![]() | ![]() | ![]() | ![]() ![]() | ![]() ![]() |
![]() ![]() | ![]() |
- Angliski: Orpine
- Vāciski: Große Fetthenne
- Zviedru: kärleksört
- Igauņu: suur kukehari
- Lietuviešu: didysis šilokas
- Krievu: очиток большой
Bioloģiskais apraksts
Lielais laimiņš ir daudzgadīgs sukulents no biezlapju dzimtas. Stublājs viens, stāvs, augumā 40-80cm. Lapas gaļīgas, kailas, pretēji izkārtotas vai satuvinātas pa trim, izstiepti eliptiskas, gar malu attāli jomainas, pamatnē sirds formas vai noapaļotas, bieži stublāju ieskaujošas. Ziediņi maziņi, ar 5 ziedlapiņām, balti, dzeltenīgi vai rozīgi. Ziedi izvietoti stublāja galā vairogveida ziedkopā. Augļi someņi. Augs zied jūlijā- augustā. Augļi nobriest septembrī- oktobrī.
Ievākšana un apstrāde
Vairums receptēs, izmanto svaigus lakstus. Tos ievāc ziedēšanas laikā, jo tieši šajā laikā augs satur visvairāk bioloģiski aktīvo elementu. Lakstus ievāc sausā laikā, no rīta, uzreiz pēc rasas nožūšanas. Svaigi grieztus lakstus uzglabā sausās, vēsā un tumšā telpā. Turklāt, turpmāko trīs dienu laikā ievērojami palielinās bioloģiski aktīvo vielu koncentrācija.
Lielā laimiņa lakstus žāvē labi vēdināmā, tumšā telpā. Žāvēšanu var veikt arī piespiedu žāvētājā nepārsniedzot 40C temperatūru. Smarža drogai ir vāja un savdabīga. Drogu var uzglabāt divus gadus.
Saknes rok rudenī, septembrī- oktobrī. Pēc izrakšanas tās attīra no augsnes, nereti arī noskalo ar tekošu ūdeni, tad sagriež smalkākās daļās. Uzglabāt var 3 gadus.
Svarīgi ir zināt, ka augu žāvējot lēni, tas var turpināt augt, turpinās arī ziedēšanas process, kas nereti negatīvi ietekmē drogu. Tāpēc žāvējamo masu sasmalcina, noplaucē un apžāvē 60C temperatūrā! Tālāku žāvēšanu var veikt, kā apskatījām iepriekš.
Ķīmiskais sastāvs
Lielajā laimiņā ir daudz organisko skābju- alfa-ketoglutārskābe, citronskābe, ābolskābe, izocitronskābe, dzintarskābe, skābeņskābe, glicerīnskābe, etiķskābe, fumārskābi). Aminoskābes- asparagīnskābe un glutamīnskābe. Lielajā laimiņā esošie ogļhidrāti ir sastopami mono-, di un polisaharīdu formā, kā fruktoze, glikoze, saharoze, sedoheptuloze un citas, kurās dominē šķīstošais poligalakturona pektīns.
Lielajā laimiņā ir arī fenolu dabas vielas, tādas kā: fenolie glikozīdi ( kvercetīns, kempferols, izoramnetīns un miricetīns); katehīni; kafijskābe un hlorogēnskābe; cinarīns; kumarīni. Augā ir arī liels daudzums bioloģiski aktīvo vielu. Starp tām var izcelt askorbīnskābi un karotonoīdus, kuri augā ir lielās koncentrācijas. Lapās ir atrastas arī alkaloīdu pēdas.
Auga virszemes daļā ir sārmi 8,65%, makroelementi (mg/g): kālijs 21,80, kalcijs-24,40, magnijs- 17,10, dzelzs-0,20; mikroelementi: magnijs-0,11, varšs-0,71, cinks-0,28, hroms-0,16, alumīnijs-0,22, bārijs-2,88, vanādijs-0,09, selēns-6,86, niķelis-0,28, stroncijs-1,94, svins-0,14, bors-8,00mkg/g.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Lielais laimiņš (Sedum maximum) ir biogēns stimulators, kas palielina vielmaiņas procesus audos un veicina to reģenerāciju. Auga preparāti iedarbojas tonizējoši un pretiekaisuma, veicina brūču dzīšanu, īpaši pēc smagām traumām ar lielu asins zudumu.
Farmakoloģiski novērota labvēlīga iedarbība uz sirds un plaušu funkcijām, kā arī kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnu čūlu un hronisku aknu un žultspūšļa slimību gadījumā.
Preparāti tiek gatavoti no auga lakstiem un saknēm. Sulas pagatavošanai augu nomazgā, noplaucē un izspiež caur gaļas mašīnu. Iegūto sulu sajauc ar ūdeni 1:1 proporcijā, vāra 1–3 minūtes un uzglabā ledusskapī. Šī sula darbojas kā biogēns stimulators, veicina reģenerāciju, pastiprina pretiekaisuma efektu un iedarbojas tonizējoši.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā lielo laimiņu izmanto dažādu iekaisumu un audu bojājumu ārstēšanai. Sulu iemasē smaganās, lai tās stiprinātu. Kā arī lieto sieviešu līnijas iekaisumu mazināšanai.
Ar auga preparātiem apstrādā strutojošas brūces, apdegumus un griezumus, lai paātrinātu dzīšanu. Augs ir efektīvs arī parodontozes ārstēšanā un palīdz kaulu saaugšanai pēc lūzumiem.
Šo augu tautas medicīnā lieto arī ādas karpu noņemšanai. Lielā laimiņa preparāti tiek pielietoti gan iekšķīgi (sulu lietojot pa tējkarotei trīs reizes dienā ēšanas laikā), gan ārīgi uz brūcēm un iekaisuma vietām.









