi rokās un kājās, slāpes, nemiers, muskuļu raustīšanās, samaņas zudumi. Sākum stadijā parādās bradiaritmija, ekstrasistolija, vēlāk paroksizmāla tahikardija, kura pāriet ventrikulu fibrilācjā. Letāls iznākums iestājas pēc 3-5h.

Pirmā palīdzība

Pret zilo kurpīti pretinžu neeksistē, tāpēc glābšana tiek veikta, kā organisma tīrīšana un dzīvības uzturēšana. Neskatoties uz to, ko tālāk minēšu, iespējas gadījumā ļaujiet par Jums parūpēties medicīnas darbiniekiem un sevis glābšanu neuzsāciet. Bet ja iespējas nokļūt pie mediķiem nav tad:

• izdzert 0,5-1L ūdeni un izsaukt vemšanu. Tādu procesu atkārto, līdz kuņģis tiek atbrīvots no pārtikas;
• izdzert 30gr. magnija sulfātu uz 1/2 glāzes ūdens;
• ja nav pieejamas magnija sulfāts, taisa klizmošanu. 1 glāze silts ūdens, ar pievienotu saimniecības vai bērnu ziepju skaidiņām.
• iedzert 20-30gr. smalcinātas aktivētās oglītes, kura izšķīdināta ūdenī;
• dzert stipru tēju vai kafiju;
• sildīties ar segām un sildierīcēm;
• izskatīt visus iespējamos variantus, kā nokļūt pie mediķiem un pie tiem arī nokļūt.

Receptes

Visbiežāk, zilo kurpīti izmanto novārījumos, lai ārstētu paralīzi, parkonsonu vai epilepsiju.

10gr. sasmalcinātu gumu vāra 1,5L ūdenī uz nelielas liesmas. Vāra 2h līdz novārījums, kļūst tīrs un caurspīdīgs. Lieto pa 1 ēdamkarotei, trīs reizes dienā pirms ēdienreizes.

Lietojot zilo kurpīti ilgāku laiku, vienu brīdi parādīsies nelieli galvas reiboņi. Tieši šajā mirklī, tas būs signāls, ka ārstēšanās jāpārtrauc un jāievēro 1 mēneša pārtraukums. Nākamajos kursos ir iespējams nedaudz palielināt, jo organisms pie iepriekšējās devas jau būs pieradis.

Lasīt par pusmēness ķekarpapardi ->