![]() | ![]() | ![]() | ![]() ![]() | ![]() |
![]() | ![]() |
- Angliski: Monk’s-hood
- Vāciski: Blauer Eisenhut
- Zviedru: äkta stormhatt
- Igauņu: sinine käoking
- Lietuviešu: mėlynoji kurpelė
- Krievu: борец синий
Bioloģiskais apraksts
Zilā kurpīte ir daudzgadīgs augs, augumā 50-120cm.
Sakne resna, bumbuļveida. Stublājs stāvs, zarains un apmatots. Augums liels 50—120
cm. Sakne bumbuļveida. Stumbrs stāvs, zarains, apmatots. Lapas dalītas 5—7
daļās, garums 5—10 cm, platums 8—14 cm, izkārtotas pamīšus. Ziedi blīvā ķekarā.
Ziedi tumši zili vai zili violeti, lielums 1—2 cm. Zied jūlijā, augustā. Auglis
— someņu kopauglis.
Ievākšana un apstrāde
Ārstniecībā izmanto visas auga daļas. Virszemes daļu
ievāc jūnijā- jūlijā. Šajā laikā ievāc arī šī auga ziedus.
Augs Latvijas dabā ir sastopams reti, taču tas mēdz dzīvot, nezālienēs un pļavās.
Kurpītes gumus ievāc oktobrī- novembrī. Gumus obligāti
ir jāšķiro- vecie un melnie ir izmetami, pavisam jaunos atstāj jaunai
izsēšanai. Pārējos attīra no mazajām saknītēm, mazgā tekošā ūdenī un klāj uz
sietiem žūt. Labi vēdināmā un apēnotā vietā. Žāvēšanai vajadzētu būt ne garākai
par 1-2 nedēļām. Gumus laiku pa laikam nepieciešams apmaisīt. Lai mazinātu
risku ar šo augu saindēties, to ievāc un turpmākās darbības veic cimdos.
Telpās, kurās tiek žāvēta zilā kurpīte atrasties var ne ilgāk par 2h, citādi
var saindēties.
Ir pieļaujama gumu žāvēšana piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 35-40C temperatūru. Ar nosacījumu, ka telpa, kurā tas notiek ir iespējama spēcīga ventilēšana. Lapas un ziedus ieteicams žāvēt dabīgā veidā; izžūstot tie nedrīkst zaudēt savu krāsu.
Uzglabā drogu hermētiskos traukos, atsevišķi no citām zāļu tējām, bērniem nepieejamā vietā, ar norādi "Indīgs". Ne ilgāk par 2 gadiem.
Ķīmiskais sastāvs
Pilnīgi visas auga daļas satur alkaloīdus, kuri ir indīgi cilvēkam. Vislielākā alkaloīdu koncentrācija ir saknēs un sakneņos, savukārt, stublājos un lapās alkaloīdu daudzums sasniedz maksimumu ziedēšanas sākumā un ziedēšanas laikā. Saknēs un sakneņos vidēji atrodami 0,9–4,9 % dažādu grupu alkaloīdu, tai skaitā aksinatīns, aksīns, lappakontīns, mezakontīns un ekscelazīns. Papildus tajā ir kumarīni, miecvielas un flavonoīdi.Lapas un stublāji satur daudz mikroelementu un C vitamīnu, kas pēc analīzēm uzkrājas, galvenokārt, agrīnajā ziedēšanas fāzē, taču arī šajās auga daļās ir nozīmīga indīgo alkaloīdu koncentrācija, kas padara lietošanu neuzraudzītā veidā bīstamu.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Zilajai kurpītei piemīt pretiekaisuma, pretmikrobu, atsāpinoša, spazmolītiska un potencēti pret audzēju iedarbība. Augā esošie alkaloīdi spēj ietekmēt šūnu metabolismu, bloķējot barības vielu nokļūšanu pie šūnām, tādējādi potenciāli palēninot audzēju augšanu un metastāžu veidošanos. Preparāti, kas veidoti uz šī auga bāzes, onkoloģijas ārstēšanā joprojām ir eksperimentāli, un lietošana pieļaujama tikai stingrā speciālistu uzraudzībā.
Papildus, kurpītes lapās atrastās vielas demonstrē imunomodelējošu efektu, aktivizējot organisma dabīgās aizsargspējas. Zilās kurpītes iedarbība uz centrālo nervu sistēmu ir viegli narkotiska, kas stimulē organismu izmantot slēptās rezerves, taču šī īpašība padara augu ļoti indīgu.
Auga preparātus lieto gadījumos ar dzīvību apdraudošām slimībām, piemēram, dzemdes miomām, prostatas adenomu un citiem audzējiem, kā arī paralīzes, Parkinsona un epilepsijas gadījumos, kad tradicionālā terapija ir ierobežota.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā zilās kurpītes, galvenokārt, lieto ārīgi, lai atsāpinātu locītavas, kaulus un muskuļus.
Iekšķīga lietošana iespējama tikai stingri kontrolētās devās un pie speciālista uzraudzības.
Ir svarīgi saprast, ka alkaloīdu koncentrācija mainās atkarībā no auga izcelsmes vietas; preparāts no citām valstīm var būt ievērojami stiprāks vai vājāks nekā vietējais augs. Tāpēc receptūras no ārvalstu literatūras jāpiemēro ar īpašu piesardzību.








